Ekonomika
Bizness

Latvija nekad nepārstrādās visus šķiroto atkritumu veidus. Kā rīkoties?0


Aizvadītajā nedēļā “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” šķirošanas laukumā novada pirmo četru klašu skolēniem stāstīja un rādīja, kas notiek ar atkritumiem, kad tos savāc, un kā pareizi ir jāšķiro.
Aizvadītajā nedēļā “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” šķirošanas laukumā novada pirmo četru klašu skolēniem stāstīja un rādīja, kas notiek ar atkritumiem, kad tos savāc, un kā pareizi ir jāšķiro.
Foto: Anda Krauze

Latvijai vairs nav iespējams paspēt sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus, kas saskaņā ar solījumu ES ir jāizdara līdz šā gada 31. decembrim.

Jaunākā pieejamā statistikas informācija rāda, ka pārstrādei nodoto iepriekš nosaukto produktu īpatsvars mazinās, nevis kāpj. 2017. gadā no kopējā atkritumu daudzuma pārstrādāja vai izmantoja komposta gatavošanai vien 23,3% sadzīves atkritumu. Gadu agrāk – 25% sadzīves atkritumu.

Turklāt salīdzinājumā ar 2013. gadu, kad mājsaimniecības radīja 704 000 tonnas sadzīves atkritumu, līdz 2018. gadam to daudzums kāpa līdz 850 677,035 tonnām jeb par 21%. Un tas noticis, neraugoties uz Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Salīdzinājumam – vidēji ES dalībvalstīs pārstrādē nonāk 46,3% sadzīves atkritumu. Augstā līmenī atkritumu pārstrādi ir sakārtojusi Vācija, kur pārstrādā 66% sadzīves atkritumu, Slovēnija un Austrija – 58%, Nīderlande un Beļģija – 53%.

Eiropas Komisija (EK) pagājušā gada beigās Latviju nosauca to 14 dalībvalstu skaitā, kas, visticamāk, nesasniegs tām izvirzītos mērķus. Mūsu valstij pārmeta arī apšaubāmu statistikas informācijas veidošanu, iedzīvotāju nerosināšanu atkritumu šķirošanai un mazās valsts investīcijas nozarē.

EK vienlaikus atzīmēja mūsu valsts progresu atkritumu pārstrādē – laika posmā no 2004. gada līdz 2016. gadam tas no 5% īpatsvara kāpa līdz 25% īpatsvaram. Visstraujākā izaugsme šajā rādītājā bija Lietuvai – no 2 līdz 48% īpatsvaram.

Nelielais pārstrādāto atkritumu īpatsvars Latvijā nozīmē, ka ražošanai derīgas izejvielas aizvien apglabājam poligonā un nevirzāmies uz planētai tik vajadzīgo aprites ekonomiku, kas, vienkārši sakot, atkritumus uzskata par izejvielu.

Iemesli neattīstītai pārstrādei

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā (LASA) nosauc vairākus nelielās atkritumu pārstrādes iemeslus: nepietiekama šķiroto atkritumu savākšana, īstenībai neatbilstoši statistikas dati, valstī atļauts ievest nepārstrādājamus plastmasas atkritumus, neatbilstoša metālu atkritumu uzskaite.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere teic, ka patlaban 70% Latvijas cilvēku ir pieejams atkritumu šķirošanas pakalpojums. Saskaņā ar Latvijas solīto ES, šķirošanas iespēja valstij bija jānodrošina jau 2015. gadā.

Atkritumu šķirošanas iespēja nav nodrošināta Rīgā, kur ražo gandrīz pusi no valstī kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tātad cilvēkiem pārstrādei derīgās izejvielas ir jāmet vienā tvertnē ar, piemēram, pārtikas atkritumiem, kas vēlāk liek šīs izejvielas noglabāt poligonā, nevis izmantot jaunu produktu ražošanai.

Poligoni piepildās, jaunu būvniecība prasa naudu un teritoriju, un liek celt atkritumu apsaimniekošanas tarifus. Cits jautājums, ka daudzi cilvēki vietās, kur ir uzstādīti atkritumu šķirošanas konteineri, met tajos neatļautus produktus.

Kopējā tendence, ja ticam SKDS ik pēc diviem gadiem veiktajām aptaujām, ir šāda: šajā laika posmā atkritumus šķiro par 5% vairāk cilvēku.

Ministrijas optimisms

“EcoBaltia Vide” Rīgā izvietojusi drēbju savākšanas konteinerus.
Foto: Dainis Bušmanis

“Neatpaliekam salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, vienkārši mums Latvijā ir jāsaņemas,” optimismu cenšas saglabāt R. Vesere. Vai tiešām neesam atpalicējos? VARAM departamenta direktore teic, ka ES dalībvalstīs obligāti ir jāvāc un jāšķiro četri atkritumu veidi – stikls, metāls, plastmasa un papīrs, kā arī kartons.

