Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. marts, 2016
Drukāt

Izskata iespēju apturēt “Liepājas metalurga” darbību (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ukrainas “KVV Group” izskata iespēju apturēt AS “KVV Liepājas metalurgs” darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, sacīja “KVV Group” preses sekretāre Nataļja Napadovska.

“KVV Group” vadība uzskata, ka situācijā, kad “KVV Liepājas metalurgs” jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

“Tas viss ļoti negatīvi ietekmēja apgrozāmo līdzekļu pieejamību uzņēmumā, kā arī radīja negatīvu uzņēmuma tēlu. Visi “KVV Liepājas metalurgs” lūgumi par uzņēmuma maksātnespējas situācijas novēršanu palika bez nodrošināto kreditoru atbildes,” sacīja Napadovska.

Viņa norādīja, ka jau pērn “KVV Liepājas metalurgs” cieta astoņu miljonu eiro zaudējumus, prognozētie 2016.gada zaudējumi esošajā situācijā ir aptuveni pieci miljoni eiro.

“Situācijā, kad turpinās krīze melnās metalurģijas nozarē, bet elektroenerģijas cenas ir divas reizes augstākas nekā vidēji Eiropā, “KVV Liepājas metalurgs” nespēj veikt tērauda kausēšanu un turpināt velmētavas darbu. Šādā situācijā uzņēmuma darbība ir nerentabla,” informēja Napadovska.

Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” 1.marta pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns “KVV Liepājas metalurgs” 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Uzņēmumā veikts audits un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.

Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt “KVV Liepājas metalurgs” parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Kā iepriekš norādīja uzņēmuma pārstāvji, priekšlikumi ietver reāli izpildāmu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonus eiro lielo parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam.

Vēl iepriekš, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no “KVV Liepājas metalurga”, valsts sāka piedzīt naudu, realizējot ķīlas. “KVV Liepājas metalurgs” nespēja izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ķērās pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu – Krievijas “Alfa bank” garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro. Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai “UniCredit”.

Valsts piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo “KVV Liepājas metalurgs” esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā.

“KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus. Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot “KVV Liepājas metalurga” saistības pret valsti. “KVV Liepājas metalurgs” uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Jau ziņots, janvāra beigās “KVV Liepājas metalurgs” uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidroja Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.

AS “Latvijas Gāze” (LG) 19.februārī pārtrauca dabasgāzes padevi AS “KVV Liepājas metalurgs”. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz ilglaicīgu nespēju nokārtot parādsaistības par saņemto dabasgāzi.

“KVV Liepājas metalurga” apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro – par dabasgāzi.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Trakas lietas. Es, atklāti sakot, nesaprotu to investoru biznesa ieceri: nebija jau nekāds noslēpums, ka elektroenerģija Latvijā ir dārga un jebko, ko ražo Liepājas metalurgs, kautkur Ukrainā vi Polijā var saražot lētāk. Bet plāns taču bija, vai ne? Kas tad ir aizgājis greizi?

  2. Patiesība skarba! Atbildēt

    Ukrainas uzņēmēji/ investori UZĶĒRĀS uz nabagmājas vadības GARANTIJU, kurai ir Repšes parakstu …Neviens GUDRS investors uz šo NABAGMĀJU pat neskatās, kur nu vēl gatavs iegādāties kādu nolaistu uzņēmumu kāds bija Metalugs … Es ukraiņu, kuri totāli IEGRĀBĀS ar šī uzņēmuma iegādi, vietā visu LIKVIDĒTU- IZPĀRDOTU- atdotu visus parādus …un doto projām …

  3. Esam iegrābušies ar esošajiem itkā Metalurga pārņēmējiem! Kautkādi irkā varētāji no Krievijas vai Ukrainas, viņi visi ir vienādi un neprognozējami, Bīstami! Tie tur pie sevis smīņādami noteikti sākumā teica: gan jau Latvijas finanses, nodokļi dos mums atlaides, piekāpšanos! Jo viņi negrib zaudēt šo vienu no pēdējiem Padomju laika uzņēmumiem. Noteikti tā viņi pie sevis, savā starpā runā. Jo Latvijas industrijai jau ūdens līdz ausīm! Bet tagad noteikti ar visām Juridiskām līguma lietām, atkal Latvija ir tikai zaudētājos! Tagad vajag, bet tas laikam nav iespējams! Momentāli Pārtraukt jebkādu turpmāko darbību ar šiem Ukraiņu mahinātoriem! Un meklēt, piedāvāt piem. Hitachi monstram! Lai nāk Latvijā iekšā vispasaules Auto ražotājs, Metāl ražotājs mašīnbūvei. Nevis viss lētāko Metāl produkciju armatūras stieņus.

  4. Iespējamā reālā LM darbība varētu būt iespējama pie rūpnīcas uzbūvējot,sadarbībā ar Liepājas pašvaldību, koģenerācijas staciju,ar nelielu sāšķidrinātās gāzes terminālu, lai varētu gāzi ievest no Lietuvas, vai iesūknēt tieši no trasportkuģa. Rūnīcas darbību plānot ziemas (apkures sezonas) mēnešos, kad pilsētai nepieciešama siltumenerģija. Vasaras mēnešos strādāt ar slodzi kura nepieciešama karstā ūdens sagatavošanai, kuru var pārdot pilsētai un uzņēmumiem, kuriem tas nepieciešams. Sadarbība ar Sadales tīkliem elektrostacijas darbināšanas laikā var nest tikai zaudējumus.

  5. privāts kantoris nodarbojas ar valdibas šantāžu. labu investoru mums atraduši, labu. vienotibai lai mūžam slava!!!

    • Ar sū.dainu mietu pa muguru Vienotībai! Un padzīt no Latvijas šo Ukraiņu kantori! Visu pārtraukt! Apstādināt un Momentāli meklēt Veiksmīgu risinājumu! Jaunus Ražotājus, Drošas kompānijas! Kuri pēc tam mums teiks! Kur jūs bijāt agrāk? Kāpēc tik klusi jūs šušinājāties un nepiedāvājāties Amerikai. Japānai!?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+