Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Lelde Eņģele: Latvija – zaļa valsts bez satura? (67)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda padomes locekle

Latvijas politiķi savās runās bieži piemin Latviju kā zaļu valsti, taču to darbi bieži vien ir pretrunā ar šo uzstādījumu. Tikai tad, kad ir pilnīga un visaptveroša informācija par aizsargājamo dabas vērtību sastopamību un kvalitāti valstī, var objektīvi novērtēt to stāvokli un plānot atbilstošus aizsardzības pasākumus. Tādēļ ir plānota Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu kartēšana visā Latvijā. Diemžēl vairāk nekā gadu garā absurda teātrī ir pārvērtusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) diskusija ar Zemkopības ministriju (ZM), Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), meža nozares, lauksaimnieku u. c. organizācijām par minētās ES nozīmes biotopu kartēšanas nosacījumiem un metodiku. LPS u. c. ir izdevies panākt, ka par kartēšanu un tās rezultātiem katrs zemes īpašnieks tiks informēts individuāli (šajā gadījumā neraizējoties ne par “administratīvo slogu”, ne izlietoto resursu apjomu), tomēr diskusija par metodiku, nokartēto biotopu izvērtēšanas kārtību un projekta uzraudzības grupu turpinās. ZM, LPS, meža nozares un lauksaimnieku organizācijas joprojām vēlas norādīt eks­pertiem, kur vērtīgo biotopu meklējumos labāk nespert kāju, neslēpjot cinismu – negribam zināt, lai nav problēmu iznīcināt. Turklāt neņemot vērā ne to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma gadījumā tāpat tiek vērtēts viss bez kādiem izņēmumiem, ne to, ka pašlaik (un nav ilūziju, ka tuvākajā nākotnē kas varētu mainīties) par aizsargājamo biotopu (bioloģiski augstvērtīgu) atzītu meža nogabalu daudz vieglāk ir nocirst nekā nosargāt.

Šķiet loģiski, ka, veicot kartēšanu – revīziju savā saimniecībā, būtu jāiegūst pilnīga informācija, kādas dabas vērtības kurās vietās un kādā kvalitātē ir saglabājušās. Aizsardzības pasākumu izvērtēšana un plānošana ir iespējama tikai pēc tam – visu ieinteresēto nozaru un pušu diskusijā par to, kā saskaņot dabas aizsardzības un saimnieciskās intereses, ko no atrastajām dabas vērtībām noteikti nepieciešams saglabāt un ko iespējams upurēt. Jā, zemes īpašnieku intereses uzreiz skar atrastie aizsargājamo zālāju biotopi – kā aizliegums tos uzart, ja tiek saņemti ES atbalsta maksājumi. Bet vai satraukumam ir pamats, ja eksperti lēš, ka aizsargājami zālāju biotopi aizņem tikai 0,3 – 0,8% no Latvijas teritorijas? Turklāt tie ir veidojušies daudzu gadu desmitu saimniekošanas gaitā un līdz mūsdienām saglabājušies tikai ap 10% no to sākotnējās platības. Bioloģiski vērtīgie zālāji ir izmantojami kā pļavas un ganības un vai par katru cenu ierīkota aramzeme ir iznīcinātā dabas retuma vērta?

ZM ir panākusi, ka MK protokollēmumā ir apstiprināta nozarei tik svarīgā frāze “meža un ar mežu saistīto sugu un biotopu aizsardzībai izveidoto teritoriju platība un saimnieciskās darbības ierobežojumi tiek noteikti tādā apjomā, kas nesamazina meža audzēšanai un koksnes ieguvei pieejamās platības”, itin kā tas atceltu jel vienu likumu vai MK noteikumus dabas aizsardzības jomā. Savukārt Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015. – 2020. gadam apstiprinātais rezultatīvais rādītājs “koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības nesamazinās” netraucē ZM atzīties, ka būvniecību mežā ierobežot tai nav kompetences, un rūpēties, lai vairāk nekā 100 ha valsts meža atdotu apbūvei – Valmieras attīstībai. Acīmredzot ir pierasts, ka MK apstiprināti dokumenti ne visiem ir nopietni ņemami, jo saistībā ar ES nozīmes biotopu kartēšanu ZM “neatceras” un “nesaprot” pašu saskaņotos pielikumus MK 03.11.2015. sēdes protokollēmumam un turpina diskutēt par nekartējamām platībām, klaji ignorējot MK apstiprināto principu, ka “aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana tiek veikta pēc zinātniski pamatotiem kritērijiem”.

