Latvijā
Rīga

KP Rīgas domei izteikusi 15 pretenzijas0

Foto: Karīna Miezāja

Iepazīstoties arī Rīgas domes izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma iepirkuma nolikumu, Konkurences padome (KP) pašvaldībai izteikusi 15 pretenzijas.

KP aizvadītajā nedēļā tikās ar Rīgas domes pārstāvjiem, lai pārrunātu turpmāko rīcību atkritumu apsaimniekošanas jomā, vienlaikus pārrunājot arī pašvaldības izstrādāto iepirkuma nolikumu, kura mērķis ir atrast jaunus atkritumu apsaimniekotājus pilsētai.

Pēc tikšanās KP vadība aģentūrai LETA pauda, ka pašvaldība rīkojas “apgrieztā secībā” un tā vietā, lai vispirms iesniegtu KP pagaidu noregulējumā noteikto plānu, atspoguļojot savu vēlmi pārdomāti un prognozējami nodrošināt konkurences noteikumu ievērošanu atkritumu tirgū, dome vēl pat pirms saistošo noteikumu apspriešanas un pieņemšanas iesniedza KP iepirkuma nolikuma projektu “ar daudziem, maigi sakot, dīvainiem noteikumiem,” pauda KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā nonākusī KP vēstule domei, kopumā padome pašvaldībai par nolikumu izteikusi 15 iebildumus.

Piemēram, nolikumā teikts, ka Austrumu izpilddirekcijas administratīvā teritorijā pretendentam jāapliecina, ka tam “ir pieredze atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā, izmantojot specializētas marķētas atkritumu somas vai maisus, ka tam ir klientu identificēšanai paredzētas elektroniski lasāmās ierīces, un pakalpojuma sniegšanas ietvaros savākto atkritumu daudzums ir vismaz 50 kubikmetri mēnesī”.

KP ieskatā, nolikums nesniedz skaidru priekšstatu par to, kāpēc prasība par klientu identificēšanai paredzētajām elektroniski lasāmajām ierīcēm attiecināta tikai uz šo Rīgas pilsētas daļu.

Tāpat, saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju, patlaban klientu identificēšanai paredzētas ierīces Latvijā tiek izmantotas tikai Jūrmalā, kur atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz SIA “Clean R”.

“Līdz ar to, prasot jau konkrētu pieredzi, nevis spēju šādas prasības nodrošināt, SIA “Clean R” šobrīd ir vienīgais apsaimniekotājs, kas var izpildīt šo prasību. Turklāt apšaubāms, ka minētā pakalpojuma ieviešana ir tehniski pārmērīgi sarežģīta, lai atkritumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pamatoti un lietderīgi prasīt iepriekšēju pieredzi pakalpojumu sniegšanā, kas samazina konkurences iespējamību uz šo daļu,” uzskata KP.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Kristīne Ermansone aģentūrai LETA atzina, ka, lai gan pati iepirkuma komisijā nestrādā, arī viņai, lasot KP vēstuli, šķiet, ka nolikumā ietverti nosacījumi, kuri tiešām būtu jāuzlabo.

Pēc viņas teiktā, iepirkuma komisija uz sēdi sanāks tuvāko dienu laikā, kurā tad arī lems – ko no KP ieteikumiem ņemt vērā. “Pagaidām nevaru komentēt, cik daudz no ieteikumiem tiks ieviesti,” atzina Ermansone.

Vienlaikus viņa norādīja, ka negrib piekrist KP vadītājas publiski paustajam viedoklim, ka iepirkums, iespējams, sagatavots kāda konkrēta tirgus dalībnieka interesēs.

“Zonu sadalījums vien liecina, ka dodam iespēju pieteikties ikvienam dalībniekam un esam atvērti viņu piedāvājumiem,” pauda departamenta pārstāve.

Arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, kura ir arī iepirkuma komisijas locekle, nepiekrītot KP pārmetumiem.

Pēc viņas teiktā, dažādo zonu sadalījums izstrādāts ar mērķi, lai iepirkumā varētu pieteikties dažādas kapacitātes pretendenti, vienlaikus nodrošinot, ka neviena zona nepaliek bez uzvarētāja.

“Mums ir nepieciešams panākt, lai pretendenti ne tikai piesakās un uzvar, bet tiešām reāli var arī nodrošināt pakalpojumu. Ir bijušas pilsētas, kur uzvar lētākais piedāvājums, taču realitātē operators nav spējīgs strādāt,” sacīja Piņķe.

Arī viņa atzina, ka komisija uz sēdi sanāks tuvākajās dienās, taču vai un cik daudzi no KP ieteikumiem tiks ņemti vērā, pagaidām nekomentēja

.

