Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. februāris, 2012
Drukāt

Godāt savu valsti tāpat kā māti

celies_km_1

Lai uzrunātu sabiedrības daļu, kas līdz šim bijusi neizlēmīga par piedalīšanos referendumā, biedrība “Par latviešu valodu” vakar sāka akciju “Celies un ej!” Video uzsaukumos, reklāmās radio, presē un kampaņā sociālajos tīklos cilvēkus uzrunās pazīstamas, sabiedrībā mīlētas personas.

 

Attēlā: biedrības atbalstītāji mūziķi Lauris Reiniks (no kreisās), Vestards Šimkus, aktieris Andris Keišs, režisore Antra Cilinska un profesors Imants Freibergs referendumā balsos pret grozījumiem Satversmē un aicina visus pilsoņus 18. februārī rīkoties tāpat.

Biedrība “Par latviešu valodu” ir dibināta pirms mēneša, un vakar preses konferencē tās pārstāvis jurists Arnis Salnājs sacīja: “Mūsu vidū nav neviena bijušā vai esošā politiķa, esam sabiedriska kustība.” Biedrības dibinātājos ir A. Salnājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors emeritus Māris Slokenbergs, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers, “Daugavas vanagu” centrālās valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis un Latvijas okupācijas izpētes biedrības priekšsēdētāja Ruta Pazdare. Redzot, ka arī paziņu vidū ir apātija attieksmē pret referendumu un socioloģiskie pētījumi janvārī liecināja – tādu pilsoņu ir apmēram trešā daļa no visiem balsstiesīgajiem, domubiedri nolēma – jāorganizējas un jāuzrunā cilvēki, skaidrojot, kāpēc 18. februārī jāiet uz vēlēšanu iecirkņiem.

“Referendums ir apkaunojošs latviešu tautai. Tāpēc arī no sākuma pazīstami cilvēki teica, ka neiešot balsot vispār. Bet, ja mūs kāds apkauno, tad nevajag pagriezt muguru un iet prom,” saka M. Slokenbergs.

 

“Bet tieši pretēji – celties, iet un pateikt, ka manā zemē mēs runāsim latviešu valodā, ne kādā citā. Šoreiz teikšana nenotiks, paceļot balsi pie Saeimas nama, bet gan – nododot savu balsi “pret” referenduma urnās.”

 

A. Mežmalis vedina domāt, kā tas varēja notikt, ka “pieļāvām šo pilnīgi nevajadzīgo referendumu un naudas izniekošanu mūsu valdības, Centrālās vēlēšanu komisijas, Saeimas, Latvijas Satversmes tiesas un visas latviešu tautas acu priekšā”. Viņš mudina ikvienu novērtēt, ka notikusi “ļaunprātīga un kaila naida kurināšanu starp Latvijas pamattautu un šeit dzīvojošo krievu tautības minoritāti”. Tāpēc nav citas iespējas, kā iet un balsot 18. februārī PRET Latvijas Sa­tversmes izmaiņām.

Mums atkal pienācis barikāžu laiks, spriež režisore Antra Cilinska un aicina ikvienu balsot referendumā, lai parādītu attieksmi pret manipulatoriem, kas plosa valsti no iekšienes.

Biedrība uzskata – atbalstam latviešu valodai ir jābūt tādam, lai nevienam nekad vairs neienāktu prātā tautai vaicāt: “Vai tomēr nevēlaties divvalodību?”

Dziedātājs Lauris Reiniks stāstīja, ka pirms divām nedēļām bijis Nīderlandē, kur ierakstījis dziesmu holandiešu valodā, un ar saviem draugiem tur pārrunājis, ka globalizētajā pasaulē ikvienam viņa valoda ir ļoti nozīmīga identitātes zīme. Mūziķis sacīja, ka bažījas, vai 18. februārī visi laukos dzīvojošie cilvēki tiks uz vēlēšanu iecirkņiem. Pianists Vestards Šimkus īpaši aicina uz referendumu doties jauniešus, mudinot atcerēties, kā 1919. gadā jaunie cilvēki piedalījās Latvijas brīvības cīņās. 
celies_8

Trāpīgu domu pateica krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” vadītājs Dmitrijs Trofimovs: “Katram cilvēkam ir viena māte, un mana māte ar mani runā krievu valodā, taču katram pilsonim ir arī viņa valsts, un šī māte uzrunā latviešu valodā.”