VARAM turpina pacietīgi skaņot ES nozīmes biotopu kartēšanas metodiku ar ZM, un nevilšus rodas jautājums, kāda dabas vērtību izteiksmē būs īstā cena šim saskaņojumam.

Pievienot komentāru

Komentāri (67)

  1. Slavenais gaišreģis Eižens Finks atgādina un saka – Nacionālu valsti Latviju mēs likumīgi atjaunosim izpildot 1996.g. Likumu ;PAR LATVIJAS DEOKUPĀCIJU-, kad krievi un žīdi atstās Latviju un latviešiem atdos visu sazagto…(fan_flag) :)) (sun) ..īpašs sveiciens Ivanam /Jonim/ Urbaniķim !

  2. Ierēdņiem jāreaģē Atbildēt

    Nav šaubu, ja Lelde sauc SOS, tad ir patiešām IR SOS. Uzticos – viņa ir profesionāle, kas pa tukšo nerunā un lēta publicitāte viņai nav vajadzīga.

  3. Kartēšana ir atbalstāma no VISIEM aspektem!!!

    • It sevišķi, ja kartētājiem ir iepējams apgūt milijoniem EURO. Štruns pēcm tam par sekām!

      • un neļaut tos miljonus EURO iebāzt mežacirtēju kabatās. Kartēšana ir reāls ieguvums visai sabiedrībai!

        • Mežcirtējs atdod baļķi pārstrādātājam, to pārvadā, pēc tam ceļ mājas vai gatavo mēbeles , cilvēkiem ir darbs un naudiņa Pēc sava darba mežcitēji mežu atjauno, lai mežcirtēja dēlam un mazdēlam būtu ko darīt. Pēc katētājiem un viņu saliktajiem aizliegumiem, meža vietā paliek purvs , krūmājs, vai nokaltušu koku platības un nauda pašu kartētāju kabatās.

        • Kartētājiem gribas sabāzt kabatās 10 milj ES fondu naudas…vai ne? Un kādas grūtības pēc tam būs zemju īpašniekiem, tas kartētājus neuztrauc. Zaļie biznesmeņi…

    • Ja Tev būtu reāla saskare ar biotopu savā īpašumā, tad Tu šo lozungu ļoti ātri novāktu.

      • Man ir , kā tu saki – reāla saikne ar biotopu savā īpašumā, un es par to priecājos. Iesaku arī citiem nebaidīties no biotopiem:) Tos var apsaimniekot un gūt pat peļņu.

      • Man ari meža taksators uzlika biotopu GNP mežam.
        Kokiem ir jāsakrīt un jāsapūst, bet cirst tos nevar.

        Biotopu licēji nodara ļoti lielu postu Latvijas cilvēkiem.
        Biotopu licējs iegūst pāris desmitus euro, bet pārējie cilvēki nenopelna neko!!!!

        Kā cilvēki nesaprot ka tas tā biotopu lieta ir speciāli radīta lai mēs te Latvijā nevarētu nopelnīt naudu!
        Tas ir tā pat kā ar ražošanu. Darīt visu iespējamo lai mēs te neko neražotu bet pirku visu no eiropas!

    • It īpaši atbalstāma no finasiālā aspekta, vai ne?

  4. Kura nu būtu pukstējusi – Ķemeru parku uzreiz bija gatava pārdot latvenergo?!

  5. Uz Marsa nav dabas aizsardzības, ja nepatīk uz šīs planētas, kas mūšu pašu destruktīvo īpašību dēļ IR JĀSARGĀ, laipni lūgti uz Marsa, tas nekas, ja mākat tikai zāģēt, gan jau darbiņš atradīsies.

  6. briesmīgi ir tas, ka privāto zemju un mežu īpašniekiem jāsadzīvo ar noziedzīgajiem medniekiem, kas bezatbildīgi bradā pa svešiem īpašumiem un nodarbojas ar savu biznesu uz privātīpašnieku rēķina. Kartēšana ir atbalstāma un nepieciešama no visiem aspektiem.

