Enerģētikas savienība iegūst apveidu 0
Trešdien Briselē prezentētais pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa apskats vērtē veikumu pirmajos deviņos mēnešos un norāda uz darāmajiem darbiem nākotnē.
Kāpēc vajadzīga stratēģija
ES Enerģētikas pamatstratēģijas mērķis ir nodrošināt ES un tās iedzīvotājiem drošu un ilgtspējīgu enerģijas piegādi par pieejamu cenu. Lai to īstenotu, ir jāpārveido ES energosistēma. Stratēģijā ir norādīti 15 uzdevumi šā mērķa īstenošanai.
Patlaban ES ir vislielākais enerģijas importētājs pasaulē. Tā importē 53% no patērētās enerģijas un par to maksā aptuveni 400 miljardus eiro gadā. Daudzas ES dalībvalstis ir ļoti atkarīgas no ierobežota piegādātāju skaita, tostarp īpaši gāzes piegāžu nozarē. Piemēram, sešās ES dalībvalstis importē visu gāzi no viena piegādātāja. Tādēļ tās nav pasargātas no energoapgādes traucējumiem. Arī 75% mājokļu ES nav energoefektīvi.
Turklāt ES dalībvalstīs novecojusī enerģētikas infrastruktūra, vāji integrētie enerģijas tirgi – īpaši pāri robežām – un nekoordinētā valstu enerģētikas politika nereti nozīmē to, ka ES patērētājiem un uzņēmumiem nav pieejama plaša izvēle vai enerģija par zemākām cenām.
Energotīklu starpsavienojumu uzlabošana starp dalībvalstīm un infrastruktūras modernizēšana palīdzētu samazināt piegādes traucējumus un energoatkarību. Turklāt iekšējā enerģijas tirgus pabeigšana ļautu vieglāk piekļūt enerģijas tirgiem ārvalstīs. Tas uzlabotu arī enerģijas pieejamību un padarītu konkurētspējīgākas enerģijas cenas. Patlaban elektroenerģijas vairumcena ES ir vidēji par 30% augstāka nekā ASV, bet gāzes cena – par 100% augstāka nekā ASV.
Uz pareizā ceļa
Enerģētikas komisārs Marošs Ševčovičs preses konferencē par nākamajā gadā darāmajiem darbiem teica: “Pirmkārt, Eiropas Savienībai joprojām jāuzņemas vadošā loma pārejā uz mazoglekļa ekonomiku. Otrkārt, šai pārejai vajadzētu būt sociāli godīgai un galvenā uzmanība tajā jāpievērš patērētājam. Un, treškārt, šogad mēs saskārāmies ar ģeopolitiskām problēmām, kas būs jārisina arī nākotnē. 2016. gadā mēs arī liksim pamatu stabilai pārvaldības sistēmai, kas investoriem sagādās vajadzīgo paredzamību un caurredzamību. Vārdu sakot, 2016. gadā būs jāuzrāda rezultāts.”
Savukārt klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete norādīja, ka Enerģētikas savienība sāk iegūt apveidu.
“2016. gadā man svarīgākais būs ierosināt tiesību aktus, kas palīdzētu mūsu elektroenerģijas tirgum labāk darboties, tālāk paaugstinātu atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru, samazinātu mūsu energopatēriņu un padarītu drošākas mūsu gāzes piegādes. Viss nosauktais ES energosistēmu nostiprinās, sagatavojot visu, kas nepieciešams ES pārejai uz mazoglekļa energosistēmu. Visu skatieni ir pievērsti Parīzes sarunām, un mēs ar jaunu apņēmību apsolām, ka Eiropai arī turpmāk būs vadoša loma un mēs esam uzticīgi starptautiskajiem centieniem apkarot klimata pārmaiņas,” informēja Kanjete.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzsver – ļoti svarīgs bija arī M. Ševčoviča vēstījums par iecerēto “Nords Stream 2” gāzes vadu no Krievijas uz Eiropu, kas apiet Ukrainu un kurā iesaistījušies uzņēmumi no piecām ES dalībvalstīm. “Vācijas, Nīderlandes un citu valstu kompānijas vēlas iesaistīties šajā projektā, lai tiktu pie Sibīrijas dabas gāzes resursiem. Eiropas Parlaments uzskata šo projektu garā un būtībā par neatbilstošu savienības interesēm. Šonedēļ Eiropas komisārs Ševčoviča kungs pavēstīja, ka arī komisija to neatbalsta. Proti, projektu neatbalstīs ar ES fondu naudu un ļoti rūpīgi vērtēs atbilstību konkurences likumiem. Šī attieksme, iespējams, liks “Nord Stream 2” īstenotājiem rūpīgāk izvērtēt savu izvēli. Vēl savu attieksmi pret “Nord Stream 2” nav paudusi ES Padome, kur liels svars ir lielvalstīm. Vācijā Angelas Merkeles kristīgie demokrāti šo projektu neatbalsta, bet sociāldemokrāti, ar kuriem saistītais Gerhards Šrēders sadarbojas ar “Gazprom”, to atbalsta. Svarīgi, kā šis jautājums risināsies Vācijā,” uzskata K. Kariņš. Viņš uzsver – ja nebūtu apņemšanās izveidot Enerģētikas savienību, tad “Nord Stream 2” projektu apturēt būtu vēl grūtāk.
