Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. marts, 2013
Drukāt

Latviešu vakariņas – “Panorāma” (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

1958. gada 19. martā pulksten 21.28 ēterā iziet pirmais vakara ziņu raidījums, tā diktors – Valdis Čukurs. Kāda “Panorāma” ir šodien, redzam ik vakaru. Kādi bija tās pirmsākumi, lūdzām atcerēties tās ilggadējo darbinieku Alfrēdu Dreiblatu (starp citu, “Latvijas Avīzes” abonētāju). 


 

“Panorāmas” darbinieks nr. 2

“Kurš ir pirmais “Panorāmas” darbinieks? Leons Rudzišs – pirmais “Panorāmas” vecākais redaktors. Bez manis “Panorāma” iztika tikai divus mēnešus,” palielās ilggadējais “Panorāmas” darbinieks Alfrēds Dreiblats, vēsturnieks un žurnālists pēc izglītības, TV reportieris, vēlāk redaktors, “Panorāmā” nostrādājis 31 gadu. (Līdz laiku maiņām, kad atlaida daudzus ilggadējos darbiniekus un tautā iemīļotos diktorus.)

Kurš izgudroja raidījuma nosaukumu?

“Sākumā raidījums saucās pavisam stulbi – “Pēdējās ziņas”. Kad atnācu uz televīziju, teicu – krieviski “Posļednije izvestija” vēl skan, bet latviski sanāk, ka tās ir pēdējās un vairāk nebūs. Ieteicu – “Jaunākās ziņas”. Lielie kungi protestēja – to gan ne, tā sauca buržuāzisku avīzi. Nu, ja nevar, nevar. Tad izgudrojām – “Vakar, šodien, rīt”.

1963. gadā, es gan nevaru atcerēties, kurš to pateica – foršs nosaukums būtu “Panorāma”. Bet patiesībā “Panorāma” bija BBC raidījums, tolaik šo raidījumu “nezāģēja”,” stāsta panorāmas veterāns.

 

“Vili Lāci apžilbināsiet!”

Alfrēds Dreiblats atceras, ka sākumā “Pēdējās ziņas” Leons Rudzišs veidojis viens pats. Kadrā – fotogrāfija, skaņā – pieci seši teikumi. Tā jau ir radioziņa, nevis televīzijas, Dreiblats secinājis un nolēmis, ka ziņām jākļūst dinamiskākām, to varētu izdarīt ar vairākām fotogrāfijām. Miera piekritēju konferencē Nacionālā teātra ēkā Alfrēds Dreiblats tik fotografējis un fotografējis. “Pienācis Latvijas telegrāfa aģentūras fotogrāfs teicis: “Ko jūs tik daudz zibināt, vēl Vili Lāci apžilbināsiet. Un tad jums būs nepatikšanas.” Aizbildinājos, ka fotografēju no sāniem, turklāt Ministru padomes priekšsēdētājam ir saulesbrilles uz acīm. Viņam bija slikta redze, un notikumu filmēja kinostudija ar lielajām gaismām.

Oficiālajam fotogrāfam atbildēju: esmu no televīzijas, mums ir pavisam cita pieeja nekā avīzēm. Un turpmāk vienmēr bildēsim daudz. Devos mājās, ātri attīstīju fotofilmas, nokopēju bildes, uzrakstīju sižetam tekstu. Pievakarē ierados redakcijā ar “Panorāmas” vēsturē pirmo operatīvo fotoreportāžu. Un jau 1. jūnijā no ārštatnieka tiku pieņemts par TV reportieri.

Pilnīgs pagrieziens, jo kino jau vēl nebija. Pirmo kino uztaisījām kopā ar operatoru Aivari Līci. 1958. gada augustā vakarā ielidoja Indijas princese Indijas Sarkanā Krusta priekšsēdētāja. Lidostā filmēja kinostudija ar gaismām, bija sarunāts, ka mēs arī varam tur filmēt. Līcis iedeva kinofilmu attīstīt, filmu samontēja, es uzrakstīju tekstu, un tā bija pirmā puslīdz operatīvā reportāža televīzijā. Drīz vien televīzija dabūja šaurfilmas kameras, filmas un demonstrēšanas tehniku. Filmēto reportāžu laiks bija sācies. Tomēr arī fotoreportāžas pastāvēja vēl diezgan ilgi, tās lasīja diktors.”

 

Un kā ar cenzūru?

“60. gadu sākumā uz “Panorāmu” atnāca jaunais talantīgais Gunārs Janaitis. Viņam patika kutelīgas lietas fotografēt. Reiz viņš fotografēja rindas piena veikalā Barona un Ģertrūdes ielas stūrī. Viens modrais vecītis sagrābj Gunāru ciet un aizrauj uz čeku. Tur pratina, kāpēc rindu bildējis? Es gribēju pārbaudīt jūsu modrību, Gunārs atbild. Čekas vīri piezvanīja Rudzišam, ka Janaitis vairs nevar televīzijā strādāt. Nespēdams Janaiti glābt darbam “Panorāmā”, Rudzišs sekmēja, lai talantīgo fotoreportāžu autoru pieņemtu darbā Zinātņu akadēmijā par fotolaboratorijas vadītāju, jo tās iepriekšējais vadītājs Vilis Rīdzenieks bija aizsaukts mūžībā,” atceras Alfrēds Dreiblats un min vēl kādu cenzūras gadījumu. Filmējuši, kā Latvijas delegācija brauc uz kongresu Maskavā. Redz – viens vīriņš ar amatieru kameru arī filmē. Vilciens aizbrauc, viņš paliek uz perona. Pienāk klāt, tāds čomīgs, apvaicājas, kā gaismojam, operators viņam pastāsta. Es jūs esmu redzējis, saku. Jā, esmu Viļa Lāča vietnieks Eduards Berklavs. Jautāju, vai tad viņš nebrauks uz Maskavu. Berklavs pasmējās, ka kādam jau no valdības jāpaliek Rīgā. Drīz vien filmējām starptautiskas motosacīkstes Rīgā, ko atklāja Eduards Berklavs. Motokross beidzas, Berklavs jau noņemts no darba. Saprotams, ka sižetu nedrīkstēja rādīt “Panorāmā”,” atceras panorāmietis.