  7. Patiesi cienu visu, ko dabas aizsardzībā dara raksta autore! Ja Lelde sauc SOS, tad patiešām ir nopietns iemesls uztraukumam. Un šajā gadījumā problēma ar zināmu malkascirtēju aprindu vēlēšanos slēpt informāciju, ir nopietna.

    • Kaut kā dīvaini sanāk. Ja jau valsts meži nedod datus, tad tos var iegūt kartēšanā, kam ir atvēlēta nauda. Neviens nav pret kartēšanu. Pamatoti ir privāto mežu saimnieku jautājumi, kastad būs pēc tās, jo šobrīd visi Eiropas biotopi ir aizsargājami. Neesot skaidrai mērāmiem kritērijiem par biotopa kvalitāti katrā transektā, šķirējmehānisma neesamībai strīdus gadījumā ( ekspertam ( LDF) vienmēr taisnība), nevēlēšanās informēt un uzklausīt zemes īpašnieku, SOS drīzāk izklausās pēc tā, ka saimnieki savā zemē vairs neļauj citiem bezatbildīgi tur darīt, kas ienāk prātā. Eksperts jau nekādu atbildību nenes, ar sekām jāsadzīvo zemes apsaimniekotājam. Pie kam lielākā daļa Ekspertu ir piekritēji Totālās dabas aizsardzības ideoloģijai.

      • Tieši tā arī ir. Zaļie radikāļi, kuros iemājojusi pārliecība ka pilnīgi visi dabas zemju/mežu īpašnieki grib visu iznīcināt. Nav mehānisma ar kuru apstrīdēt eksperta slēdzienu. vari meklēt citu ekspertu, BET viņiem nav pienākuma Tev sniegt savus pakalpojumus…Un neviens jau negrib savus kolēģus apstrīdēt…Tā ekspertu vide ir ļjoooti sastāvējusies un nesakārtota. Nav arī konkrētu kritēriju. Par vienu zemes gabalu var būt pilnīgi diametrāli pretēji slēdzieni.

  8. Nu re, Enģeles k-dzei atkal pretruna. Rakstā runā par Eiropas biotopiem, komentārā arī par Latvijas īpaši aizsargājamiem biotopiem. Tātad datu bāze vajadzīga, lai nomainot terminu no “Latvijas īpaši aizsargājamajiem”uz “Eiropas “biotopiem varētu nopelnīt, un iegūt jau gatavu datu bāzi. Ļoti nesmuki!

    • Briesmīgi, Ekspert, un nesmuki vienlaikus demonstrēt izglītības trūkumu.

      • Nu re, tikko aizskar LDF netīkamas tēmas, tā esi tumsonis, dabas postītājs u.t.t. Man ir augstākā izglītība un 12. gadu pieredze dabas aizsardzības jomā, zinu šo virtuvi, arī no iekšpuses. Kā teica Šveiks – tautai nav jāzin kā taisa desas un politiku. Arī “zaļi” nevalstisko.

        • Vāja gan Jums, Ekspert, tā pieminētā izglītība un pieredze, ja neesat sapratis, ka ES nozīmes aizsargājamie biotopi gandrīz pilnībā ietver MK apstiprināto Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu sarakstu un “Latvijas aizsargājamie” ir tikai labākā daļa no “ES nozīmes” biotopiem. Jums jau gan vajadzētu zināt, ka LVM ir kartējuši (vismaz tā viņi stāsta) ES nozīmes biotopus nevis tikai Latvijas aizsargājamos, tā ka termini nav jāmaina.

          • Nakas tam LVM nav, ne viņi māk pārskatus uzrakstīt, ne mežu inventarizēt, parasta naudas norakstīšana un viss.

          • Mjā…daļa no šiem ekspertiem strādā par LU mācībspēkiem…Ja sakat ka kādam ir švaka izglītība, tad jau arī mācībspēkiem ir pašvaki ar zināšanām.

  9. Vai tiešam viss ir iznīcībai pakļauts un sargājams un nekas no jauna nerodas?! Tai skaitā dabas vērtības? Mana bioloģiskā pļava pirms 15 gadiem bija aramzeme! Gotiņas sētā, kultivētā zālājā, vējš un putni savu darbu padarīja, par ko man prieks, varbūt vairāk runājam par to, kā jāsaimnieko. lai vērtības rastos un atgrieztos, tai skaitā mežā?

