Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. februāris, 2012
Drukāt

«Kirova piedāvājums mani pārsteidza»

nielsen_denmark2016com_15

Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans paziņojis, ka 2017. gada pasaules čempionātu gribētu rīkot kopā ar Dāniju. “Ideja ir interesanta, un kopīgi mūsu kandidatūra būtu spēcīgāka nekā katram atsevišķi,” vakar man sacīja Dānijas Hokeja asociācijas prezidents Henriks Bahs Nīlsens, piebilstot, ka vispirms gan jāatrod kopīga valoda dažos būtiskos jautājumos.


 

Kopā izredzes palielinās

– Nīlsena kungs, kā jūs raugāties uz ideju 2017. gada pasaules čempionātu Latvijai un Dānijai rīkot kopīgi?

– Ar Kirovu Lipmanu tikos janvārī Rīgā, kur ierados uz KHL zvaigžņu spēli. Viņš ierosināja: ja Francija un Vācija gatavojas iesniegt kopēju piedāvājumu, tad kāpēc gan ne arī Dānija un Latvija? Šī ideja mani pārsteidza. Tās priekšrocība: divām valstīm kopā ir vairāk draugu un attiecīgi arī lielākas izredzes balsošanā. Iespējams, tas būtu izdevīgi arī ekonomiski, jo sadalītos izmaksas. Tomēr netrūkst izaicinājumu – kur notiktu pusfināla spēles un fināls? Kirova ideja ir interesanta, mums jāsatiekas vēl un tā jāapspriež.

– Vai tad, ja dara tāpat kā Somija un Zviedrija, šogad izšķirošās spēles rīkojot Helsinkos un nākamgad Stokholmā, kopēja čempionāta iespējas būtu reālas?

– Jā, taču tas jāapsver ļoti rūpīgi. Pašlaik ir doma tikai par 2017. gadu, respektīvi, nav plāna rīkot čempionātu arī 2018. gadā. Vācieši un franči runā tikai par vienu gadu, un Francijā piekrituši, ka izšķirošās spēles notiek Vācijā. Daudzi man teic, ka par ātru atkal dot tiesības vāciešiem, jo pie viņiem čempionāts notika pirms diviem gadiem. Ja gribam globalizēt hokeju, lai tas attīstītos arī citās valstīs, tad svarīgi nerīkot pasaules čempionātu vienā valstī ik pēc septiņiem astoņiem gadiem. Latvijā turnīrs bija pirms laba laika (2006), Dānijā nav bijis nekad.

– Kas ir Dānijas lielākie draugi – uz kuru valstu balsīm varat paļauties?

– Somija, Zviedrija, Norvēģija un Islande, šajā grupā iekļauju arī ASV un Kanādu. Mēs kandidējām uz 2016. gada čempionātu, taču atsaucām pieteikumu, lai atbalstītu krievus. Viņi apsolīja nākamajā čempionātā balsot par Dānijas kandidatūru. Tas ir sākums, bet jārunā arī ar citām valstīm.

– Vai Latvijas un Dānijas kopēja kandidatūra būtu spēcīgāka, ja mēs ietu kopā, nevis atsevišķi?

– Domāju, ka, ejot kopā, iespējas dabūt čempionātu ir lielākas. Taču vēl jāpanāk savstarpēja vienošanās. Runājot ar Dānijas valdību un atbalstītājiem, plānā bija tikai 2017. gada čempionāts. Ja ejam kopā ar Latviju, veidojas pavisam cita situācija. Taču jāskatās arī uz kontekstu: Latvija un Dānija ir mazas valstis, Vācija un Francija – lielas. Tāpēc, ejot kopā, iespējas uzvarēt kaujā ar lielvalstīm ir lielākas. Ja runājam tikai par 2017. gadu, tad pusfinālus un finālu gribu redzēt Dānijā.

– Vai dabūt izšķirošās spēles Kopenhāgenai ir lielākais risināmais uzdevums?

– Tas ir lielākais, jo līdz ar izšķirošajām spēlēm nāk arī liela nauda, skatītāju interese. Attālums starp valstīm nav būtiskākais – lidojums no Rīgas līdz Kopenhāgenai ilgst apmēram stundu un 15 minūtes, tā ka šajā ziņā nebūtu problēmas.

– Ar Kirovu Lipmanu par šo tematu jums bijusi tikai viena saruna?

– Jā. Nav vajadzības steigties, jo balsošana par 2017. gada čempionātu notiks nākamā gada maijā. Zinu, ka ar Kirovu satiksimies pasaules čempionātā Stokholmā, esam kopējā grupā.

– Lipmans man teica, ka februārī plāno doties uz Cīrihi, lai par Latvijas un Dānijas iespējām aprunātos ar Starptautiskās hokeja federācijas vadītājiem, bet pēc tam lidos uz Kopenhāgenu runāt ar jums.

– Viņš ir laipni aicināts. Lai gan jāsteidzas nav, jo līdz vēlēšanām vēl 16 mēneši.

– Kā jūs raksturotu savas attiecības ar Lipmanu? Esat draugi?

