Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
1. septembris, 2017
Drukāt

Vairākums Latvijas iedzīvotāju nekad nebūs izcili un ģeniāli (14)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Kvalitatīva izglītība ir investīcija, kas atmaksājas. Un ne tikai individuāli (jo labāka izglītība, jo lielāki ienākumi), bet arī kopējā valsts līmenī – jo izglītotāki ir valsts iedzīvotāji, jo augstāka ir valsts pārvaldes kvalitāte, kas savukārt sekmē arī uzņēmējdarbības attīstību un vispārējā dzīves līmeņa kāpumu.

Atslēgas vārds šajā izglītības stāstā ir “kvalitāte”. Tikai kvalitatīva valsts izglītības sistēma rada gudrus valsts iedzīvotājus. Un teiciens “Ja jau esi tik gudrs, kāpēc neesi bagāts?” ir nepieklājīgs tikai individuālā līmenī. Runājot par valsti kopumā, visbiežāk tas tiek lietots tieši laikā un gandrīz vienmēr arī atbilst realitātei. Tikai valstis ar zinīgiem un prasmīgiem iedzīvotājiem var cerēt reiz kļūt arī bagātas.

 

Tendēta uz viduvēju rezultātu

Kādas Latvijai ir cerības (kļūt bagātai valstij)? Īsumā sakot, šobrīd diemžēl ne pārāk lielas. Vārds, kas šobrīd vislabāk raksturo Latvijas izglītības sistēmu, ir “viduvēji”.

Neapšaubāmi, Latvijā ir arī izcili talantīgi un pat ģeniāli skolotāji un skolēni, kas katru gadu ļauj iegūt augstas vietas starptautiskajās mācību olimpiādēs. Tomēr skarbā realitāte nosaka, ka vairākums valsts iedzīvotāju nekad nebūs izcili un ģeniāli un Latvijā, ja atskaita izcili talantīgo bērnu sasniegumus, iegūtie mācību rezultāti ir stipri viduvēji. Par to liecina arī kopējie PISA (Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas) rezultāti matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā, kur Latvija citu valstu vidū ir 30. vietā, bet, piemēram, Somija – 4. vietā un Igaunija – 5. vietā.

Turklāt, kā izrādās, vidējie rādītāji noslēpj faktu, ka Latvijā patiesi izcilus mācību rezultātus uzrādījušo skolnieku skaits ir daudz mazāks, nekā to varētu gaidīt, skatoties uz kopējiem rezultātiem (attēlā). Pēc kopējiem sasniegumiem Latvija pavisam nedaudz atpaliek no OECD vidējā rādītāja un nav daudz sliktāka kā kaimiņos esošās Igaunija un Somija, taču izcilo skolēnu īpatsvars Latvijā ir divreiz mazāks nekā OECD valstīs vidēji un aptuveni trīs reizes atpaliek no mūsu kaimiņvalstīm. Tas kārtējo reizi apliecina, ka Latvijas vispārējās izglītības sistēma ir tendēta galvenokārt uz viduvēju, nevis izcilu rezultātu.

Tādējādi viduvēja izglītības sistēma Latvijā “ražo” viduvējus skolu absolventus. No tiem daļa kļūst par pedagoģijas studentiem viduvējās universitātēs, daļa atgriežas skolā kā viduvēju augstāko izglītību ieguvuši skolotāji. Un cikls atkal sākas no jauna, tikai ar zemāku vidējo līmeni… Jaunākie centralizēto eksāmenu rezultāti diemžēl jau sāk uzrādīt šo nelabvēlīgo tendenci.

 

Kāpēc Latvijas Bankai tas rūp?

