Ekonomika
Bizness

Latvijā būvēs koka augstceltnes 16


“Nordic Homes” būvēta koka daudzstāvu ēka Plimutā.
“Nordic Homes” būvēta koka daudzstāvu ēka Plimutā.
Foto no Nordic homes arhīva

Koks celtniecībā kļūst arvien populārāks. Arī Eiropas valstīs un citur pasaulē ēku būvniecībā arvien vairāk tiek izmantoti koksnes būvizstrādājumi. Trešdien “Būvniecības nedēļa 2017” ietvaros Koka apbūves forumā Latvijas kokapstrādes nozare, būvnieki un arhitekti atzīmēja mazus svētkus, kurus dala arī visi zaļā dzīvesveida un ekoloģiskas vides cienītāji. Beidzot arī Latvijā pakāpeniski sāk atļaut daudzstāvu koka apbūvi, un, spriežot pēc būvnieku izteikumiem, pirmā ēka varētu tikt uzbūvēta Valmierā.

 

No koka – līdz sešiem stāviem

Ministru kabinetam apstiprinot grozījumus MK 2015. gada 30. jūnija noteikumos nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, nolemts paplašināt koksnes būvizstrādājumu izmantošanu jaunu ēku būvniecībā. Turpmāk Latvijā būs atļauts būvēt līdz 18 m (iepriekš līdz 8 m) un līdz sešiem stāviem (iepriekš līdz trīs stāviem) augstas jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas kā, piemēram, viesnīcas, viesu mājas, birojus un administratīvās ēkas. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā 2017. gada 1. maijā.

“Esam gandarīti par panākto vienošanos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par izmaiņām regulējumā, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tas sekmēs Latvijas koka konstrukciju ražotāju attīstību, kāpinās pieprasījumu pēc koka būvmateriāliem, kā arī palielinās koka ēku būvniecību Latvijā. Mūsu uzņēmējiem iegūstot plašāku pieredzi koka ēku projektēšanā un būvniecībā, pavērsies arī jaunas eksporta iespējas,” trešdien forumā uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Turpmāk jaunais regulējums ļaus arī Latvijas koka būvniecības nozarei piedāvāt savus risinājumus tirgus segmentos, kur līdz šim dominēja tradicionālās būvniecības metodes – dzelzsbetona un mūra konstrukcijas, tādējādi palielinot konkurenci un attiecīgi samazinot kopējās būvniecības izmaksas.

“Šīs likuma izmaiņas brieda jau sen, un mēs abām rokām tās atbalstām,” gandarīts ir Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs. Koka daudzstāvu māju būvniecībai Latvijā ir gan ekonomisks, gan ekoloģisks pamatojums.

“Latvija jauno koka būvniecības formu apgūšanā iet pakāpenisku ceļu,” piebilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Legzdiņš. Daudzstāvu koka mājās koks tiek vai nu iekapsulēts, vai arī mājas tiek aprīkotas ar sprinkleru sistēmu. Tāpat mājām jātiek aprīkotām ar visu likumā paredzēto signalizāciju. Lai veiksmīgāk un drošāk attīstītu šo būvniecības virzienu, regulāri notiek konsultācijas arī ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, vēstīja ugunsdrošības galvenais uzraugs.

Šobrīd koka māju būvniecības atļaušanā Igaunija ir mazu solīti priekšā, toties Lietuva vēl nogaida. Ja viss noritēs raiti, ar laiku iespējams māju augstumu palielināt. Koka māju būvniecība ir sabiedrības brieduma rādītājs. Gan to būvniecība prasa perfektu darbu, gan arī mājas ekspluatācijas noteikumiem jātiek perfekti ievērotiem. Pie koka mājām jābūt brīviem piebraucamajiem ceļiem, un tos nedrīkst aizšķērsot ar automašīnām. Sen jau ir nobriedis brīdis, kad civilās drošības pamati jāapgūst jau skolas solā, uzsvēra Legzdiņš.

 

Koka apbūve nav reliģija

“Ceļš uz daudzstāvu koka apbūves atļaušanu nebija viegls, tomēr tas ir bijis veiksmīgs. Tagad jāpanāk sabiedrības attieksmes maiņa pret koka daudzstāvu apbūvi. Jāstrādā ar nozari un pašvaldībām. Koka apbūvei ir daudz priekšrocību, un vispirms tas ir ātrums. Koka mājas ir skaistas un drošas. Lai par to pārliecinātu sabiedrību, nepieciešams ātrāk uzbūvēt pirmos daudzstāvu māju paraugus. Šeit cerības var likt uz pašvaldībām un it īpaši uz Valmieru, kas šobrīd Latvijā ir līdere veiksmīgi renovētu daudzdzīvokļu māju ziņā,” atzīmēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

“Mūsu uzņēmums pirms gada uzcēla septiņu stāvu koka māju Liverpūlē, un esam gatavi to darīt arī Latvijā. Koka apbūve pasaulē ir populāra, un, piemēram, 2015. gadā koka mājās pasaulē tika investēti 7,7 miljardi eiro. Lielbritānija vien šogad paredzējusi uzcelt 100 000 koka ēku. Latvijā paredzams celtniecības darbu kāpums par 50% un tas var sasniegt ap 3 miljardiem eiro. Pat tad, ja šajā segmentā koka mājas ieņems 2 – 3%, summas jau veidosies reālas. Domāju, jau pēc gada varam Latvijā gaidīt kādu skaistu daudzstāvu koka māju paraugu,” atzīmēja Imants Trezuns, “Nordic Homes” galvenais inženieris.

“Koka apbūve nav reliģija, tas ir ekonomiski pamatots būvniecības risinājums, kuru arī bagātajās valstīs izvēlas tāpēc, ka tas ir konkurētspējīgs ar citiem būvniecības risinājumiem. Šobrīd mūs jau uzrunā gan Rīgā, gan Latvijas reģionos un lūdz veikt cenu piedāvājumu. Esam gatavi nodrošināt Latvijas būvniekus ar kvalitatīvu, konkurētspējīgu, inovatīvu kokmateriālu, kas ideāli piemērots daudzstāvu māju būvei,” stāsta Andris Dlohi, “Cross timber Systems” valdes loceklis.

“Iespēja Latvijas būvniekiem celt uz vietas daudzstāvu koka apbūvi paver perspektīvas industrijai konsolidēties un kokrūpniekiem, inženieriem, tehnologiem, ķīmiķiem, dizaineriem un arhitektiem uz vietas izstrādāt tādus jaunus un inovatīvus koksnes izmantošanas risinājumus ēkām, kas ļautu eksportam piedāvāt koka būvniecības produktus ar daudz lielāku pievienoto vērtību,” pārliecināts Gatis Zamurs, Latvijas koka būvniecības klastera vadītājs.

LA.lv