“Financial Times” uzgājis dokumentus par Putina plāniem Krievijas nākotnei – eksperti tos dēvē par fantāzijām 1
Rietumu sankcijas, kas Krieviju atgrūdušas no globālajām piegāžu ķēdēm, piespiedušas Maskavu steigšus meklēt ceļus, kā mazināt atkarību no ārvalstu tehnoloģijām. Taču Krievijas Ekonomikas ministrijas atskaite, kuru izpētījis laikraksts “Financial Times” atklāj, ka realitāte būtiski atšķiras no Kremļa ambīcijām.
Dokumentā atzīts, ka Krievija joprojām ir kritiski atkarīga no importa vairākās stratēģiski svarīgās nozarēs, tostarp mašīnbūvē, bezpilota lidaparātu ražošanā un enerģētikā – jomās, kurām ir tieša nozīme kara turpināšanai un militārajai kapacitātei. Tajā pašā laikā mēģinājumi attīstīt neenerģētisko eksportu un izveidot stabilu infrastruktūru ražošanai un ārvalstu piegāžu uzturēšanai ir nonākuši strupceļā.
Krievijas Ekonomikas ministrija gan dokumentā apgalvo, ka ekonomikas transformācija esot neizbēgama un ka jau līdz 2030. gadam valsts spēs sasniegt strauju tehnoloģisko neatkarību no ārvalstu piegādātājiem. Tomēr eksperti, kuri iepazinušies ar šo plānu, šādas prognozes vērtē kā pārmērīgi optimistiskas.
Eksperti – prognozes ir pārmērīgi optimistiskas
Berlīnes “Carnegie” Krievijas un Eirāzijas centra pētniece Aleksandra Prokopenko norāda, ka īpaši pārsteidzošs ir salīdzinājums 2030. gada mērķu salīdzinājums ar 2024. gada rādītājiem.
“Mēs runājam par galvenajām tehnoloģijām un nozarēm, kas nepieciešamas kara vešanai un vispārējas pašpietiekamības nodrošināšanai, un kuras ir ļoti atkarīgas no importa,” sacīja pētniece.
Rietumu sankcijas ir vissmagāk skārušas daudzas nozares, kurās Krievija tiecas pēc tehnoloģiskās neatkarības. Ierobežojumi ir piespieduši Maskavu vērsties pie Ķīnas, lai aizstātu detaļas, kuras Krievija vairs nevar iegādāties Rietumos. Saskaņā ar Kijevas Ekonomikas skolas pētījumu, 2023. gadā Ķīna piegādāja pat 90% no visas Krievijas importētās mikroelektronikas.
Dokumentā paredzēts arī, ka līdz 2030. gadam Krievijas valsts un privātais sektors vairāk nekā divkāršos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā – līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr Somijas Bankas Attīstības ekonomiku institūta vecākā ekonomiste Helija Simola šo ieceri dēvē par nereālistisku, ņemot vērā valsts pašreizējo atkarību no importa un ierobežotās finanšu iespējas.
Ziņojumā prognozēts, ka līdz 2030. gadam 80% uzņēmumu galvenajās nozarēs izmantos krievu programmatūru. 2024. gadā to izmantoja 46%.
“Šie 2030. gada mērķi Putinam šķiet drīzāk fantāzija nekā reālistisks plāns,” norādīja pētniece Aleksandra Prokopenko.
Par finanšu problēmām arvien skaļāk runā arī pati Krievijas valdība. Krievijas 2026. gada budžetā bija iekļauta prognozētā naftas cena 59 ASV dolāri par barelu, taču jau decembrī “Urals” markas naftas vidējā cena noslīdēja līdz 39 dolāriem.
Šādos apstākļos, neraugoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, Putins nolēmis palielināt vairākus nodokļus Krievijas iedzīvotājiem, no kuru maciņiem šā gada budžetā cer iegūt aptuveni 12,3 miljardus ASV dolāru.
