Japāņu un latviešu dvēseles saites. Saruna ar Japānas parlamenta augšpalātas priekšsēdētāju 0
“Kaut arī starp mūsu valstīm ir liels attālums, jūtu, ka mēs esam “kaimiņi no sirds uz sirdi” – psiholoģiski esam ļoti tuvi cilvēki,” intervijā “LA” atzīst Japānas parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs Masāki Jamadzaki, kurš nesen oficiālā vizītē viesojās Latvijā.
– Kādi ir jūsu iespaidi par Latviju, kuru apmeklējat pirmoreiz?
– Esmu pirmais Japānas parlamenta augšpalātas vai apakšpalātas priekšsēdētājs, kas apmeklē jūsu valsti oficiālā vizītē. Man tas ir liels gods. Latvija un Japāna ir svarīgi partneri, kurus saista tādas pamatvērtības kā demokrātija, likuma vara un tirgus ekonomika. Turklāt Latvija ir tranzītpunkts starp Eiropu un Krieviju, un es gaidu arī turpmāko Latvijas ekonomikas labvēlīgu attīstību. Japānas uzņēmumu skaits, kas interesējas par Latviju, ir pieaudzis, un, manuprāt, pastāv vēl daudz iespēju mūsu divpusējo attiecību stiprināšanai. Tas bija arī mūsu, Japānas parlamentāriešu, vizītes mērķis. Mēs apmeklējām Latvijas Universitāti un tikāmies ar studentiem, kuri mācās japāņu valodu. Esam aizkustināti, jo Latvijas iedzīvotājos jūtams draudzīgums pret Japānu. Kaut gan starp mūsu valstīm ir liels attālums, no sarunām ar Latvijas iedzīvotājiem jūtu, ka mēs esam “kaimiņi no sirds uz sirdi” – psiholoģiski ļoti tuvi cilvēki.
– Esmu dzirdējis, ka japāņiem ir būtiski veidot ar citām valstīm sadarbību kultūras jomā.
– Zinu, ka Latvijā ir populāra japāņu literatūra un virtuve, kā arī ir daudz cilvēku, kas dievina tādas japāņu cīņas mākslas kā kendo, džudo un karatē. Populāras ir arī japāņu valodas mācības, turklāt japāņu valodas runas konkurss Latvijā šogad notika jau 13. reizi. Nesen Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā tika atklāts ES un Japānas kultūras festivāls, kurā pavērās iespēja sekmēt Latvijas un Japānas savstarpēji draudzīgās attiecības. Manuprāt, šāda mijiedarbība kultūras jomā padziļina abu valstu izpratni vienai par otru, un tas kļūst par pamatu sadarbībai politikas un ekonomikas jomās. Ļoti gaidīšu turpmāko Japānas un Latvijas attiecību progresu kultūras un sporta jomā. Pašlaik mūsu tauta vienoti pieliek pūles, lai sarīkotu 2020. gadā Tokijā vasaras olimpiskās spēles un tās norisinātos drošā vidē. Mēs zinām, ka Latvija šogad sasniedza ļoti augstus rezultātus ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Tāpēc mēs gaidīsim, ka uz olimpiskajām spēlēm Tokijā sūtīsiet labus sportistus un viņi sasniegs augstus rezultātus, kā arī viņus pavadīs līdzjutēji no Latvijas un viņi varēs vēl tuvāk iepazīt Japānu un tās kultūru. Labprāt redzētu olimpiskajās spēlēs džudo meistarus no Latvijas kopā ar citiem Latvijas sportistiem, par kuru spējām esmu dzirdējis ļoti labas atsauksmes.
– Cik liela interese japāņu tūristiem ir par Latviju?
– Savā ziņā es arī biju kā tūrists, jo Latviju apmeklēju pirmoreiz. Skaistā Rīgas pilsētas ainava, kura tiek saukta arī par “Baltijas dārgakmeni”, bija tiešām iespaidīga. Domāju, ka daudziem japāņiem rodas līdzīgs iespaids. Pērn Latviju apmeklēja apmēram 9000 japāņu tūristu, un, salīdzinot ar 2012. gadu, to skaits ir pieaudzis par 23 procentiem. Ceru, ka mūsu tūristu skaits Latvijā arī turpmāk pieaugs. Kad mēs atgriezīsimies Japānā, vēlamies pastāstīt par to, ko redzējām un jutām Latvijā, ne tikai kolēģiem parlamentā, bet arī japāņu pilsoņiem kopumā.
– Kā Japānas sabiedrība uztver pirms trim gadiem AES “Fukušima-1” notikušo avāriju?
– Sākumā vēlos uzsvērt mūsu atzinību Latvijai. Pirms trim gadiem notikušās lielās Austrumjapānas zemestrīces laikā mēs no Latvijas iedzīvotājiem un valdības saņēmām atbalstu. Vēlos izmantot šo brīdi, lai vēlreiz izteiktu dziļu pateicību. Līdz šim Japāna ar lielām pūlēm ir spējusi progresēt, lai atkoptos, tomēr arī turpmāk mūs gaida smags darbs. Pirms avārijas bija mīts par atomenerģijas drošību, taču tagad tā vairs nav. Avārijas iemesls nebija zemestrīce, bet gan cunami, kas skāra piejūrā izvietotos reaktorus. Sīkākus Tokijas elektroenerģijas uzņēmuma AES “Fukušima-1” avārijas iemeslus eksperti vēl pēta. Mēs joprojām, sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām, atjaunojam izpostītos reģionus, bet, kā jau teicu, mums paliks daudz uzdevumu. Negadījums atomelektrostacijā mums lika palielināt drošības garantijas līdz visaugstākajam līmenim un saglabāt zināšanas par būtiskākajām lietām saistībā ar kodolenerģijas ražošanu. Pašlaik Japānas valdība ievieš konsekventu drošības kontroli. Domāju, ka politiķiem Japānā tagad visi spēki jāveltī drošas enerģijas iegūšanai un ekoloģiski tīras vides atjaunošanai. Japāna ar starptautisko kopienu vēlas dalīties tehnoloģijās un pieredzē.
– Kāds ir Japānas skatījums attiecībā uz neseno Malaizijas lidmašīnas notriekšanu virs teroristu kontrolētajām teritorijām Ukrainā?
– Notikušais ir ārkārtīgi sāpīgs negadījums, jo tā dēļ ļoti daudz cilvēku zaudēja dzīvību. Vēlos izteikt līdzjūtību bojāgājušo piederīgajiem. Pašlaik plašsaziņas līdzekļi par šo negadījumu un tā cēloņiem sniedz dažādu informāciju, līdz ar to katastrofas iemesls ir jānoskaidro pēc iespējas ātrāk. Tajā pašā laikā vēlos atturēties no nianšu komentēšanas. Katrā ziņā drošība ir pats galvenais – starptautiskajai kopienai jācenšas nodrošināt lidojumiem drošu gaisa telpu.