  10. Man jau ļoti patiktu, ka līdzsvara dabā noteicēji būtu dabas draugi nevis šaušanas sporta cienītāji. Un pastalām nav itin nekādas vainas:) Ekoloģisks meteriāls. Skatieties pozitīvāk uz dzīvi, Linda!

  11. Man jau ļoti patiktu, ka līdzsvara dabā noteicēji būtu dabas draugi nevis šaušanas sporta cienītāji. Un pastalām nav itin nekādas vainas:) Ekoloģisks meteriāls. Skatieties pozitīvāk uz dzīvi, Linda!

  12. Kartēšanas rezultātā var rasties situācija, ka mežā un pļavās varēs iet tik basām kājām vai pastalās. Vides aizsardzības mērķiem ir jābūt līdzsvarā ar cilvēku sociālekonomiskajām interesēm, pretējā gadījumā visas iniciatīvas arī turpmāk atdursies pret pretestību un neizpratni. Ja runā par vides aizsardzību, tad pirmais vārds, kas nāk prātā, ir AIZLIEGUMS. Domāju, ka ieinteresētās institūcijas baidās tieši no tā.

  13. Labs raksts Leldei sanācis. Cīnamies:)

  14. 2010.gada 26.novembrī publicētajā VK revīzijas ziņojumā: “Videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un nodarīto zaudējumu kompensēšanas efektivitāte”. Tajā uzskaitīti arī šādi secinājumi (skat. 13. lpp.):
    • – Zemkopības ministrijas, kura atbild par mežu nozari, rīcība (…) nenodrošina ilgtspējas principa pielietošanu meža resursu izmantošanā, radot neatgriezeniskas ietekmes risku uz vides un sociālajiem procesiem;
    • – Latvijā pastāv būtisks meža bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ilgtspējīgas izmantošanas risks.

    • Pašam neliekas dīvaini, ka VK ir savs patiesais viedoklis pilnīgi par visu šajā valstī notiekošo…un ka kopš savas pastāvēšanas laika tā arī nav spējusi kaut vai vienu nozari sakārtot tā, lai varētu teikt ka ir labi? Varbūt pate VK ir organizācija, kurai labas pārvaldības principi met līkumu? Ja VK sniedz kompetentus slēdzienus par dabas jautājumiem, tad jau visus ekspertus, dabas aizsardzības pārvaldi un daļu no VARAM var nooptimizēt, lai valsts pārvaldē funkcijas nedublējas.

  15. Skaidrs, ka visi galvenie valsts malkascirtēji un savvaļas cūkkopji Zemkopības ministrijā un Valsts maža dienestā uztraukušies. Visiem spēkiem šie pretosies kā tādi auni. Tomēr esam Eiropā, lai kā arī tas šamiem negribētos.

    • Ja neko nesaproti nekomentē, DAP vel lidz šodienai nav savadījis esošos biotopus un tas “ozols” ir tikai ilustratīva lieta, pat upes nepareizi iezīmētas no PSRS kartes, lidz normālai digitalizācijai tur tālu.

