Laukos
Bizness

Kaimiņu zemes piesavinās pilnā sparā. Kas novērsīs kļūdas zemes uzmērīšanā? 16

Foto – Shutterstock

“LA” lasītāji, kuriem laukos pieder zeme vai mežs, pauž bažas, vai var justies droši, ka no viņu zemes kāds patvaļīgi nepieķer klāt kādu gabalu, pārceļot viņu agrāk nospraustās īpašumu robežas.

Zemes īpašnieku bažas vairo arī nesen klajā laistais Valsts kontroles atzinums – Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā par zemes īpašumiem uzkrātie dati vienmēr nesakrīt ar dabā uzmērītajām robežām, turklāt šo neatbilstību skaits krasi pieaug. 2013. gadā kadastrā reģistrēto robežu neatbilstība atklāta 1349 īpašumiem, bet 2016. gadā – jau 2966 īpašumiem.

Par īpašumu robežu drošību redakcijas rīkotajā sarunā piedalījās Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas lietās Laila Medina, TM Nozaru politikas departamenta nodaļas vadītāja Jevgenija Kučāne, VZD Kadastra departamenta direktore Jana Supe, mērniecības uzņēmuma “Latīpašums – mērniecības birojs” valdes priekšsēdētājs un sertificēts mērnieks Jānis Dragons, mērniecības uzņēmuma “METO PRO” vadītājs un sertificēts mērnieks Andis Strēlis.

Jānis Dragons: Diemžēl pašlaik kaimiņu zemes piesavināšanās, tostarp mežu zādzības ir ne tikai iespējamas, bet arī notiek pilnā sparā un masveidā. Ikdienā bieži saskaros ar to, ka 90. gados savulaik ierādītās robežzīmes dabā gan ir. Bet tās nesakrīt ar vienīgo oficiālo, publiski visiem pieejamo kadastru. Tāpēc notiek tā, kā tas bija nesen “LA” aprakstītajā piemērā ar kādu Ilūkstes novada meža īpašnieku, kurš kļuvis par upuri patvaļīgai viņam piederošā meža izciršanai. Diemžēl viņš nav vienīgais, viņu ir simtiem, tostarp tādi, kuri par šo izzagšanu pat nenojauš, jo dzīvo pilsētās. Ja Valsts zemes dienests nenovērsīs šīs savulaik pieļautās kļūdas, tad šādi izzagtu meža platību un apkrāptu īpašnieku būs arvien vairāk.

Kopš zemes reformas sākuma un īpašumu robežu masveida ierādīšanas pagājuši jau 25 gadi. Nomainījušās paaudzes, daļa īpašuma tiesību atguvēju jau aizgājuši viņsaulē, viņu īpašumiem ir mantinieki vai arī tie pārdoti svešām personām. Kur bijušas robežas, to, pārņemot īpašuma tiesības, viņi nezina. Lai tās noskaidrotu, viņi, izmantojot datoru vai mobilā tālruņa aplikāciju, atver ikvienam brīvi pieejamu kadastra karti un pēc tās sāk pārspraust robežas. Vismaz reizi nedēļā kāds no manā uzņēmumā strādājošiem atklāj šo robežu pārspraušanu.

Ja to lūdz mērniekam, tad viņam, izsūtot vēstules, jāpieaicina kaimiņu mežu īpašnieki un tad, protams, šāda patvaļīga robežu pārspraušana nenotiek. Bet, ja pārsprauž paši, tad nevajag neko. Lielākoties šādi rīkojas mežu uzpircēji, kuri atbilstoši kadastrā reģistrētajiem datiem ierīko robežzīmes, izdzen jaunas stigas, uztaisa taksāciju, lai iespējami ātrāk varētu tikt pie cirsmas. Arī Valsts meža dienesta darbinieki jūtas apmierināti, jo beidzot par īpašumu kadastrā reģistrētie dati sakrīt ar viņu dienesta datiem. Kad cirsma izstrādāta, tikpat ātri īpašums tiek pārdots citam un vairs nav kam prasīt atbildību.

Jana Supe: Tagad visās kadastra nepilnībās var vainot Valsts zemes dienestu. Protams, nevaram apgalvot, ka līdz šim vienmēr esam strādājuši bez kļūdām. Bet atcerēsimies, kā iesāka zemes reformu. To iesāka, balstoties uz padomju laikos no gaisa fotografētiem plāniem, ar roku zīmētām kartēm un citiem dokumentiem, kas tolaik bija pieejami. Savukārt robežas lielākoties ierādīja, nevis uzmērīja ar instrumentiem. Arī turpmāk šī kadastra karte tapa dažādos laikposmos un ar atšķirīgiem paņēmieniem. Jā, tagad mums ir arvien labākas ortofotokartes, kas ļauj precizēt šos datus. Bet atcerēsimies, ka 2006. gadā Saeimā pieņēma Kadastra likumu, kurā noteikts, ka šī kadastra karte kalpo tikai un vienīgi tam, lai saprastu, kurā vietā atrodas konkrētais zemes īpašums. Tā ir pārskata karte, tikai informatīvs materiāls. Bet tā nav izmantojama, lai noteiktu īpašumu robežas. Un nav domāta tam, kā to tagad mēģina izmantot negodīgi mežu uzpircēji.