Vēstulē norādīts, ka iepazīstoties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sniegto informāciju, KP uzskata, ka dome nav veikusi konkurences situācijas izvērtējumu nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Rīgas pilsētas teritorijā. Tādējādi departamenta sniegtā informācija nesniedzot pamatojumu, vai plānotais iepirkums un tā nolikums nodrošinās konkurences noteikumu ievērošanu.

KP arī nav izprotams, kādēļ departaments nolikumam ir uzlicis ierobežotas pieejamības statusu, jo, lai konkursā piedalītos iespējami plašs pretendentu loks un tiktu veicināta konkurence, informācijai par konkursa izsludināšanas faktu un pasūtītāja prasībām jābūt publiski pieejamām katram pretendentam savlaicīgi.

“Turklāt, nav skaidri iemesli un ieguvumi no tā, ka konkursa nolikuma projekts netiek publiski apspriests. Apspriešanā būtu svarīgi publiski skaidrot gan potenciālo pakalpojumu sniedzēju viedokli, gan arī pakalpojuma pircēju – Rīgā strādājošo uzņēmumu un iedzīvotāju – viedokli, kuru vārdā un interesēs pašvaldība godprātīgi izpilda likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas uzdevumu,” pauž padome.

Tāpat, iepazīstoties ar nolikumu, KP secinājusi, ka atsevišķu nosacījumu saturs un formulējums rada bažas par konkurences priekšrocību radīšanu jau konkrētiem tirgus dalībniekiem, tādējādi padarot konkursu par formālu.

Piemēram, nolikums paredz līgumu ar uzvarētāju saistīt ar KP galīgo lēmumu ierosinātajā pārkāpuma lietā un, ja tiks atzīts, ka noslēgtais koncesijas līgums ar AS “Tīrīga” ir spēkā esošs, “Tīrīga” varēs uzsākt darbu.

KP ieskatā šāds nosacījums rada tiesisko nenoteiktību un mazina potenciālo pretendentu interesi par iepirkumu.

KP arī nav skaidrs, kāpēc viens pretendents var tikt atzīts par uzvarētāju trīs teritorijās, jo, ja šāds scenārijs piepildās, pastāv risks, ka viens apsaimniekotājs iegūst iespējas apsaimniekot aptuveni 86% Rīgas pilsētas teritorijā radīto nešķiroto atkritumu. KP ieskatā šāds rezultāts rada tirgus varas koncentrēšanās risku Rīgā.

Vienlaikus KP nav skaidrs pamatojums noteiktajam teritoriju sadalījumam, kas būtiski atšķiras pēc apsaimniekojamās teritorijas lieluma, savācamo atkritumu apjoma, apdzīvotības blīvuma un citiem raksturlielumiem.

Proti, nolikumā ietvertās prasības, piemēram, pieprasot pieredzi noteikta atkritumu apjoma savākšanā noteikta apsaimniekošanas reģiona (zonas) ietvaros rada šķēršļus jaunienācējiem piedalīties un uzvarēt kādā no konkursa daļām, ņemot vērā, ka formulējums ir pielāgots nacionālā tiesiskā regulējuma īpatnībām.

Sīkāk skaidrojot šīs prasības, KP secina, ka apsaimniekotāji, kas ir snieguši pakalpojumus Latvijas lielajās pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits nesasniedz 50 000, piemēram, Ventspils, Jūrmala, Rēzekne, Ogre, konkursam nekvalificējas.

“Līdz ar to secināms, ka, kopsakarā vērtējot apakšpunktos minētās prasības, tās visticamāk spēs izpildīt tikai SIA “Clean R” un Eco Baltia grupā esošie uzņēmumi, tostarp SIA “Eco Baltia vide”, uzmanību vērš KP.

Vēl nolikumā norādīts, ka apsaimniekotājs, uzsākot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu apsaimniekošanu, vienpusēji palielina maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

KP ieskatā, noslēdzot līgumu, tajā būtu jāparedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sākotnējā maksa, nosakot kādā kārtībā minētā maksa tiks pārskatīta.

Saistītie raksti

Vienlaikus, arī Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktais paredz, ka maksu par atkritumu savākšanu ar lēmumu apstiprina pašvaldība, līdz ar to apsaimniekotājs vienpusēji, bez saskaņojuma ar pašvaldību, nevar palielināt apsaimniekošanas maksu.

KP arī nav skaidrs, kāpēc izvēlēts divu gadu termiņš, lai izveidotu dalītās vākšanas punktus un nodrošinātu atkritumu dalīto vākšanu tajos, kāpēc norādītajā tāmē sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinam jau sākotnēji ir paredzēts iekļaut sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas, kā arī nav skaidra vēl virkne pašvaldības izvirzīto prasību.

LA.lv