Latvijā
Politika

Armands Krauze: Kāpēc domājat, ka Lembergs visu nosaka? 60

Foto-Timurs Subhankulovs

Saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāju ARMANDU KRAUZI – par Lemberga lomu, “Rīdzenes sarunām” un koalīcijām ar “Saskaņu”.

Tā dēvētās “Rīdzenes” sarunas ir atklājušas interesantas politiskās aizkulises. Piemēram, gan Aivars Lembergs, gan Jānis Dūklavs piemin kādu ZZS sanāksmi, kurā spriests par deputāta kandidātiem. Citāts no Lemberga: “Starp tiem, kas var tikt ievēlēti, nedrīkst būt tādi, kuri aiz savas kaut kādas pārliecības ideoloģiskās jeb pagātnes nevar veidot koalīciju ar “Saskaņu”.” Kā ir pašlaik? Vai ideoloģiski pārliecinātie “Saskaņas” pretinieki jūsu frakcijā vēl ir saglabājušies?

A. Krauze: Tad jau es arī tur nevarētu būt. Vēl nesen, kandidējot Rīgas domes vēlēšanās, ZZS vārdā parakstīju vienošanos ar Nacionālo apvienību un “Vienotību”, ka koalīciju ar “Saskaņu” neveidosim. Manuprāt, Zemnieku savienība šo līniju ir pietiekami skaidri demonstrējusi savā politiskajā darbībā. Galvenais arguments – “Saskaņai” ir noslēgts sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”. Protams, nevajag aizmirst, ka par “Saskaņu” balso arī daļa latviešu…

Arī par ZZS droši vien balso daļa krievu. Bet kāda tam nozīme?

Tas, ka būtiskākais nav vēlētāju tautība, bet ideoloģiskās atšķirības. Tāpēc arī es pamatoju, ka mūsu lielākie iebildumi ir pret līgumu ar Krievijas varas partiju, ņemot vērā šīs valsts politiku un piekoptās metodes – hibrīdkaru, propagandu, kiberuzbrukumus… Valsts drošība mums ir pirmajā vietā, un to esam apstiprinājuši ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tieši ZZS aizsardzības ministru – Vējoņa un Bergmaņa – laikā mēs esam pietuvojušies NATO nospraustajam mērķim – diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.

Tomēr, kā redzam no publicētajiem sarunu fragmentiem, ir spēki ZZS iekšienē, kas kaļ slepenus plānus par koalīciju ar “Saskaņu”. Iznāk, ka tā ir sazvērestība?

Ja runā par šīm sarunām, manuprāt, nav korekti izraut atsevišķus fragmentus, kurus ierunā kādi aktieri vai diktori. Es neapšaubu, ka šādas sarunas bijušas, taču man gribētos noklausīties oriģinālos ierakstus ar īstajām balsīm. Tad arī varētu izdarīt secinājumus. Tas, ko mēs līdz šim varējām izlasīt, ir tikai tādas drumstalas.

Tas noteikti būtu labāk, taču runāsim par to, kas ir publiskots. Iedomāsimies situāciju – notiek Saeimas vēlēšanas, jums kopā ar “Saskaņu” ir vairāk nekā 51 balss, un Urbanovičs ļoti atsaucīgs sadarbībai. Tad, piemēram, tas pats Dūklavs ierosina, ka varētu veidot valdību kopā ar “Saskaņu”, un min dažādus pragmatiskus argumentus – varēs uzlabot attiecības ar Krieviju, lauksaimniekiem būs labs tirgus, palielināsies ienākumi no tranzīta un tā tālāk. Vai šajā brīdī ZZS būs kāds, kurš teiks stingru “nē”?

Kāpēc lai rastos šāds variants? Saeimā ZZS dažreiz ir atbalstījusi opozīcijas priekšlikumus, tajā skaitā “Saskaņas”, taču tie ir par saimnieciskajiem vai sociālajiem jautājumiem. Bet koalīcija… Nu nē! Būtu ļoti nepatīkami, ja, sagaidot Latvijas simtgadi, vadībā būtu partija, kurai ir sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”. Un kur tad ir tie labumi no Krievijas, ko šī sadarbība ir devusi? Kaut vai Rīgā, kur “Saskaņa” jau daudzus gadus ir pie varas? Kur Rīgas ostā ir lieli kravu pieplūdumi? Tas tikai rāda, ka šis līgums ir politisks un nekādi saimnieciski ieguvumi no tā nav. Krievija caur to mēģina realizēt savas intereses Latvijā.

Jūs uzsvaru liekat uz vienu līgumu. Bet to taču var lauzt, un tad jums vairs nebūs argumentu pret “Saskaņu” valdībā.

Līgums parāda politisko virzienu. Tad jāprasa, kāpēc “Saskaņa” to līdz šim nav lauzusi? Te gan jāatzīmē, ka “Saskaņas” sabiedrotajiem – Amerika partijai – šāda sadarbības līguma nav, tātad tai prokremlisko birku nevar piekārt.

