Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. maijs, 2016
Drukāt

Latvija uzņemta meistarklasē (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) padome pēc gandrīz trīs gadiem, kopš pieņemts lēmums sākt pievienošanās sarunas ar mūsu valsti, ir uzaicinājusi Latviju pievienoties šai starptautiskajai organizācijai, kurā jau ir 34 dalībvalstis. Pievienošanās līgums būs publiski pieejams dokuments, kas tuvāko nedēļu laikā tiks skatīts Ministru kabinetā, bet pēc tam tas būs jāratificē Saeimai.

OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija: “Šis notikums vēlreiz apliecina mūsu organizācijas vēlmi apvienot tās pasaules valstis, kuras grib darboties “labākas prakses apvienībā”, sniedzot atbildes un piedāvājot risinājumus pasaules svarīgākajiem ekonomikas un sociālās jomas izaicinājumiem. Esmu pārliecināts, ka Latvijas pievienošanās sniegs vērtīgu ieguldījumu OECD darbībā, piedāvājot efektīvas un inovatīvas pārvaldības pieejas, un ka OECD ļaus arī Latvijai turpināt uzlabot savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.”

Valsts amatpersonas ir norādījušas, ka Latvijai no dalības OECD būšot divi ieguvumi. Pirmkārt, pieaugšot valsts prestižs un uzticamība. Otrkārt, uz vienlīdzības pamatiem varēs uzturēt dialogu ar tādām lielvalstīm kā ASV, Kanāda un Japāna. Uzlabošoties arī uzņēmējdarbības vide, ieviešot labas pārvaldības principus, kas ir svarīgi investīciju piesaistē.

“Mēs pievēršam uzmanību arī tām tēmām, kas tieši ietekmē katra cilvēka ikdienas dzīvi, tādām kā – cik lielus nodokļus cilvēki maksā, kāda ir viņu sociālā drošība, kā arī tam, cik daudz brīvā laika viņi var saņemt,” rakstīts OECD interneta mājas lapā. Atgādināšu, ka OECD pārskatā par Latvijas darba tirgu un sociālo politiku, kas tika veikts pievienošanās procedūras laikā, varējām uzzināt, ka vairāk nekā piektdaļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties iegādāties pilnvērtīgu pārtiku. Pārskatā bija iekļauta aptauja, kurā respondentiem bija lūgts atbildēt uz jautājumu: “Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir gadījies, ka jums nepietiek naudas, lai iegādātos sev vai ģimenei nepieciešamo pārtiku?” Vairāk nekā 20% aptaujāto Latvijā uz šo jautājumu atbildējuši apstiprinoši. Vēl biežāk ar pārtikas trūkumu saskaras vien grieķi (25%), meksikāņi (virs 35%) un turki (virs 45%). Grieķija, Meksika un Turcija ir OECD dalībvalstis, un Grieķija, kā zināms, vēl ne tik sen bija tik pamatīgās finansiālās grūtībās, ka starptautiskie ieguldītāji šai valstij pārtrauca aizdot naudu. Bijušais valdības vadītājs un Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis uz jautājumu par to, kā varēja gadīties, ka Grieķija, būdama OECD sastāvā, kur tiek izplatīta pieredze, kā veidot labāku pārvaldi labākai dzīvei un tiek atklātas vislabākās politisko mērķu īstenošanas iespējas, nonāca tik neapskaužamā stāvoklī, atbildēja, ka OECD neveic dalībvalstu makroekonomisko uzraudzību, to dara Eiropas Savienības institūcijas.

OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta sociālās politikas nodaļas vadītāja Monika Kviēzere ir norādījusi, ka demogrāfiskās tendences, nevienmērīgā izaugsme un ievērojamās atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem padara Latvijas darba tirgus un sociālās politikas stiprināšanu par īpaši aktuālu uzdevumu.

Ivita Burmistere, Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības direkcijas vadītāja, sacīja, ka OECD dod mums plašas, dziļas zināšanas un politikas instrumentus, bet tikai no mums pašiem būs atkarīgs, cik lielā mērā šos instrumentus liksim lietā un kā potenciālos ieguvumus no dalības šajā organizācijā pratīsim izmantot.