  16. Ta sauktie, sevi nez kapec uzdodosie par zalajiem, nevis patiesi zalie, tiesam nodarbojas nevis ar dabas aizsardzibu par labu tai un cilvekiem, bet dara visu, lai kaitetu tiem, pasiem vien zinamu apstaklu del, kuri neliekas pievilcigi..
    Tikai paris piemeru.
    Ummis, ezers netalu no Lilastes, ar loti tiru udeni, kurs kadreiz bija PSRS tanku poligona teritorija, bet gan tad, gan velak iecienita cilveku atputas un peldvieta lidz kurai bija izbuvets cels ar stavvietam un info deli ar skaidrojumiem par dabas saglabasanu. Un nevienam tas netrauceja, lidz…., kads, pat loti iespejams, uzmeta sim skaistajam, visu iecienitajam ezaram aci…., un uzsutija “dabas draugus” – sulainus, lai tur nostiprina liegumu, lai kko atrod tam par iemeslu, lai tauta tur nedrikstetu tuvoties.
    Un tika darits, tika atrasti kkadi biotopi, kuriem, redz, cilveku klatbutne, jeb peldesanas traucesot, IT KA !!!
    Tikai nav atbildets pat uz bernam saprotamiem jautajumiem, ja tie biotopi tur vispar ir, vareja augt un saglabaties, tad varbut tiesi peldesanas, tatad udens kulsana un skabekla intensivaka apmaina to veicinajusi, jo pat ezelim skaidrs, ka ne jau ntajas vietas, kur peldas, kur ir tikai smiltis, tie atrodami. Tatad pat parak cauri spid klaja tendenciozitate, ja ne korupcija, vai pat velme/ uzdevums padarit so valsti cilvekiem nepievilcigu.
    2. variants ir Gravu rezervats pie Siguldas, kur cilveks, nez kapec ?????? nedrikst pat ieiet !!!, kaut tur liela attaluma no tam IT KA !!! sargajamajam gravam iet cels… Ko var nodarit gravam cilveks, kurs iet pa celu un tas vero? NEKO !!!!! Drizak otradi, mes tiktu iepazistinqati un izglitoti/ motiveti tos sargat un lepoties, priecaties. Iespejams vajadzetu kadus ierobezojumus, info par virzibas ierobezojumiem, bet ne jau totalu aizliegumu.
    Ja, saja sakara laikam nebus lieki piebilst, kas, iespejams daleji izskaidro sadu “zalo” centibu…, ka ta cela mala, pa kuru, atgadinasu, pat cilveki nedrikst staigat…., kads saimnieks, kuram tioe laikam trauce…, mierigi bija saracis visadus dikus… Ta luk, tada mums ta “aizsardziba”, pret cilvekiem…, kas, manuprat, apliecina tadu “zalo” neparprotami kaitniecisko dabu.

  17. Kad ir biznes, kāda var būt runa par lauku iedzivotājiem, mežsaimniekiem, zemniekiem ,medniekiem tie visi ir tikai traucekļi piķa apguvē, visiem enģeļveidīgajiem.
    Skaisti populistiski lozungi spēle uz publiku, vienīgais ko ģenerē šie dabas draugi.

    • a pasaki ko labu ģenerē un ir saģenerējuši tavi “mežsaimnieki” un mednieki? Melno biznesu ar ārzemju viesmedniekiem, nelegālo gaļas apriti un brieža gaļas eksportu un cūkkopību uz sabiedrības rēķina?

  18. Zinot kas notiek DAP, nekādas zinātnes tur nav, ir tikai eiropas naudas apgūšanas projekti, lai imitētu darbu, Siguldas senleju pamazām izzāģē, kam labums, tikai GNP darbiniekam kurš aizved koksni.

  19. Interesanti gan, ka Enģeles kundze piemirst piebilst par miljoniem Eiro, ko kartēšanas smagais “darbs” pārvietos no valsts kabatām zaļo ekspertu kabatās… Vecpiebalgā vien tie bija 600 000 Eiro!

    • Par to jau viņa uztraukusies, ka visa nauda nenonāks zaļo kabatās, bet daļa būs jāizlieto zemju īpāšnieku informēšanai un rezultātu saskaņošanai. Lielākais Enģeles izmisums tomēr ir par to, ka kaut kādi lauksaimnieki, mežsaimnieki, pašvaldību iedzīvotāji u. c. plebeji uzdrošinājušies iejaukties zaļo monopolā – VARAM normatīvo aktu sagagatavošanā un viņiem jāstāsta kas , kad un kur notiks. Tāpēc tik liels izmisums.

      • Nebeidzams zaļums Atbildēt

        Kā neuztrauksies, ja tā ir pēdējā ES naudas porcija ? Un ja ES sāk ļodzīties , var arī tā to pašu visu nesaņemt . Vietiņas visiem Latvijas zaļinātājiem iesildītas .

        • Aizraujoši lasīt, kā komnetētāji satraucas par naudu, nevis par tiesisko nihilismu valsts pārvaldē……………

          • Taisnība! Tieši Enģeles pārstāvētais Latvijas dabas fonds, bezkonkursa kārtībā, saņēma pasūtījumu no Vides ministrijas sagatavot ziņojumu par biotopiem Eiropas komisijai. Pilnīgs tiesiskais nihilisms!