Kā tagad novērst to, ka šo karti izmanto nelikumīgām darbībām, tostarp mežu izzagšanai, par to, jāatzīst, man grūti spriest. Pat ja šī karte būs precīza līdz milimetram, vienmēr atradīsies ļaudis, kuriem ienāks prātā to izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Andis Strēlis: Diemžēl pašlaik mērnieki ikdienā spiesti saskarties ar sekām, ko radīja šie atšķirīgie robežu noteikšanas paņēmieni un noteikšanā izmantotās tehnoloģijas.

Laila Medina: Kad savulaik Saeimā lēma par īpašumu atdošanu, diezin vai bija daudz citu iespēju, kā masveidā to izdarīt, ņemot vērā bijušo īpašnieku un viņu mantinieku lielo skaitu. Tāpēc arī izmantoja šo ierādīšanu. Līdz ar to arī par šiem īpašumiem iegūto datu kvalitāte bija zemāka. Lemjot par kadastra datu publiskošanu, iespējams, esam pieļāvuši kļūdu tai ziņā, ka pietiekami neizskaidrojām īpašniekiem, kāda ir šo datu kvalitāte un kā tos var izmantot.

Jānis Dragons: Protams, nevar noliegt, ka kļūdas pieļāvuši arī mērnieki. Ierādot robežas ar parastu mērlenti, pēc tam reģistrējot tās kadastrā, tas bija iespējams. Sākumā kadastra kartē visas īpašumu robežas tika iezīmētas sarkanā, upes zilā, ceļi brūnā, bet īpašumu platības zaļā krāsā, līdz ar to viss bija diezgan labi pārredzams un pie-ejams tikai speciālistu lokam. Bet 2013. gada beigās šo karti nepārdomāti publiskoja, piedevām visas dažādās krāsās iezīmētās robežu līnijas pārzīmējot tikai vienā – zilā krāsā. Kāpēc tā notika, par to man grūti spriest. Tāpat par to, vai tā noticis neapzināti vai tīšām un kādā ļaunprātīgā nolūkā.

Andis Strēlis: Manuprāt, nav pieļaujams tas, ka, datorā vai mobilajā tālrunī uzklikšķinot “kadastrs.lv”, jebkuram ir iespējams nolasīt konkrēta nekustamā īpašuma koordinātas. Ar to jau šīs nelaimes sākas un rodas bažas par īpašumu drošību. Īpašumu pērkot, pircējs nevar būt drošs, ko īsti nopircis un vai pārdevējs nav pieķēris klāt kādu gabalu no kaimiņa zemes.

Laila Medina: Par drošību runājot, neviens jau nekad nevar būt pilnīgi pasargāts no kādu negodīgu personu prettiesiskām darbībām. Pat pieņemot, ka nevienas kļūdas nav ielaistas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā vai kādā citā valsts uzturētajā reģistrā un ka neviens mērnieks nekad nav kļūdījies, kaut kas tāds var notikt vienmēr.

Diezin vai arī citur pasaulē atradīsim valsti, kurā visu īpašumu robežas būs nospraustas pilnīgi precīzi un nekļūdīgi. Atceroties zemes reformas sākumu, kad robežas noteica nevis ar instrumentiem, bet ar šo ierādīšanas paņēmienu, kļūdas varēja rasties un arī radās. Diemžēl vēl ir daudz tādu īpašumu, kuriem savulaik ierādītās robežas joprojām nav pārmērītas ar instrumentiem. Kļūdas var rasties un rodas pat tagad, mērot ar instrumentiem. Jā, diemžēl arī uzraudzība par mērnieku darba kvalitāti nav ideāla, ko šogad atzinusi arī Valsts kontrole. Trūkst arī pietiekami efektīva mehānisma, lai vienmēr savlaicīgi novērstu pieļautās kļūdas.

Jana Supe: VZD loma ir novērst šo kļūdu radītās sekas, tādējādi palīdzot zemes īpašniekiem savlaicīgi sakārtot īpašumu robežas un par tām kadastrā reģistrētos datus. To jau mēs arī darām. Gan centrālajā aparātā, gan reģionālajās nodaļās mums ir izveidotas robežu strīdu komisijas, kurās mēģinām atrast tiem atrisinājumu jau pirmreizējās īpašumu mērīšanas laikā.