Tomēr, raugoties uz šiem datiem, nevajadzētu krist arī pārāk dziļā izmisumā un secināt, ka esam nolemti mūžīgai atpalicībai, piesaukt smago padomju mantojumu utt. No iepriekš pieminētā nelabvēlīgā apļa ir iespējams izrauties. Daudzas valstis to pagātnē jau ir izdarījušas, un daudzas to pietiekami sekmīgi dara arī pašlaik. Turklāt piemēri ir gan tuvu, gan tālu – Somija, Igaunija, Singapūra utt.

Tomēr šī izraušanās nenotiek automātiski vai pati no sevis – dabīgā gaitā. Kādam (politikas veidotājam) šī “dabīgā gaita pa lejupvērsto spirāli” ir jāpārtrauc. Ir jāveic strukturālas reformas, lai arī cik sāpīgas tās šķistu pirmajā brīdī. Latvijas Bankas speciālisti piedāvā savu redzējumu, kādi tieši konkrēti pasākumi ir jāveic, lai izglītības sistēma Latvijā sniegtu nevis vidēju, bet gan teicamu un izcilu izglītību.

Te pamatoti būtu uzdot jautājumu: kāds sakars ir izglītības sistēmai ar cenu stabilitāti, kuras nodrošināšana ir likumā noteiktais galvenais Latvijas Bankas mērķis?

Taisnība, cenu stabilitātes saglabāšana likumā ir noteikts kā Latvijas Bankas galvenais mērķis (lai arī ne vienīgais). Tomēr cenu stabilitāte nav tikai zema inflācija vienā konkrētā gadā. Cenu stabilitāte iestājas tad, ja zema inflācija (bez pārāk straujiem kāpumiem un kritumiem) saglabājas pietiekami ilgā laika posmā.

To savukārt var panākt tikai tad, ja arī ekonomiskā izaugsme valstī ir sabalansēta un vienmērīga, bez pārāk straujiem izrāvieniem, kuriem seko tikpat strauji kritumi. Lai tā nebūtu, valstij nepieciešama kvalitatīva izglītības sistēma kopumā un sabiedrības izpratne par tautsaimniecības likumsakarībām. Pašreiz notiekošais Grieķijā – tā ir īsta traģēdija, ko Latvijā droši vien neviens negrib atkārtot.

Ja valsts stratēģiskais ekonomiskās politikas mērķis joprojām ir labklājības līmeņa kāpināšana, tad nav cita veida, kā to sasniegt. Tikai un vienīgi caur augstas pievienotās vērtības produktu (preču un pakalpojumu) ražošanu.

Šādus produktus var izveidot un attīstīt tikai augsti kvalificēti un izglītoti cilvēki. Līdz ar to nav cita ceļa uz labklājību kā vien visai nācijai kopumā kļūt gudrākai. Kādam no mums var paveikties un laimīgas apstākļu sakritības dēļ var būt iespēja kļūt par miljonāru arī bez kvalitatīvas izglītības, bet visai tautai – nekad.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Ja kads zurnalists iedomajas ,ka vins vai vins ir izcili,tad sis saubas ir jaizkliede ,jo izcilie nemaz tik biezi nepiedzimst un ja piedzimst ,tad izglitibas sistema tos sachakare ,ka no izcilibas ne vests. Isteniba -nejedzigi mulkigs raksts -atbilstoss ne izcilai personai.

  2. Vairākums pasaules iedzīvotāju nekad nebūs izcili un ģēnija, jo populācijā viss ir samērīīgi-ar atsķirībām -albīni, homoseksuāli, ģeniali, mūzikāli, makslinieciski apdāvināti ,piedzimst procentuali nedaudz cilvēki, caurmēra tie ir apm.vienādām vidējām spējām

  3. Vienigie kas bus izcili bus krievi latvija, lai ari lielaka dalja no viniem ir degenerati, tomer tas mazais daudzums no viniem parspej visus latviesus kopumaa.