I. Burmistere: “OECD rekomendāciju rezultātā Latvijā ieviesta automātiskā informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām par finanšu iestāžu rīcībā esošo informāciju par citu valstu rezidentiem saskaņā ar OECD izstrādāto globālo standartu. Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju aptuveni no 100 valstu nodokļu administrācijām par Latvijas rezidentu kontiem citu valstu finanšu iestādēs. Tieši automātiska informācijas apmaiņa ir atzīta kā svarīgs instruments cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.”

Direkcijas vadītāja pastāstīja, ka jau iestāšanās procesā Latvijas atbildīgās institūcijas ir ieguldījušas lielu darbu, lai pilnveidotu tiesisko ietvaru un tā ieviešanu cīņā ar korupciju. Piemēram, ir pilnveidotas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic, ka kukuļdošana ārvalstu amatpersonām ir krimināli sodāma.

Latvija savā Noslēguma ziņojumā OECD ir uzņēmusies saistības līdz 2016. gada beigām izveidot profesionālas un neatkarīgas padomes visās lielajās komerciāli orientētajās valsts kapitālsabiedrībās. 2017. gada pirmajā pusē Latvijai būs jā­sniedz ziņojums OECD par rekomendāciju ieviešanu korporatīvās pārvaldības jomā. Latvijai būs jāsniedz progresa ziņojumi arī attiecībā uz citu OECD komiteju izteikto rekomendāciju ieviešanu, skaidroja I. Burmistere.

Papildus tam gandrīz katrā nozarē Latviju sagaida periodisks izvērtējums, kura ietvaros OECD valstis un to eksperti vērtēs Latvijas uzrādīto progresu un sniegs tālākas rekomendācijas. Piemēram, 2016. un 2017. gada oktobrī Pretkukuļošanas darba grupas plenārsēdes laikā Latvijai būs jā­sniedz ziņojums par visu Latvijai līdz šim izteikto rekomendāciju izpildi korupcijas apkarošanas un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomās.

OECD kā organizācija nepiemēro sankcijas. Organizācija apvieno līdzīgi domājošas valstis, kuras vieno uzskats, ka OECD ekspertīzes izmantošana un rekomendāciju ieviešana ir katras dalībvalsts pašas interesēs. Latvijai, kļūstot par OECD dalībvalsti, būs jānodrošina pastāvīga pārstāvniecība.

I. Burmistere: “Balstoties uz citu OECD dalībvalstu pieredzi un praksi, Latvijas pārstāvība tiks nodrošināta caur Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību OECD. Tajā strādās vēstnieks, Ārlietu ministrijas un citu ministriju pārstāvji. Par konkrētu ministriju pārstāvjiem un to skaitu tuvāko mēnešu laikā lems Ministru kabinets.” Latvijas ikgadējā dalības maksa organizācijā būs 2,78 miljoni eiro.

 

Viedokļi

Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomikas zinātņu doktors, bijušais ekonomikas ministrs: “Iestājoties OECD, nav iespējams prognozēt reāli izmērāmus ekonomiskos ieguvumus Latvijai. Valsts ir iestājusies domnīcā, kurā maksāsim gandrīz trīs miljonus eiro gadā. Reālais ieguvums būs atkarīgs no mūsu spējām pieņemt ne tikai domnīcas ieteikumus, zināšanas, bet nodrošināt arī rīcību. Pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijai vairs nav kur iestāties, un tas beidzot mudinās cilvēkus sākt domāt ar galvu, kas mums jādara.”

Valdis Zatlers, eksprezidents: “Iestāšanās OECD Latvijai nozīmē biznesa vides reputācijas nodrošināšanu. No OECD baidās tie, kuri ir par pelēku un blēdīgu uzņēmējdarbības vidi. Šajā starptautiskajā organizācijā tiek modelēta nākotnes ekonomiskā sistēma, tāpēc Latvijai ir svarīgi atrasties meistarklasē, kur tiek veidota efektīvāka pasaules ekonomikas kārtība.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. savādi gan ir, ko Latvija ar savu trūcīgo sociālās nodrošinānas sfēru un augsto korupcijas līmeni tur iesāks

  2. mums galvenais ir kaut kur iestāties

  3. Tik uz priekšu! Atbildēt

    Tagad uz dalību Bilderbergas klubā jāmērķē, Latvijā taču ir viena no straujāk augošajām un attīstītākajām ekonomikām pasaulē! 😀

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+