Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. jūnijs, 2016
Drukāt

Kā “atrod” un “izrok” miljonus (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pārskatot ministriju bāzes izdevumus, valdībai vakar izdevies “atrast” papildu 64 miljonus eiro. Ietaupījumu veidojot enerģijas cenu samazinājums un citi faktori, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pēc neoficiālas informācijas, izdevumu pārskatīšanā bijusi iecere iegūt vēl aptuveni divus miljonus eiro, ar 2017. gadu pārtraucot izmaksāt kompensācijas “Latvijas Pastam”. Lielāko tiesu šīs subsīdijas pasts izmanto preses piegādei maz­apdzīvotos lauku reģionos.

“Ja šāds atbalsta mehānisms tiktu pārtraukts bez jebkāda kompensējošā mehānisma, tad pasta piegādes izmaksas daudzkāršotos. Tas savukārt nozīmētu arī preses izdevumu abonentmaksu vairākkārtēju pieaugumu. Rezultātā cilvēki, kas vairs nevarētu atļauties abonēt presi un nelieto elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, paliktu vispār bez informācijas,” brīdināja Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

Līdzīgus argumentus valdības sēdē esot paudis (šis jautājums tika izskatīts valdības sēdes slēgtajā daļā) arī par pasta nozari atbildīgais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Tādēļ valdība nolēmusi subsīdijas uz 2017. gadu saglabāt. Vienlaikus satiksmes ministram uzdots izmantot šo laiku, lai piedāvātu risinājumus pasta darbības efektivizēšanai. “Nedrīkstētu veidoties situācijas, ka pasts strādā ar peļņu, bet vienlaikus saņem arī valsts subsīdijas,” uzskata finanšu ministre D. Reizniece-Ozola.

Līdzekļu meklēšana valdībā sākusies pēc tam, kad ministrijas nākamā gada budžetā pieprasījušas papildu 400 miljonus eiro. Finanšu ministre noraida pārmetumus, ka valdībā būtu atgriezušies “trekno gadu” tikumi. “Ministri neprasa finansējumu savām vasaras mājām vai kādām citām savām personīgām vajadzībām. Ministri piedāvā lemt par papildu finansējumu pedagogu atalgojumam, medicīnas personālam, tiesu darbiniekiem, policistiem. Cita lieta ir budžeta iespējas. No visa šī vajadzību klāsta būs jāizvēlas, kas ir svarīgākais nākamajā gadā, bet kas jāatliek uz vēlāku laiku,” norādīja finanšu ministre. Pagaidām gan amatpersonas vēl nerunā par to, kurām prioritātēm tiks izmantoti ietaupītie 64 miljoni eiro. Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka visām ministrijām – īpaši tām, kuras pārstāv prioritārās nozares, piemēram, veselību un izglītību – būs jāveic papildu darbi.

Līdz šodienai ministrijām jāiesniedz finansējuma pieprasījums jaunās politikas iniciatīvām, kā arī svarīgākie veicamie darbi, ko Finanšu ministrija vērtēs līdz augustam, kad plānots valdībā vienoties par nākamā gada budžeta prioritātēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nu nāk tak vēlēšanas arvien tuvāk,tapēc jāuzrāda labie darbi–mēs takš strādājam……

  2. Atkārtosim situācijas? Atbildēt

    Jaunās politikas iniciatīvas ar vecajiem ministriem un Vienotības regresīvajiem nodokļiem?

  3. Tas ir brīnišķīgi Atbildēt

    Latvija nav izrakteņiem bagāta,ja neskaita ģipsi un kūdru! Tāpēc te viens no mūsu rotējošajiem ministriem gribēja pārrakt pat Daugavu!

Draugiem Facebook Twitter Google+