Latvija šīs prasības nodrošina. Jaunās ES direktīvas perspektīvā paredz vākt arī bioloģiski noārdāmos atkritumus, Latvijā tas jāveic no 2021. gada. Jau patlaban Latvijā ir pašvaldības, kur šos atkritumus vāc.

No 2025. gada būs jāvāc tekstilijas, apģērbi un apavi.

“Daudzās valstīs patlaban to plaši dara, Latvijā vairākas pašvaldības, tostarp Rīgā, var šos atkritumus atstāt kastēs lielveikalos,” tā R. Vesere.

Latvijā vāc arī elektronisko iekārtu atkritumus, baterijas un akumulatorus. Tiesa gan, šie atkritumi pašiem iedzīvotājiem ir jānogādā atkritumu savākšanas laukumos. Šā gada 1. jūlijā Latvijā bija 98 atkritumu savākšanas laukumi un 4947 dalītās vākšanas punkti.

Tātad visās pašvaldībās atkritumu vākšanas laukumu nav. Vēl 50 pašvaldībās ir izveidoti atkritumu vākšanas maršruti. Proti, lauku apvidos noteiktās dienās savāc atkritumu maisus.

“Tas ir problēmas risinājums, ja ir mazs iedzīvotāju blīvums,” saka R. Vesere.

Ne mazāk sāpīga ir riepu tēma. ES dalībvalstīs nav atrisināta to pārstrāde. Iemesls – savu tirgu aizvēra Ķīna. Vairāk nekā 60% riepu no ES dalībvalstīm veda pārstrādāt uz valstīm ārpus ES. Situāciju Latvijā varētu uzlabot šā gada jūlijā darbību sākusī riepu pārstrādes rūpnīca.

R. Vesere vērš uzmanību – tik mazā valstī kā Latvija nekad nepārstrādās visus šķiroto atkritumu veidus, tomēr patlaban ar dažiem atkritumu veidiem situācija šķiet absurda. Piemēram, uzņēmēji pudeļu stiklu smalcināšanai tērē enerģiju un šo izejvielu ved uz Lietuvu, nevis mazgā un atkārtoti izmanto stikla pudeles Latvijā.

Kā rīkoties

2017. gadā pēc VARAM pasūtījuma Latvijas pilsētās veiktais SIA “Ģeokonsultants” pētījums (tajā pētīja atkritumu tvertņu saturu) rāda, ka republikas nozīmes pilsētās pārstrādei derīgie atkritumi (to skaitā iepakojums) papīrs, plastmasa, stikls un metāls pavisam veido 32,7% no kopējā atkritumu daudzuma.

Vislielākais īpatsvars šajā grupā ir plastmasai – 11,1%. Plastmasas īpatsvars ir vislielākais arī pilsētās ar iedzīvotāju skaitu no 10 000 līdz 40 000 pārstrādei derīgo materiālu grupā – 9,8%. Šajā grupā pārstrādei derīgie atkritumi veido 30,4% lielu īpatsvaru.

Fizikālās enerģētikas institūta pētniece Dr. ing. Dace Āriņa izpētījusi – 2017. gadā atkritumu poligonos apglabātas 11 000 tonnas plastmasas. Šāda izšķērdība palielina iedzīvotāju maksāto maksu par atkritumu apsaimniekošanu.

D. Āriņa teic, ka visus plastmasas atkritumu veidus pārstrādāt jaunos materiālos ekonomiski izdevīgi pašreiz nav iespējams, jo daļa no plastmasas ir dažādi kompozītmateriāli un jaukti materiāli. Arī reģenerācijai visa plastmasa nav vēlama, piemēram, polivinilhlorīdu saturoša.

Tātad daļa plastmasas atkritumu tomēr būs arī jāapglabā poligonā, kamēr neatradīsim vai neizgudrosim šādiem atkritumiem piemērotu pārstrādi.

Katram atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam šis ir izaicinājumu laiks, jo intensīvi jāmeklē sadarbības partneri visā pasaulē un jāorganizē visdažādāko pārstrādājamo atkritumu veidu plūsmu loģistika.

Nākotnē plastmasas atkritumus kļūs vienkāršāk pārstrādāt, jo jau pamazām pasaulē sāk darboties aprites ekonomikas principi, no kuriem viens ir, lai atkritumu materiāli ir identificējami un pēc iespējas no viena veida materiāla.

 

Svarīgākie darbi atkritumu savākšanā:

Saistītie raksti

noteikt dalīti savācamo atkritumu veidu daudzumus katram atkritumu apsaimniekošanas reģionam un tālāk tos noteikt katrai pašvaldībai;

precizēt atkritumu dalītās vākšanas punktu un laukumu daudzumu un izvietojumu pašvaldībās;

sniegt valsts dotācijas atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidei;

aizliegt ievest atkritumus, kas neatbilst otrreizējās izejvielas prasībām.

Avots: LASA

Publikācijas veidošanu atbalsta:

Latvijas vides aizsardzības fonda logo

LA.lv