Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. janvāris, 2014
Drukāt

Izlikšanai no dzīvokļa nevajadzēs tiesas spriedumu, pietiks ar brīdinājumu un policiju (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Ja dzīvokļa īrnieks aizies viņsaulē, tad viņa atraitne, bērni un citi ģimenes piederīgie nevarēs turpināt īrēt dzīvokli. Nopērkot namu vai atsevišķas dzīvojamās telpas kopā ar īrniekiem, kuriem ar agrāko īpašnieku un pārdevēju noslēgtie īres līgumi nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā, jaunais īpašnieks no 2015. gada 1. janvāra varēs izlikt īrnieku no dzīvokļa viegli un ātri. Izlikšanai no dzīvokļa namīpašniekam nevajadzēs tiesas spriedumu. Pietiks ar īrniekam nosūtītu rakstisku brīdinājumu.

Šīs tiesības namīpašniekiem paredz Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kas jau pagājušā gada nogalē tika iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Ja īres līgums būs noslēgts uz vienu gadu, tad brīdinājums jānosūta vismaz vienu mēnesi pirms paredzētās izlikšanas. Ja līgums noslēgts uz laiku no viena līdz trim gadiem, tad brīdinājums jānosūta trīs mēnešus iepriekš. Ja noslēgtā īres līguma termiņš ir ilgāks par trim gadiem, tad brīdinājums jānosūta vismaz sešus mēnešus pirms izlikšanas.

Par īrnieku izlikšanu gādātu policija. Tai būtu tiesības izmest īrnieku no dzīvokļa trijos gadījumos: ja, nopērkot namu vai dzīvojamās telpas kopā ar īrniekiem, kuriem ar agrāko īpašnieku un pārdevēju noslēgtie īres līgumi nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā, ja beidzies īres līguma termiņš vai ja īres līgumā paredzētas izīrētāja tiesības vienpusēji to lauzt.

Citos gadījumos, ja īrnieks pēc brīdinājuma saņemšanas pats labprātīgi neatstāj dzīvokli, par viņa izlikšanu lemtu tiesa. Piemēram, tiesa lemtu par īrnieka izlikšanu, ja ar viņu noslēgtā īres līguma noteikumi namīpašniekam rada pārmērīgus zaudējumus. Tie, protams, viņam būtu jāpierāda tiesā.

Cita starpā jaunais likumprojekts paredz īres līguma laušanu, ja īpašnieks izlemtu kapitāli remontēt vai nojaukt namu.

Sievas un bērni 
meklēs pajumti citur


Ja dzīvokļa īrnieks aizies viņsaulē, kļūs rīcības nespējīgs vai būs mainījis dzīvesvietu, tad, pēc šī likumprojekta autoru ieceres, viņa sieva, bērni un citi ģimenes piederīgie nevarēs turpināt īrēt dzīvokli ar tādiem pašiem noteikumiem.

Kā skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders, vairākums īres līgumu tiek noslēgti uz gadu, tāpēc likumprojekts viņiem paredz iespēju turpmāk noslēgt ar izīrētāju kolektīvu līgumu, tādējādi kļūstot par dzīvojamās telpas īrniekiem. Taču, ja izīrētājs to negribēs, tad viņiem būšot jāmeklē sev pajumte citur.

Līgumu reģistrēšana ļautu izlikt


Kā zināms, lielākā daļa namīpašnieku nav ieinteresēti ierakstīt noslēgtos īres līgumus zemesgrāmatā. Pirmkārt, īres līgumu reģistrēšana ir dārga. Otrkārt, no īres ienākumiem izīrētājam tad jāmaksā nodokļi.

Mārtiņš Auders norāda, ka līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā izīrētājam dotu likumprojektā paredzētās tiesības pieminētajos trijos gadījumos izlikt īrnieku bez tiesas sprieduma. Savukārt līgumu reģistrēšanas atvieglošanai un iespējai izlikt īrnieku bez tiesas sprieduma likumprojekts paredz pienākumu vietējām pašvaldībām izveidot īres līgumu reģistru, kurā parādītos ziņas par izīrētajām telpām, īrnieku un viņa ģimenes piederīgajiem, kuri tajās dzīvo, kā arī īres līguma termiņu. Ja termiņš beidzies, tas tad kalpotu izīrētājam īrnieku izlikšanai bez tiesas sprieduma.

Ministrijas pārstāvis piebilst, ka līdz 2019. gada 1. janvārim denacionalizēto namu īrniekus šie noteikumi neskartu, turklāt arī tajos gadījumos, ja denacionalizētā nama īpašnieks būs pārdevis namu citam īpašniekam.