Neesmu dzirdējis, ka kāds no ZZS vadības vai frakcijas būtu iebildis pret koalīciju Jūrmalā, kur ZZS ir kopā ar “Saskaņu”.

Pašvaldību līmenī politiskā piederība nav būtiska, izņemot Rīgu, jo Rīga ir galvaspilsēta.

Neizlaidīsim arī deviņas lielās pilsētas, arī tur ir pietiekami daudz politikas.

Es gan domāju, ka tur nav politikas. Cilvēki pašvaldībās balso par līderiem, nevis partijām.

Nez kāpēc tad “Saskaņa” uz lielajām pilsētām pat sūta savus parlamenta deputātus…

“Saskaņa” vienīgā tā mēģina darīt, citas partijas uzticas saviem biedriem reģionos. Tas pats ir ar koalīcijām pašvaldībās – mēs neiejaucamies šajā procesā. Līdz ar to ir ļoti dažādi varianti – Jūrmalā ar “Saskaņu”, citur – ar Nacionālo apvienību vai “Vienotību”. Nozīmīgs ir cilvēciskais faktors – var vai nevar sastrādāties.

“Saskaņas” deputāte Jūrmalā ir Elizabete Krivcova, kura plašāk pazīstama kā Nepilsoņu kongresa valdes locekle. Vai vajag atgādināt, kas ir Nepilsoņu kongress? Tā ir nereģistrēta organizācija, kas gadiem nodarbojas ar dažādām provokācijām, līdz pat mēģinājumiem veidot alternatīvas varas struktūras. Krivcovas bilde regulāri tiem publicēta Drošības policijas gada pārskatos, kur viņa minēta kā viena no personām, kas Latvijā realizē Krievijas politiku. Un tagad ZZS faktiski legalizē Nepilsoņu kongresu, piešķirot vienai no tā līderēm reālu varu – šobrīd pašvaldības līmenī.

Es neteiktu, ka viņa ir pie varas… Es vēlreiz saku – pilsētas un novadi ir saimnieciskas struktūras. Kā jau minēju – partijas vadība neiejaucas nevienas pašvaldības darbā. ZZS kopā pašvaldībās ir ievēlēti 429 deputāti, un mēs nekur no augšas neesam norādījuši, kāda sadarbība viņiem būtu jāveido. Pilnībā uzticamies vietējām nodaļām.

Vai Jūrmala nevarētu būt izņēmuma gadījums?

Ja runā par Krivcovu, tad ir jautājums, kā viņa vispār varēja kļūt par deputāti? Vai par to nebija jārunā jau pirms vēlēšanām? Mediji deputāta kandidātus īpaši nevērtēja.

Kādas īsti ir jūsu attiecības ar Rihardu Eigimu, kurš ilgus gadus bija ZZS Saeimas deputāts, bet tagad Daugavpilī ievēlēts no cita saraksta.

Jā, viņš pirms vēlēšanām lūdza atļauju kandidēt no cita saraksta, un mēs viņam to atļāvām. Pašvaldību vēlēšanās ZZS Daugavpilī bija savs saraksts, kura līderis bija Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Diemžēl domē tas neiekļuva.

Turklāt Eigims savās pirmsvēlēšanu avīzēs diezgan rupji uzbruka ZZS kandidātiem. Vai tas ir korekti?

Varbūt kāds iedomājas, ka ZZS viss notiek stingri, bet mums ir viedokļu daudzveidība un arī deputātiem ir liela rīcības brīvība.

Tātad ietekmēt to, ko Eigims dara Daugavpilī, jūs šobrīd nevarat?

Jā, jo Daugavpils domē ZZS diemžēl nav pārstāvēta.

Vai ZZS palikšana “aiz svītras” Rīgā tomēr nav būtisks signāls? Turklāt jūs pats bijāt pirmais numurs, un sarakstā bija arī bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Agrāk varētu teikt, ka esat vairāk zemnieku partija un Rīgā nav jūsu elektorāts, bet valdošajai partijai tā nepieklājas.

Mēs uz pašvaldību vēlēšanām skatāmies citādi – ZZS ir uzvarējusi, jo tai ir vislielākā pārstāvniecība novados un pilsētās. Kopumā ZZS ieguvusi par 40 deputātiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Jūs taču tikko apgalvojāt, ka politiska nozīme ir vienīgi vēlēšanām Rīgā, citur tikai notiekot saimniekošana. Tātad politiski jūs esat zaudējuši?