– Gribu uzsvērt, ka Kirovs Lipmans starptautiskajā hokejā ir vīrs ar vārdu, darbojas jau ilgi un sasniedzis labus rezultātus. Daudzām valstīm, tostarp Dānijai, ir labas attiecības ar Baltijas reģiona valstīm, arī Kirovu. Nupat biju “Arēnā Rīga”, tā ir lieliska. Lipmana pieredze mūsu sadarbībai var dot lielu labumu.

– Tātad 2018. gada čempionāta rīkošanā īsti neesat ieinteresēts?

– Nevar teikt, ka neesmu ieinteresēts, taču tā ir cita situācija, cita domāšana. Viss līdz šim ieguldītais darbs bijis ar domu par vienu čempionātu. Ar Kirovu tas jāpārrunā – vai viņš piekrīt, ka rīkojam tikai 2017. gada turnīru. Bet par to, ka izšķirošajām spēlēm jābūt Dānijā, nevar būt diskusiju, jo valdība man devusi lielas garantijas, tāpēc citā valstī fināli nevar notikt.

– Kirovs Lipmans sūkstās par Latvijas valdības vienaldzīgo attieksmi pret hokeju un pasaules čempionāta rīkošanu. Ko jums garantē Dānijas valdība?

– Mums ir garantijas, ka tā palīdzēs, lai, rīkojot čempionātu, nebūtu nekādu finansiālu problēmu. Valdība šajā projektā ieguldīs naudu. Cik lielu? Ja rīkosim vieni, tad vairāk, ja divatā – mazāk. Bet ne mazāk par diviem miljoniem eiro.

– Pretendējot uz 2016. gada pasaules čempionātu, rakstījāt, ka galvenā arēna būtu stadions “Parken” Kopenhāgenā, kurā spēles aizvada Dānijas futbola izlase. Vai šī ideja paliek spēkā arī 2017. gada čempionātam?

– Nē, paredzēts spēles aizvadīt jaunā arēnā, kas būs gatava 2015. gadā ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Domu spēlēt futbola stadionā daudzi uzskatīja par interesantu, tomēr nevarējām atbildēt uz dažiem jautājumiem, piemēram, kas notiks ar gaisa temperatūru, ledu. Viena lieta, ja tādā aizvada tikai vienu maču, bet vai ledus būs izmantojams 30 spēlēm? Tāpēc drošāk spēlēt arēnā.

 

Lipmans dusmīgs 
uz valstsvīriem
lipmans_jk_15

Kirovs Lipmans pirms pāris nedēļām publiski izteicās, ka metīs plinti krūmos un atteiksies no idejas par pasaules čempionāta rīkošanu. “Man ir sajūta, ka Latvijai šis čempionāts nav vajadzīgs, tāpēc pieņēmu lēmumu, ka necīnīšos par šīm tiesībām, un jūnijā, kad notiks Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongress, Latvijas kandidatūru atsaukšu,” 22. janvārī Kirovu Lipmanu citēja BNS. Tagad Kirovs gatavs atkal atrotīt piedurknes, un tie, kas viņu pazīst, nebrīnās. LHF prezidenta garastāvoklis mēdz būt ļoti svārstīgs, un, ja žurnālists trāpa vaļsirdīgā brīdī, var dzirdēt daudz interesanta.

Nemainīgas gan ir Kirova dusmas uz Latvijas valstsvīriem: “Man bija doma atteikties no čempionāta rīkošanas, jo nevienam valdībā tas neinteresē. Tas, ka premjers parakstīja garantiju vēstuli, neko nenozīmē. Negribu būt tādā lomā kā pirms 2006. gada čempionāta, kad visi bruka virsū Lipmanam, neticēja, kritizēja. Man čempionāts nav vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs valstij. Kad valdība to sapratīs, būs cita runāšana.”

Lipmans dusmojas, ka ne iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, ne arī Roberts Ķīlis nav atradis laiku ar viņu satikties. Jo hokejs Latvijā ir sporta veids numur viens! “Cilvēciski jau es viņus saprotu, jo izglītībā ir daudz risināmu problēmu,” viņš piebilst un norāda, ka sporta nozari vajadzētu nodot Aizsardzības ministrijas pārziņā.

Atgriežoties pie pasaules čempionāta – Lipmans, izmantojot savu vārdu un draudzību ar kolēģiem citās valstīs, gribētu iegūt tiesības rīkot pasaules čempionātu kopīgi ar Dāniju. Un tālāk galveno atbildību nodot kādam uzticamam cilvēkam, jo “otro reizi es to stresu neizturētu”.

2012. un 2013. gada pasaules čempionātu kopīgi rīkos Somija un Zviedrija, 2014. – Baltkrievija, 2015. – Čehija, 2016. – Krievija. 2017. gadam ir trīs pretendentes – Vācijas un Francijas kopējā kandidatūra, Latvija un Vācija.

Kirovs Lipmans izteicies, ka Latvija un Dānija varētu rīkot pasaules čempionātu divus gadus pēc kārtas, izšķirošās spēles pārmaiņus notiktu Rīgā un Kopenhāgenā. Šobrīd gan nevar zināt, vai to akceptēs IIHF, kas grasās izvērtēt somu un zviedru pieredzi un tad nolemt, vai arī turpmāk šādiem projektiem dot zaļo gaismu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+