Īres maksas noteikšanas kārtība saglabātos tāda pati kā pašlaik spēkā esošajā likumā. Tāpat paredzēts, ka denacionalizētā nama īrnieku nevar izlikt, mainoties nama īpašniekiem, ja līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, kā arī pārmērīgu zaudējumu dēļ.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka pašvaldībām īres līgumu reģistra veidošana būtu liela laika un spēku šķiešana. “Kāpēc būtu jātaisa šādi papildu reģistri, ja šim nolūkam ir zemesgrāmata?” viņš jautā, “ja namīpašnieks negrib, lai īres līgumi tiktu reģistrēti zemesgrāmatā, likumā jāparedz tiesības tos reģistrēt īrniekam.” Viņaprāt, tas dotu vairākus labumus. Īrnieks būtu vairāk pasargāts pret izīrētāja untumiem. Izīrētājs būtu spiests maksāt valstij nodokļus no īres ienākumiem. Valsts zemes dienests spētu precīzāk un iedzīvotājiem saprotamāk noteikt dzīvokļu īpašumu kadastrālās vērtības, uz kurām pašvaldībās balsta 
nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinus.

Līgumus reģistrēt 
nav izdevīgi


Īres darījumu uzņēmuma “Rent in Riga” valdes loceklis Jānis Lipša vēsta, ka ar viņa pārstāvētā uzņēmuma starpniecību ik gadu Rīgā tiek noslēgti ap 600 līdz 700 dzīvojamo telpu īres līgumi. Bet neatminas kaut vienu reizi, kad kāds līgums pēc tam tiktu reģistrēts zemesgrāmatā. Lielākoties tos noslēdz uz gadu vai diviem. Izīrētāji negrib vienoties par ilgāku laiku tāpēc, ka īres cenas var celties. Turklāt īpašumu, kurā nav īrnieku un kurš nav apgrūtināts ar īres tiesībām, vajadzības gadījumā vienmēr vieglāk pārdot.

Jānis Lipša domā, ka jaunais likums, ja Saeima to pieņemtu, mazāk skartu tos īrniekus, kuri noslēguši īres līgumus uz gadu vai diviem un pēc tam vienojas ar izīrētāju par jaunu īres termiņu. Toties visvairāk tos, kuriem īres līgumi noslēgti pirms desmit vai piecpadsmit gadiem ar dzīvojamās telpas īpašniekam nepieņemamiem noteikumiem, kā arī tos īrniekus, kuri mitinās banku pārņemtos īpašumos.

Problēma 
netiek risināta


Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska uzskata, kaut arī likumprojekts uzrakstīts it kā vairāk par labu namīpašniekiem, šādā redakcijā tas ir kļūdains un nebūtu pieņemams. “Ja tāds tas tomēr tiktu pieņemts, es savas mājas īrniekiem virsū neskriešu. Bet pieļauju, ka visvairāk apdraudēti būs tie īrnieki, kuri dzīvo banku pārņemtajos īpašumos un kurus izlikt no dzīvokļiem varēs bez tiesas.” Viņasprāt, Ekonomikas ministrijai tomēr būtu arī jādomā, kurš un kā 
atbalstīs denacionalizēto namu īrnieku tūkstošus, kuri mazo ienākumu dēļ nespēj maksāt par īri atbilstoši tirgus cenām. “Pašlaik rodas iespaids, ka ar šo likumprojektu denacionalizēto namu īrnieku problēma netiek risināta, vien atlikta vēl uz pieciem gadiem, uzkraujot to namīpašniekiem,” spriež Rita Bednarska.

Īrnieku varēs izlikt, ja:


1. nopirktas dzīvojamās telpas kopā ar īrniekiem, kuriem īres līgumi nav reģistrēti zemesgrāmatā,

2. beidzies īres līguma termiņš,

3. līgumā izīrētājam ir tiesības vienpusēji to lauzt.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Šī likumprojekta pieņemšana garantētu dzīvokļu izpārdošanu ienācējiem no plašās Krievijas un pamatnācijas izdzīšanu no savas valsts, vai nolemšanu iznīcībai.

  2. kartejais parasto cilveku bendes likums.lAI IR NOLADETA SI TADA VALSTS,KUR CILVEKU TA VIENKARSI IZLIKS UZ IELAS,TAPEC,KA IR MIRIS TAS UZ KA BIJA IRES LIGUMS,PAREJIE VAR IET PAKARTIES,KAS TUR DZIVOJA.