    LU, RTU beidzeji parsvara ir krievi – dator zinatnes
    Lielaka dala biznesu Riga pieder krieviem
    Bagatakie cilveki latvija – krievi
    u.t.t

  4. nebūs, jo salecināja idiotus, bet tie kas var, tie jāizglīto, kas nu dirn šovos un Pr dz……….dievs ar tiem, lopiņi, sarkanie komisāri, čangaļi, zagt prot, valsti attīstīt neprot , piem 3a

  5. Padomijā ceļu uz labklājību bruģēja BLATS; kā to sauc šodien? Vai Latvijas Bankā strādā paši gudrākie, talantīgākie un izglītotākie? Kurā valstī vairākums iedzīvotāju ir izcili un ģeniāli?

  6. Autors atražojis visus mītus kas vien ir iespējami. Kas tā vispār par žurnālistiku?

    Singapūrā miljonāri ir tie, kas ir ieguvuši labu izglītību.
    Singapūrā miljardieri ir tie, kas pametuši izglītību lai nodarbotos ar biznesu.

    Starp citu – arī Latvijā ir tieši tāda pati sakarība – bagātākie cilvēki nav ar labu izglītību, bet ar labiem sakariem. Korumpētā valstī laba izglītība pat maisa.

  7. Tieši tā,piekrītu iepriekšējiem komentāriem!

  8. Situācija uzlabosies tikai pēc okupācijas seku likvidēšanas un pārejas uz izglītību valsts valodā

  9. Vai variet nosaukt vienu valsti, kur visu cilvēku attīstības līmenis ir ģeniāls nu kaut vai izcils? Nevajaga muldēt blēņas. Vai tur apkopējas ir ar augstāko izglītību, vai par izsūtāmajiem kalpo akadēmiķi? Un tas līmenis atkarīgs tikai un vienīgi no katra paša individa. Neviens tavā vietā nevar iemācīties, kaut vai sēdi 1. ģimnāzijā, un ne jau skolas tur ir vainīgas. Labākajā gadījumā tie ir neieinteresēti vecāki citos vienīgi pats jaunais cilvēks.

    • Nav jau svarīgi vai ir vai nav tādas valsts, bet svarīgāk ir tas, ka šāda attieksme VIRSRAKSTĀ pret sevīm kā tautu ir latviešiem normāla parādība…

      PS Nezinu par jums, bet es esmu bijis izcils un ģeniāls vienmēr un centies tāds būt… bet ja lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir tāda pieeja savu bērnu motivācijā, kā virsrakstā… adieu, Latvijas ģeniālajai un izcilajai nākotnei. Un vēl – Ojār, rakstā ir diagrammas, kur ir tie izcilākie skolnieki un kuras arī ir valstis, kur cilvēki labi dzīvo.

      • Tā diagramma galīgi neko neizsaka. Ja Igaunijā katram piektajam bērnam ir vismaz viena teicama atzīme, tad tā var būt dziedāšana vai fizkultūra vai rokdarbi.

  10. Vai Centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldē un arī citās pārvaldēs arī nestrādā viduvējības, kas nepārvalda un nespēj paredzēt krīzes mūsu “daudzmiljonu iedzīvotāju Latvijā”, lai nabaga viduvējiem ļautiņiem skolās, slimnīcās, bērnudārzos nevajadzētu ik pa laikam no savām nožēlojamām algām un pensijām maksāt par jūsu kļūdām un nespēju rast ja ne ģeniālus (jūsu algas to paredz), tad vismaz saprātīgus risinājumus, kā uzlabot situāciju valstī un veicināt attīstību. Uz ko jūs te noveļat vainu? Uz slinkajiem skolotājiem un mācīties negribošiem skolēniem? Uz latviešiem?!

    • Pilnīgi pareizi! Bet, kas šīs viduvējības un dažādus kretīnus iebīda augstajos amatos?
      Mans novēlējums – lai latviešu tautu, kaut arī kopumā tā nav gudra un bagāta, tomēr ir laimīga un ar daudz bērniem!

Draugiem Facebook Twitter Google+