 

Anekdote no dzīves

Vēl ziņu fotoreportāžu laikā Alfrēds Dreiblats fotografējis, kā Rīgā atklāj specializēto ķīmijas preču veikalu. “Milzīga rinda pie veikala. Tieku iekšā un nofotografēju pirmo pircēju, tādu šiverīgu vīriņu, kurš krieviski prasa pārdevējai vairākas bundžas autokrāsas. Jautāju viņam, lai pasaka, kā sauc. Šura bura, viņš atbild. Es neticu un jautāju vēl. Atkal – šura bura. Pēdīgi rāda apliecību: Ļeņingradas medicīnas zinātņu akadēmija. Profesors Aleksandrs Šurabura.”

 

Viss saglabāts
Panorama4_VS_6

Arī “Panorāmas” sižetus televīzijas ēkā Zaķusalā saudzē un aprūpē arhivārs Māris Salna, savulaik panorāmietis un pirmā Latvijas Televīzijas seriāla “Hugo Diegs” režisors. Kas ir senākais “Panorāmas” sižets, kas saglabājies? Māris Salna iet garām plauktu rindai ar ļoti daudzām filmu bundžām, kur fiksēta mūsu dzīve, un parāda relikviju – 1961. gada pirmie, vēl mēmie sižeti. Beidzot ielūkojamies “Panorāmas” telpā, kur jaunu cilvēku komanda veido šā vakara “Panorāmu”, būšot īpaša. Kāda – to tad skatieties paši.

 

 

 

 

 

 

 

Uzziņa

Raidījumi LTV1 programmā, kas tiks demonstrēti 
šodien, “Panorāmas” 55. dzimšanas dienā

Pulksten 18.30 LTV videofilma “Panorāmai – 50” (2008).

Ilgus gadus “Panorāmu” jokojot dēvēja par latviešu vakariņām, jo pusdeviņos vakarā visa ģimene sēdēja pie televizora. Ziņu programmas arhīvos uzkrātas unikālas mūsu vēstures liecības, bet reportieru fiksētie notikumi atklāj to, kādi bijām un kā domājām. Katrs gadu desmits ir arī pašas “Panorāmas” spogulis, parādot, kāds bijis ceļš no valdības oficioza līdz atmodas laika brīvdomībai. Visos laikos “Panorāma” ir bijusi komanda. Tagad tās spēlētāji ir gados ļoti jauni cilvēki – ziņu cilvēki, kas spēj strādāt ātri un daudz, bet galvenais – katru dienu, jo katru vakaru pusdeviņos ēterā ir “Panorāma”.

Pulksten 21.15 “Aculiecinieks”.

Žurnālistikas karaskola jeb kā mazs pīlēns pārvērtās gulbī. Stāsts par mūsdienu “Panorāmas” jauno kodolu, raidījuma vadītāju un žurnālistu Jāni Gesti.

“Panorāmas” galvenie redaktori: Leons Rudzišs, Anatols Baranovskis, Jānis Dimants, Jānis Gavars, Aldis Neimanis, Olafs Pulks, Ritums Rozenbergs, Gunārs Dūzis, Ingvilda Strautmane, Gundars Rēders, Mareks Gailītis, Dzintris Kolāts.

Diktori: Aina Grīviņa, Jurijs Kočetkovs, Irina Remess, Laimdota Rone, Valdis Čukurs, Gerda Sinkeviča (Riekstiņa), Uldis Deisons, Rihards Kalvāns, Viktors Grundulis, Vēsma Krāģe, Juris Lapiņš, Anta Rugāte, Uldis Štokmanis, Gunta Lejiņa, Zaiga Vīnerte, Mārtiņš Hofmanis, Igors Palkov-ņikovs, Agita Lapsa, Velta Sēle, Valdis Melderis, Aigars Rozenbergs. Moderatori: Arnis Krauze, Arta Skuja, Ilva Liepiņa, Sandra Zviedre. (Atvainojiet, ja kāds nav pieminēts!)

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Gunta Lejiņa…. Par viņu nekādas infromācijas!!

    • “Gunta Lejiņa…. Par viņu nekādas infromācijas!!”

      Man ir par viņu informācija un ļoti pat daudz. Ja kādam viņa noderīga, lūdzu jautājat: 29455054

  2. Labi pazinu Juri Lapiņu, pirms tam viņš strādāja ZA. Agri aizgàja mūžībā.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+