  3. Latvijaa laikam visi noziegumi ir atklaati, ja policija saaks nodarboties ar iirnieku izlikshanu no dziivokljiem. Bezpregjels valsts liimenii tas ir. Bez tiesas sprieduma izlikt no dziivoklja var tikai skvoterus, un arii tad tam ir speciaalas organizaacijas, bet policijai atveeleetas vien likumiibu uzraugoshas funkcijas. Pesec, ne valsts…
    P.s. Kaada vella peec man maksaatnodokljus, lai par tiem uztureetu privaatmaaju iipashnieku kraaveejus, kas shajaa gadiijumaa buus policija?

  4. nepārstāju brīnīties Atbildēt

    nekādi nav saprotams, kāpēc mūsu valstī tiek pārņemta tikai sliktākā rietumu prakse un pieredze … vai tad tieši bezpajumtnieki bija tas, kas mūs fascinēja dzīvojot padomju savienībā?

  5. tikai Vācija drīkst izlikt uz ielas kaut nakts laikā cvilvēkus ja saimnieks tā velas .
    Latvija sveicinātia eiropā.
    kāpēc gan cilveki atrak macās sliktās lietas ka labās 🙁

  6. Es pērku biļeti līdz Ķekavai un gribu braukt pa zaķi līdz Bauskai un kāpju reti šaurā un vecā un netīrā busiņā ( laikam ar Šlesera gādību izgādātā Šķēles ģimenei naudīgā līnijā) un šoferis mani pamana jau aiz Ķekavas. Nez kāpēc mani sēdina ārā un stāsta – braukšanas līgums ir beidzies, tālāk kājām…Par ko ir runa – par īpašnieku un īres ligumiem un irnieku uzvedību dzīvoklī. Parasti jau daļa neko negrib maksāt un tad ar tiesu pat 5 gadu laikā tiek iztiesāti ārā. Citi negrib dzivoklī pienācīgi uzvesties. Pats zinu gadījumus – vienā dzīvoklī pa vasaru nodeva radiatorus metālos, citā sakurināja visas durvis krāsnī, citā kāpnēs noķēpāja visas sienas un mēslus izber koridros…Tā kā ar ires līgumiem ir jābūt vienkāršotai sistēmai pie slēgšanas un nodokļi un dzīvošana un izlikšana. Pilnīgi cits jautājums ir īre bez līguma – tur gan vajag tiesu un saimniekam samaksāt nodokļus par peļņu. Tas jau ir nodokļu krāpšanas gadījums un tādas situācijas vajag sarežģit, lai saimniekam vairs nav izdevīgi krāpties- pat varētu pasludināt gadu nodzīvo bez nodokļiem un dzīvoklis ir bezterminā lietošana īrniekam bez izlikšanas – lai saimnieks padomā – vai tā vajag.

  7. Maitas – visas nelaimes sākās, kad Grūtups un Lagzdiņš safabricēja privatizācijas likumu pirms gadiem divdesmit vai agrāk.Daudz iedzīvotāju, kuri dzīvoja savos mājokļos, tos zaudēja , tika izmesti uz ielas, klūstot par “bomžiem”, citi kūlās kā mācēja, citi izdarīja pašnāvības. Nu nejēdzīgā valsts nolēmusi piebeigt tos, kas vēl dzīvi. Pie īpašumiem tika visi, kuriem bija nauda un nekaunība,kuri “pierādīja” savu pirmskara īpašnieku pēctecību.Pašreizējā Latvija celta uz cilvēku nelaimes un posta. Tāpēc jau arī tā klumpačo un grīļojas kā veca sēta.

  8. Būs asinsizliešana. Vai Latvija vēlas pilsoņu karu? Cilvēki, kam nebūs ko zaudēt, atriebsies gan spekulantiem – namīpašniekiem, gan likumprojekta autoriem. Tā, lūk.

  9. Ja kāds ko izīrē ,tad viņam tas ir izdevīgi un nekādus īrniekus prom nedzīs,ja īrnieks nemaksā vai maksā maz ,cits maksātu vairāk ,vai ari bojā dzīvokli ,vai to dzīvokli tagad vajaga īpašnieka šķirtajai sievai vai mazdēlam ,tad arī izīrēšanu pārtrauc un vis kārtībā .Kāda tur tiesa vai policija vajadzīga? Īres līgumus vajaga slēgt visus termiņus un nosacījumus ievērot ,kādi tur strīdi?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+