Ekonomika
Darbs un nauda

Eksperts: saprotami par pensiju ieguldījumiem Latvijā1


Zigurds Vaikulis
Zigurds Vaikulis
Publicitātes foto

Zigurds Vaikulis, bankas Citadele meitas sabiedrības “CBL Asset Management” valdes loceklis, pensiju plānu pārvaldnieks

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu līdzīgi kā citu pasaules pensiju fondu, misija un galvenais uzdevums ir pelnīt finanšu tirgos un pavairot ieguldītāju pensiju kapitālu. No tā lieluma būs atkarīgs ieguldītāju pensijas apmērs nākotnē. Ja šīs misijas ietvaros pensiju plānos uzkrātos līdzekļus iespējams izmantot vietējo uzņēmumu vai valdības finansēšanai, rodas papildu ieguvums – tiek sildīta valsts ekonomika.

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumi Latvijā saskaņā ar FKTK datiem pašlaik ir aptuveni 700 miljonu eiro.

Tas ir vairāk nekā pirms 10 gadiem un aptuveni tikpat, cik pirms 5 gadiem. Turpretī Latvijas ieguldījumu īpatsvars pensiju plānu struktūrā 5 gadu laikā ir samazinājies no 55% līdz 21%.

Galvenokārt tāpēc, ka pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms aug straujāk, nekā vietējais finanšu tirgus spēj “saražot” atbilstošus finanšu instrumentus. Kaimiņos situācija ir ļoti līdzīga – Lietuvā palikuši 22% no turienes 2. līmeņa aktīviem, savukārt Igaunijas pensiju fondi savā valstī ieguldījuši tikai 14% līdzekļu.

Bez fanātisma!

Pasaules pieredze neļauj viennozīmīgi pateikt, kāds ir “pareizais” vietējo investīciju īpatsvars. Kā liecina OECD apkopotā informācija, pat šķietami homogēnajā Skandināvijā tas ir no 28% Somijā līdz 84% Zviedrijā.

Āfrikas valstīs vietējie ieguldījumi veido pat 70 – 90% no turienes pensiju aktīviem (visi OECD dati uz 2016. gada beigām). Apgalvot, ka augsta vietējo investīciju daļa pensiju uzkrājumos ir attiecīgās valsts pensiju sistēmas kvalitātes un brieduma pazīme, acīmredzot būtu nevietā.

Ar apdomu un bez akla fanātisma! Tāda ir “CBL Asset Managment” pensiju pārvaldītāju nostāja attiecībā uz vietējām investīcijām. No mūsu pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa līdzekļiem gandrīz 100 miljoni eiro ir ieguldīti Latvijā.

Nepārspīlējot teikšu, ka mēs kā pārvaldītāji izvērtējam pilnīgi visas Latvijas ieguldījumu iespējas – gan akciju un obligāciju laidienus, gan privātā kapitāla, infrastruktūras un nekustamā īpašuma fondu piedāvājumus.

Pašlaik mūsu pārvaldīto pensiju plānu aktīvos ir vērtspapīri no tādiem emitentiem kā “Air Baltic”, “Altum”, “Hansa Matrix”, “Olainfarm”, “Lauma Fabrics” (“European Lingerie Group”) un Latvijas valdība.

Ar privātā kapitāla fondu starpniecību “CBL Asset Managment” pensiju plānu ieguldītāji ir līdzīpašnieki arī tādos uzņēmumos kā “Kool”, “Santa Monica Networks”, “EUROLCDS”, “Vendon”, “Amateks”, “Anaerobic Holding” un daudzos citos.

Šķēršļi un pretvēji

Viens no objektīviem šķēršļiem lielākiem pensiju ieguldījumiem Latvijā ir aktivitātes un apjomu ziņā niecīgais vietējais publiskais vērtspapīru tirgus. Biržā kotēto Latvijas kompāniju kopējā vērtība jeb kapitalizācija ir aptuveni 1 miljards eiro jeb aptuveni 3.5% no mūsu IKP.

Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem pasaulē. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir aptuveni 10%, kas gan arī ir maz. Vācijā tie ir 50%, ASV – nedaudz virs 150% no IKP.

Pēc biznesa modeļa parametriem biržā var atrast dažas investīcijām pievilcīgas kompānijas. Taču akcijas vēl ir jāspēj nopirkt un arī pārdot. Latvijas pensiju plāniem, kuru lielums ir vairāki desmiti vai simti miljonu eiro, biržas tirdzniecības apgrozījuma ziņā nav piemērota neviena pašlaik kotētā kompānija. Diemžēl neviena!

Pretvēju pensiju līdzekļu ieguldījumiem vietējā ekonomikā rada arī pērn Ministru kabineta apstiprinātie un Latvijas Bankas ierosinātie atskaites indeksi, pret kuriem tiek vērtēti pensiju 2. līmeņa plānu investīciju rezultāti. Akciju indeksā Latvijas nav vispār, bet obligāciju indeksā Latvijas svars ir tikai 0.05%, pat Krievijai tas ir lielāks.

Sava ietekme ir arī “lēto investīciju” tēmas popularizēšanai. Pasīva stila plānos, kuru skaits pēdējā gada laikā ir strauji audzis, investīcijas Latvijā nav dienas kārtībā pēc nosacījuma.

Šādi plāni fokusējas uz maksimāli vienkāršu pensiju pārvaldīšanas procesu un iespējami mazām pašu administratīvajām izmaksām. Līdzekļi tiek automātiski dalīti pārdesmit ārzemju indeksu fondos un biržās tirgotajos fondos (ETF), kuros, protams, Latvijas akcijas vai obligācijas neatrast.

Attīstība

Vietējais kapitāla tirgus kaut lēni, tomēr attīstās. Pārmaiņas rada pārliecību, ka nākotnē fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem parādīsies krietni plašākas iespējas ne tikai pelnīt un palielināt ieguldītāju kapitālu, bet vienlaikus arī dot lielāku ieguldījumu savas valsts ekonomikas attīstībā.

www.pensija.lv

Par “CBL Asset Management”

Bankas Citadele meitas uzņēmums IPAS “CBL Asset Management” ir viena no vadošajām un pieredzējušākajām finanšu aktīvu pārvaldes sabiedrībām Baltijas valstīs. Tā ar investīciju portfeļu pārvaldīšanu nodarbojas jau kopš 2002. gada. Savukārt kopš 2003. gada kā viena no pirmajām Latvijā sāka pārvaldīt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus.

“CBL Asset Management” ir lielākā pārvaldnieku komanda Latvijā, kas regulāri analizē finanšu un kapitāla tirgus, makroekonomikas tendences un pensiju uzkrājumus iegulda gan vērienīgos starptautiskos un vietējos Latvijas uzņēmumos, gan arī dažādu valstu obligācijās.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
PTAC brīdina par krāpnieciskiem aizdevējiem
4 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Masveida iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas ir beigusies. Kādas prasības izvirza reemigranti? 1
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“Latvijas pasta” piegādātos sūtījumus no trešajām valstīm būs jādeklarē elektroniski
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VK
Vita Krauja
Kultūra
Kam skan Dieva stabules. Saruna ar Vari Braslu
Intervija 41 minūtes
LE
LETA
Dabā
Latvijā ieplūdīs silts gaiss no Āfrikas: laika prognoze trešdienai
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Budžeta “Pandoras lāde” un … valdības goda glābšana
44 minūtes
LA
LA.LV
Kultūra
Mūzībā aizgājis “Cīrulīšu” autors Harijs Gulbis
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Tiesa kosmētikas ražotāju “Dzintars” pasludina par maksātnespējīgu
3 stundas