Katrs divdesmitais iedzīvotājs Latvijā cieš no “svētku depresijas” 0
Statistika liecina, ka tieši Ziemassvētku un Jaunā gada laikā daudziem cilvēkiem pasliktinās emocionālais veselības stāvoklis, kas mēdz pāraugt nopietnā depresijā, novedot līdz ilgstošai grūtsirdībai, neizskaidrojamām fiziskām sāpēm, vispārējam spēka un intereses zudumam – Latvijā no tā dēvētās “svētku depresijas” cieš katrs divdesmitais iedzīvotājs.
Kā aģentūru LETA informēja Andra Veselovska psihoterapijas prakse, pirmssvētku un pēcsvētku depresija ir reāla problēma, kas, atstāta bez ievērības, ar laiku var izraisīt smagas sekas – līdz darba nespējai un pat pašnāvībai.
Sertificēts psihoterapeits un psihiatrs Andris Veselovskis skaidro, ka svētku laika depresija ir saistīta ar sezonālo depresiju, kas raksturīga ziemeļu tautām. To ietekmē dabīgās gaismas un siltuma trūkums. “Protams, ir tikai normāli, ja kādu dienu ir nomākts garastāvoklis pelēkas dienas dēļ, taču, ja tas turpinās ilgstoši, to nevar atstāt bez ievērības,” uzsver psihoterapeits.
Viņš skaidro, ka speciālista palīdzība jāmeklē tad, ja nomāktība un depresijai raksturīgie simptomi ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Šie simptomi var būt pastāvīgs nogurums, miegainība vai bezmiegs, enerģijas trūkums, vai, tieši otrādi, liela uzbudināmība, prieka trūkums par parastām aktivitātēm, palielināta apetīte vai tās zudums, domas par dzīves bezjēdzību, tieksme norobežoties no citiem cilvēkiem un citi.
“Diemžēl daļa cilvēku pie speciālistiem nenonāk vispār. Par viņiem var uzzināt pēc izdarītām pašnāvībām. Pieļauju, ka arī daļu no ceļu satiksmes negadījumu statistikas var attiecināt uz šo tēmu,” saka psihoterapeits.
Jaunais gads sabiedrībā tiek uztverts kā iespēja līksmot kopā ar radiem vai draugiem. Ja cilvēks ir vientuļš, viņam nav tuvu radinieku vai draugu, ir grūtības komunicēt, nemanot pieaug spriedze un nomāktība. Lai mazinātu depresijas iespējamību, speciālisti svētku laikā iesaka pievērsties pozitīvām emocijām un aktīvai darbībai, piemēram, sniegu neuztvert kā transporta sastrēgumu izraisītāju, bet kā iespēju aiziet paslēpot, paslidot, nošļūkt no kalna vai doties pastaigā. Tāpat psihoterapeiti aicina izmantot svētku laiku, lai sazinātos ar kādu sen nesatiktu radinieku vai paziņu un aicina palīdzēt citiem un neatteikties arī no citu palīdzības.
