Egils Līcītis: Derīgi padomi un knifi censoņiem 0
Šajā izšķirošajā priekšvēlēšanu laikā deputātu kandidātiem no svara ir katrs knifs, lai izpatiktu vēlētājiem un 2. jūniju sagaidītu kā lepnāko dienu mūžā, kļūstot par pašvaldības runasvīriem. Un runasvīriem, kā zināms, ir spēks rokā.
Uz tirgusplača drūzmējas tūkstoš konkurentu cīņā par ikkatru krēslu, un ikviens cerējas, ka taisni viņa priekšā domes durvis plaši atvērsies, lai ielaistu tautas izredzētos pa sarkano paklāju, kamēr priekš citiem – aizcirtīsies ciet uz krampīti. Katram kandidātam jārēķinās, ka pretējā nometnē atradīsies tehniski izveicīgi spečuki, kas nomālēs otru ar nenomazgājamu čuguna krāsu, izpeldinās sēravotā, ka smakos pa gabalu, un nodarvos tā, ka paša sieva negribēs pazīt putnu biedēkli. Jūs stāstīsiet novada iedzīvotājiem par ceļu uz laimi un attīstību, bet otrā dienā avīzē melnā roka rakstīs, ka tas tur buldurēja kā tītars. Tātad godavīriem un godasievām, kas soļo pēc varas un teikšanas, jābūt nesatricināmiem pat lielākajās dzīvības briesmās, nav jāizskatās pēc kārna āža vai liesas kazas, bet galvenais – ir jāapgādājas ar nevainojamu dzīvesstāstu.
Ko es no savas puses ieteiktu? Ir izgājis no modes uzstāties kā tīrradnim auseklītim, pūlēties iestāstīt, ka jums ir linbalta reputācija, un nederētu arī caurkrist kā lielībniekam, apgalvojot, ka protat ķīniešu valodu, kas itin kā liecinot par erudīcijas līmeni. Cilvēkiem nepatīk citi cilvēki, kas ceļ degunu augstāk par baznīcas torni, – viņi grib balsot par savējiem, par vienu no mums.
Autoritātes šodien tiek apšaubītas un atšaudītas, toties mēra sajūta nekur nelīst un nebāzt galvu laukā no ūdens tiks augstu novērtēta. Ja jūs, piemēram, esat simpātiska femīna, kas pirms vēlēšanām nolēmusi riskēt un publicēt Angelas Merkeles jaunībsdienu fotogrāfijai līdzīgu (kaut vai montētu) plikņa attēlu, tas, protams, varētu priecēt vēlētāju vīriešu acis, bet tik drosmīgs solis būs negants izaicinājums balsotāju labākajai daļai brunčos, un, kā zināms, ģimenē kolektīvo balsojumu noteic ģimenes galva. Vēlētāji, esmu jūsu rokās! – pazemīgi teiks kandidāti, kāpinādami izredzes iekļūt domē. Pārcilājiet atmiņā – ikvienam atradīsies īss, saprotams gadījums no dzīves, kas noskaņos nodot balsis jūsu labā. Varbūt tāpat kā Hērakls, būdams knauķis, esat pašrocīgi nožņaudzis divas bērnistabā ierāpojušas čūskas. Neslēpiet faktu, ka jau pirmajā klasē kļuvāt par sporta meistaru ričuračā. Vai ka skolā bijāt paraugbērns. Kolosāli, ja esat dzimis muzikāls un darbojāties ansamblī “Palāsītes”, taču pusmūžā atklājāt sevī mākslinieciskas dotības un tagad vaļasbrīžos izgriežat velniņus no kartona. Pārākais trumpis ir kandidātam piemītoša humora izjūta. Dāviniet savas fotogrāfijas visām apgabalā reģistrētajām dāmām, kas citādi būtu bezpalīdzīgas – par ko balsot! Dažām noņemiet bezlaulības vainaga lāstu.
Neaizmirstiet ievēlēšanas gadījumā apsolīt vēlētājiem goda mielastu. Mūsdienās to sauc par afterpartiju. Labas sekmes!