Kopīgu uzsaukumu uzrakstījuši Jānis Streičs, Janīna Kursīte, Pēteris Korsaks, Broņislava Martuževa, Jāzeps Pīgoznis, Bērtulis un Vija Piziči un Andris Radzinskis (tēlojis Boņuku filmā “Cilvēka bērns”): “18. februāra referendumā aizstāvot savu valodu, mēs izteiksim protestu: PRET tautas maldināšanu ar viltus problēmām, PRET bezjēdzīgu līdzekļu tēriņu, ko prasītu šī divvalodība, PRET birokrātijas centieniem iedzīvoties uz šā posta rēķina, PRET haosu, kas sāktos valsts pārvaldē un aizsardzībā. PRET saimnieciskās dzīves paralīzi, ko izsauktu dokumentu dubultošanu, PRET tautas goda un cieņas pazemošanu, PRET agresiju, kuras mērķis nokaut dvēseli, dzimto valodu. Tikai izsakot protestu tam visam, 18. februārī mēs būsim VIENOTI LATVIJAI. Brāļi un māsas, vienosimies vienā vienīgā stingrā vārdā: “PRET!””

Režisors Jānis Streičs teic – uzsaukums tapis, lai vēlreiz atgādinātu visiem, ka šajā reizē balsošanas zīmē ir jābūt “pret” un tas nozīmē balsojumu pret ideoloģisko diversiju.

Doties uz referendumu aicina arī Gundars Āboliņš, Nora Ikstena, Laima Jansone, Artūrs Skrastiņš, Baiba Broka, Ieva Akurātere, Māris Olte, Vilis Daudziņš, Dita Lūriņa, Lauris Reiniks, Mārtiņš Rītiņš, Artis Robežnieks un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Akcijas logo ir dzeltenā kvadrātā degošs krēsls, kas, pēc organizatoru domām, atspoguļo kampaņas mērķi, vienlaikus parāda situācijas nopietnību un burtiski aicina iedzīvotājus rīkoties. Ir nodrukātas 100 000 aģitācijas lapiņas. Biedrības aktivitātēm līdzekļus saziedojuši un turpina ziedot atbalstītāji Latvijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Vācijā, Beļģijā, Austrālijā, Kanādā, Norvēģijā, ASV un daudzās citās valstīs.

Akcijas draugu saraksts paplašinās katru dienu, tāpēc ikviens, kurš vēlas pievienoties atbalstītāju pulkam, ir aicināts to darīt, sazinoties ar biedrības “Par latviešu valodu” pārstāvjiem. Informācija atrodama arī interneta vietnē www.celiesunej.lv.

 

Viedokļi

Biedrības «Par latviešu valodu» 
atbalstītāju mudinājumi

Mārtiņš Rubenis, kamaniņu braucējs:

“Es ticu, ka bez cilvēkbūtnes ir kas vairāk.

Ir kāds, kas devis šo dāvanu par cilvēkbūtni būt.

Katras tautas tradīcijas, kultūra un valoda ir tas, kas ielikts pūrā.

Lai koptu, godātu un turētu dārgu.”

Andris Keišs, Jaunā Rīgas teātra aktieris: “Neskatoties uz to, ka tā ir politiska kļūda, referendumā ir jāpiedalās! Celies un ej!”

Helēna Heinrihsone – gleznotāja, un Ivars Heinrihsons – gleznotājs, LMA profesors: “Aicinām pievienoties saprātīgi domājošiem: jāiet balsot – jāignorē sarūgtinājums par politiķu neizdarību!”

Laima Jansone, mūziķe: “Cieni sevi, tad arī citi tevi cienīs, bet kopā būsim cienīgi šīs zemes un valsts, tāpēc dodies uz referendumu, lai balsotu PRET izmaiņām Satversmē.”

Ilze Ķuzule-Skrastiņa, aktrise: “Šī ir mūsu zeme. Un mēs esam tās vienīgie saimnieki. Tikai mēs noteiksim, kādā valodā šeit runās mūsu bērni. Nestāvēsim malā!”

Linda Olte, režisore: “Es ļoti mīlu krievu valodu un kultūru – krievu kino, mūziku, literatūru, bet mums te – savā mazajā zemē – ir SAVA valoda. Celies un ej!”

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+