Es teicu, ka Rīgā cīņa starp partijām ir vairāk politiska, taču arī te vēlētājiem bieži ir svarīgāki citi jautājumi – sakārtoti māju pagalmi, soliņi parkos, bērnudārzi… Mums gan bija citi uzsvari. Kā ZZS saraksta līderis Rīgā pirmsvēlēšanu debatēs teicu, ka nevar domāt tikai par galvaspilsētu, ir jādomā par visu Latviju. Piemēram, mums bija programmas punkts, ka visiem Latvijas pensionāriem jāļauj galvaspilsētas sabiedriskajā transportā braukt bez maksas. Var saukt to par populismu, bet daudzās citās valstīs tā jau ir. Rīga nevar būt kaut kāda “brīvpilsēta”, kas atrauta no pārējās valsts. Domāju, ka tā ir valstiska pieeja, kas piedien varas partijai. Taču, kā jau teicu, – kopumā Latvijā mēs šīs vēlēšanas uzvarējām.

Vai “Rīdzenes” sarunu publikācija nav iemesls, lai izvērtētu Lemberga lomu ZZS?

Esmu piedalījies dažādās ZZS sanāksmēs, bet, godīgi sakot, tādu valodu, kā lasāms šajās publikācijās, nekad neesmu dzirdējis. Tāpēc, kā jau teicu, man būtu interesanti, dzirdēt oriģinālos ierakstus. Ja runā par Lemberga ietekmi… Godīgi sakot, es neatceros, kad viņš pēdējo reizi būtu piedalījies koalīcijas sēdēs.

Dažreiz tur piedalās Lemberga dzīvesbiedre.

Arī viņa ne…

Kāpēc tieši Lembergam ir tik liela ietekme ZZS? Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī viņam bija 3914 plusi un 846 svītrojumi. Pašvaldībai ar to pietiek, bet tas nav mērogs, lai pretendētu noteikt politiku visā valstī.

To jūs tā pasniedzat, it kā Lembergs visu nosaka. ZZS veido vairākas partijas – Zaļā partija, Zemnieku savienība, kā arī divi galvenie sadarbības partneri – “Ventspilij un Latvijai” un Liepājas partija. Visu šo partiju vadītāji ir lielas personības, un viņiem visiem ir ietekme. Bet nav viens vadošais cilvēks, kas saka, kā ZZS būtu jādara. Visi lēmumi tiek izdiskutēti. Mēs esam demokrātiska partija, un neviens nevar piespiest deputātus balsot pret viņu gribu. Paskatieties balsojumus, un jūs to redzēsiet.

Bet tagad ir tāda aizdomu un šaubu ēna. Vai ZZS tēlam nenāktu par labu, ja jūs norobežotos no Lemberga?

Nekādu jaunu faktu nav. Viss jau ir iepriekš bijis apspiests, tagad parādījušies kaut kādi izrauti fragmenti. Tā jau jebkuru sarunu var tendenciozi pasniegt. Kamēr nav publiskots pilns sarunu teksts, mēs nevaram neko darīt. Taču vajadzētu tikt skaidrībā, kas darās iestādēs, kuras veic noklausīšanos. Kā šie materiāli tik viegli var noplūst? Varbūt drošības iestāžu darbiniekiem – esošajiem vai bijušajiem – ir vēl visādi ieraksti aizķērušies. Vai viņi ar tiem rīkosies godprātīgi? Ir daudz jautājumu… Jo īpaši tāpēc, ka te ir runa par valsts drošību.

Vai atbalstīsiet “Vienotības” priekšlikumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par oligarhu lietu? Tur arī šos jautājumus varētu apspriest.

Lai viņi veido… Es gan uzskatu, ka izmeklēšanas komisijai nav jēgas. Tas ir publicitātes pasākums “Vienotībai”, gatavojoties nākamajām vēlēšanām. Atcerēsimies, ar ko beigušās iepriekšējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Bēdīgi beigušās… Bet tas tomēr ir viens no parlamentārās darbības rīkiem, vai neveiksmīgas pieredzes dēļ tas būtu jānoraksta?

“Vienotībai” parlamentā ir pietiekami rīku, lai šo jautājumu izskatītu. Nacionālās drošības komisiju vada Solvita Āboltiņa, Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vada Ainārs Latkovskis. Taču, ja priekšlikums par izmeklēšanas komisiju būs Saeimas dienaskārtībā, ZZS droši vien būs brīvais balsojums un deputāti paši varēs izvēlēties, vai to atbalstīt.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nācis ar iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu un prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Kāda būs ZZS pozīcija?

Latvijas Zemnieku savienība tradicionāli ir atbalstījusi tautas vēlētu prezidentu, Zaļā partija ir bijusi pret. Taču tas prasa izmaiņas Satversmē, un tam nepieciešams 2/3 Saeimas deputātu atbalsts. Ļoti šaubos, ka to pašlaik var panākt. Es pats atbalstu tautas vēlētu prezidentu, taču pirms tam būtu vajadzīga plašāka diskusija sabiedrībā par to, kādas būtu prezidenta pilnvaras.

LA.lv