Pašlaik kadastra kartē mēs atzīmējam arī atklātos īpašumu robežu neatbilstības faktus. Tos iegūstam, salīdzinot un vērtējot īpašumu robežu ierādīšanas vai uzmērīšanas dokumentus.

Ka par īpašumiem reģistrētie dati nesakrīt ar stāvokli dabā, par to mums paziņo gan īpašnieki, gan arī mērnieki. Līdz šim par laikposmu no 2010. līdz 2017. gadam, kuru pētīja Valsts kontrole, esam atklājuši aptuveni divus tūkstošus šādu neatbilstību. Bet var pieļaut, ka par laiku kopš zemes reformas sākuma šis neatbilstību skaits ir lielāks.

Manuprāt, problēmas bieži radušās tāpēc, ka diemžēl neesam pratuši vai spējuši īpašniekiem savlaicīgi izskaidrot, ko nozīmē zemes ierādīšana un ka tā nav tik precīza salīdzinājumā ar instrumentālo uzmērīšanu. Jāatzīst, daudzi īpašnieki, kuri vērsušies VZD, patiešām bijuši pārliecināti, ka savulaik ar padomju laiku teodolītu ierādītās īpašumu robežas ir precīzas līdz centimetram, precīzākas vairs pat nevar būt. Grūti dažkārt pārliecināt, ka instrumentālās uzmērīšanas dēļ īpašuma platība var mainīties.

Ja zemes reformas sākumā robežzīmes ir ierīkotas un tiek uzturētas kārtībā, tad jau parasti nekādu strīdu nav. Tie rodas tad, kad tās bijušas, bet laika gaitā izzudušas.

Laila Medina: Šai ziņā gluži bez vainas jau nav arī paši īpašnieki, kuriem normatīvajos aktos ir noteikts pienākums pašiem uzturēt īpašumu kārtībā. Īpašums nozīmē ne tikai tiesības, bet arī šo pienākumu. Tas nozīmē, ka viņš zina, kur atrodas viņa īpašuma robežas, viņam ir visi īpašuma dokumenti, viņš gādā par īpašuma robežu uzturēšanu dabā. Ja īpašnieks pats nerūpējas par īpašuma robežu uzturēšanu, tad pie tā nav vainojama valsts vai kāds ierēdnis. Protams, valstij jādrošina, lai īpašniekam būtu kur vērsties, atklājoties kļūdām robežu uzmērīšanā vai trūkumiem datu reģistrēšanā.

Jana Supe: Jāatzīst, mani pārsteidz šī mežu izciršana, robežu nospraušanai izmantojot mobilo tālruni, kā par to stāsta mērnieki.

Kopš 2013. gada ir spēkā Ministru kabineta noteikumi nr. 935 par koku ciršanu mežā. Tajos skaidri un gaiši pateikts, ka mežā neko nevar sākt, kamēr nav pieaicināts mērnieks un parādītas robežas. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs cirsmas skices sagatavotājam uzrāda zemes gabala ārējo robežu vai tās posmu plānotās cirsmas tiešā tuvumā. Ja robežzīmes un stigas nav saglabājušās, tad īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāuzaicina mērnieks.

Jānis Dragons: Ja īpašnieks uzturējis kārtībā īpašuma robežas, iezīmējot tās ar krāsu vai kā citādi, tad, protams, viss ir kārtībā.

Pavisam citādi, ja robežzīmes bijušas ierīkotas pirms 20 gadiem un pēc tam īpašnieks par tām nav licies ne zinis. Tad, izmantojot šos kadastra datus, tiek nelikumīgi pārspraustas robežas, pieķerot klāt kaimiņu meža gabalu. Dažreiz šādi izcērt kaimiņu mežu 20 vai 30 metru platā joslā, citreiz pat vēl lielākā. Un tur nu cirtējiem neviens mērnieks nav vajadzīgs. Es nesaku, ka pieminētie Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti ir nepareizi. Es gribu pievērst uzmanību tam, kas pašlaik notiek dabā un ar ko sastopos ikdienā.

Andis Strēlis: Jā, protams, ja īpašnieks īpašumu robežas būtu uzturējis kārtībā un tās ir skaidri redzamas dabā, tad vismaz puse problēmu atkristu.

Bet valsts uzdevums būtu visos normatīvajos dokumentos skaidri ierakstīt, ka kadastra karte nav izmantojama zemes robežu noteikšanai, tai ir tikai informatīvs raksturs. Par to pastāvīgi jāinformē tie dienesti un tā sabiedrība, kas ikdienā izmanto šo karti. Savulaik Valsts zemes dienests bija sarīkojis akciju “Sakārtosim savas robežas!”. Šādus pasākumus vajadzētu rīkot regulāri.

