KM piedāvā veidot īpašu Latvijas kultūras kanona padomi 0
Kultūras ministrija (KM) Latvijas kultūras kanonā piedāvā iekļaut papildu sadaļas par zinātni, vēsturi, dabu–vidi–vēsturisko ainavu un arī izveidot pastāvīgu kultūras kanona padomi, aģentūra BNS trešdien uzzināja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.
Ministrija savā piedāvājumā izteikusi ideju veidot arī atvasinātos kanonus noteiktās teritorijās un reģionos, piemēram, Kurzemes, Latgales kanons vai Rīgas, Jelgavas kanons, kā arī attiecīgām mērķgrupām un aktuālām vajadzībām atvasinātus kanonus – cittautiešu kultūras ietekmes kanons.
Deputāti gan slavēja KM mērķi veicināt nacionālās indentitātes veidošanu un sabiedrības saliedētību, gan kritizēja darba izpildījumu kā pārāk birokrātisku. Piemēram, deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) piedāvāja kultūras kanona jauno sastāvdaļu izvēles procesā iesaistīt sabiedrību, rīkojot par šīm vērtībām balsošanu internetā, jo tā kanonu būtu iespējams padarīt dzīvāku. Savukārt Dzintars Kudums (Nacionālā apvienība, NA) šādu iespēju noraidīja.
Deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) norādīja, ka iecere papildināt kanonu ir atzīstama, bet, lai neradītu haosu, rosināja to papildināt ik pa laikam, piemēram, reizi piecos vai desmit gados.
Ābiķis arī izteica šaubas, vai būtu jāveido atsevišķa padome un varbūt darbus ar kanonu uzticēt KM jau esošajiem darbiniekiem. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende gan bija pret šo priekšlikumu un aicināja deputātu atnākt ciemos uz ministriju, lai savām acīm redzētu tās kapacitāti.
Komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA) apliecināja, ka deputāti vēl turpinās diskutēt par kanonu un tā sastāvu un par saviem priekšlikumiem informēs ministriju.
KM rosina drīzāk diskutēt par padomes sastāvu, jo ministrijas ikdienas darbs ir piepildīts un padomi noteikti vajag veidot.
Pēc ministrijas ieceres, kanona padomei būtu jārosina un jākoordinē kanona politika, piemēram, veidojot jaunu stratēģiju tā iedzīvināšanā, jaunas iniciatīvas, rīcības plānu un izvērtējot rezultātus. Tāpat padomes funkcijās ietilptu prioritāšu noteikšana, piemēram, katru gadu veltīt atsevišķai kanona nozarei, un arī dažādu konkursu organizēšana un finansējuma piešķiršana projektiem saistībā ar kanonu.
Pērn novembrī KM izveidoja darba grupu, kas izvērtēja iespējas un nepieciešamību kultūras kanonam piešķirt juridisku statusu, apsvēra tā papildināšanas vai pārveides iespējas un veidoja priekšlikumus kanona papildināšanai.
Latvijas kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus. Kultūras kanonā pašlaik ir iekļautas 99 kultūras vērtības, kas iedalītas septiņās jomās.
Taču Saeimas Saliedētības komisija aicināja Kultūras ministrijulīdz februāra sākumam sagatavot priekšlikumus par kanona pilnveidošanu.