Tāpat uzskatu, ka vajadzīgs tāds mehānisms, kas, pārdodot īpašumu, pircējam rada pārliecību, ka tas nopirkts atbilstoši robežām un nav piegriezts klāt vēl kāds kaimiņu zemes gabals.

Laila Medina: No valsts pārvaldes jau tagad gaida, ka piedāvāsim visus iespējamos pakalpojumus elektroniski – tā, lai iedzīvotāji tos varētu saņemt brīvi, dažās minūtēs un iespējami lētāk. Bet, kā esmu sapratusi, mērnieki grib noteikt ierobežojumus šo datu apmaiņai, tostarp atsakoties no kadastra kartes publiskās pieejamības. Vai, to darot, desmit negodīgu cilvēku dēļ necietīs tūkstošiem godīgu?

Andis Strēlis: Ierobežojumiem, protams, jābūt samērīgiem. Bet, ja ministrija nedarīs neko, tad turpināsies šī visatļautība, par ko saka Jānis Dragons.

Laila Medina: Jā, piekrītu. Ja skaidri redzams, ka valsts savulaik publiskotā informācija tiek izmantota negodīgi, tad ir jārīkojas. Tomēr jābūt ļoti pārliecinošiem argumentiem, lai turpmāk vairs nepublicētu to kadastra kartes informāciju, kas pirms pieciem gadiem bijusi publiskota. Jauni likumi vai grozījumi jau pieņemtajos pat nebūtu vajadzīgi. Drīzāk biežāk būtu jāinformē gan sabiedrība, gan dienesti par to, kāds šīs informācijas juridiskais statuss. Proti, izmantojot šo karti, nevienam nav tiesību mainīt zemes īpašumu robežas.

Jevgenija Kučāne: Arī es domāju, ka jau publiskotās informācijas aizliegums nebūtu īstais risinājums. Atbildot uz iedzīvotāju iesniegumiem, jau pašlaik ministrijā mēģinām paskaidrot, kādas ir viņu tiesības un pienākumi katrā strīdīgajā vai neskaidrajā gadījumā, tostarp, kāds ir kadastra kartes lietojums. Mēs arī norādām, ka lielākai drošībai un pārliecībai par īpašuma robežām tomēr jāvēršas pie sertificēta mērnieka.

Jana Supe: Kopš pagājušā gada septembra esam noteikuši, ka jebkurš īpašnieks var pasūtīt mērniekam apsekot un atjaunot robežas nevis visam īpašumam, bet tikai vienu divas vai trīs konkrētas robežzīmes noteiktā robežu posmā. Šos precīzi ar instrumentiem noteiktos robežpunktus pēc tam reģistrē arī kadastra kartē, par ko īpašniekam nekas nav jāmaksā. Jāmaksā tikai mērniekam. Bet īpašniekam tas iznāk lētāk nekā pārmērot visu īpašumu.

Pašlaik gatavojam grozījumus zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos – tā, lai zemes mērīšanas procedūra gan īpašniekiem, gan mērniekiem kļūtu vienkāršāka un saprotamāka.

Jānis Dragons: Joprojām uzskatu, ka šīs sarunas galvenais mērķis būtu kopīgiem spēkiem novērst iespēju, ka īpašumu robežas atjauno pēc kļūdainās kadastra kartes, nozogot daļu no citam īpašniekam piederošas zemes vai meža.

Pārdodot īpašumu, bieži īpašnieks nereti tikai aptuveni zina, kur atrodas tā robežas. Lai to novērstu, varbūt jānosaka, ka pirms darījuma pārdevējs, pircējs un mērnieks trijatā sagatavo robežu apsekošanas aktu. No jauna neko nepārmērot un balstoties uz veco ar ierādīšanas paņēmienu taisīto zemes robežu plānu, īpašumam tiek noteikti īstie robežpunkti, nevis pārdevēja iedomātie. Tādējādi pircējs nenopirktu kaķi maisā, viņam būtu zināmas visas robežu nesakritības vai citas ar konkrēto īpašumu saistītās problēmas.

Laila Medina: Vai šādu tikšanos trijatā varētu ieviest kā obligātu pasākumu, par to šaubos, ņemot vērā lielo sabiedrības spiedienu uz darījumu vienkāršošanu. Bet tā varētu būt iespēja, ja pircējam rodas bažas, ka pārdevējs viņu var piemānīt.

Īpašniekiem varētu palīdzēt citādi. Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta mājas lapās informējot, kur vērsties un ko viņiem darīt, ja atklājies, ka, pārdodot zemi, netīšām vai ļaunprātīgi pieķerta klāt daļa no citam īpašniekam piederošas zemes vai meža.

Galerijas nosaukums

LA.lv