          • atkal jau par naudu…. bet ja ir tā, kā raksta Eksperts, tad tieši LDF acīmredzot ir vajadzīgā kompetence – līdzīgi kā “Silava” saņem pasūtījumus no Zemkopības minstrijas 🙂

          • Vāja tā kompetence, pētījums tika sagatavots trijos mēnešos, neejot dabā, izmantojot atsauksmes uz paša LDF biedru publikācijām, bet šāda nekvalitatīva darba dēļ, soda naudas EK piemēro pret valsti – nodokļu maksātāju naudu. Šo, pašu sagatavoto “Pētījumu”,zaļie nu vicina kā karogu – Eiropa saka , ka Latvijā viss slikti, atkal jāveido aizsargājamas teritorijas, kur “ekspertiem”pelnīt.Kad cilvēki sāk saprast šī mehānisma būtību, tad masu mēdijos parādās enģeļveidīgie ar vaimanām, ka Latvijā būs tuksnesis

          • Precizējums Eksperta komentāram – soda naudas Latvija vēl nemaksā, bet agri vai vēlu tās būs jāmaksā, ja meža un lauksaimniecības nozares tiks nesamērīgi intensificētas. No ES katla gribam ēst pilnām mutēm (skat., piemēram, lauksaimnieku vaimanas par tiešmaksājumiem un summas, ko varam izmanrtot no ES fondiem), bet prasības ievērot negribam…. Ja komentētājs Eksperts te kādam pārmet vāju kompetenci, tad kā lai nosauc to, ka valsts mežu apsaimniekotājs AS Latvijas valsts meži savus ievāktos datus par aizsargājamām sugām un biotopiem slēpj no savas valsts un iedzīvotājiem – dati joprojām nav pieejamai Dabas aizsardzības pārvaldes pārraudzītajā valsts dabas datu parvaldības sistēmā “Ozols”. Vai nu AS LVM ir jākaunas par savu datu kvalitāti, ja tos nevar publiskot, vai varbūt jājautā Valsts Kontrolei – kā tas nākas, ka par līdzekļiem, kas iegūti, apsaimniekojot valsts mantu, izdarīta darba rezultāti pašai valstij (t.sk. valsts iedzivotājiem) nav pieejami?

          • Nu gan veidojas pretruna. Enģele rakstā sūkstas, ka lēni tiek virzīta biotopu kartēšanas metodika. Te parādās ziņa, ka Latvijas valsts mežiem jau ir nokartēti biotopi. Vai vēlmei saņemt mežu datu bāzi nav jāliek vienādības zīme ar vēlmi “zaļajiem” saņemt biotopu projekta naudu par citu jau padarītu darbu?

          • Saucamajā Ozolā arī pašlaik pieejamie biotopi nav iezīmēti, upes sazīmētas nepareizi, pārkopēta PSRS laika karte, kas neatbilst situācijai dabā, izmantojama tikai vizuāli.

          • Atbildot komentētājam Ekspertam – kartēšanas metodikā ir skaidri pateikts, ka netiks apsekoti “ES un Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi, kas kartēti AS “Latvijas Valsts meži” valdījumā un īpašumā esošajā teritorijā kopš 2011.gada”, tā kā informācijas pieejamība tieši samazinās kartēšanas izdevumus. Bet tas laikam ir Latvijas fenomens, ka Dabas aizsardzības pārvaldei šī informācija par LVM nokartētajiem biotopiem valsts mežos būs pieejama kartēšanas materiālu sagatavošanai (tā vismaz sola metodikas pēdējā redakcijā), bet valsts dabas datu informācijas sistēmā netiek publicēta.
            Vai tiešām būs vajadzīga Valsts kontroles un Eiropas Komisijas iejaukšanās, lai piespiestu valsts mežu apsaimniekotāju informāciju par ES nozīmes biotopiem iesniegt par dabas aizsardzību kompetentajai valsts iestādei oficiālai lietošanai? Orhūsas konvencija par vides informācijas pieejamību attiecas arī uz Latviju.

          • Tipiska zaļo retorika – datu bāzes, sūdzības Eiropai, valsts kontrolei, u.t.t. Te jau parādās varaskāre un izteikta agresivitāte, bet kas faktiski notiek saveidotajos biotopos, cik noslīcis iznīcis nogāzts, sapuvis nekā nedarīšanas dēļ, par to klusums.Galvenais apgūt kārtējo Eiropas naudas injekciju. Ja Enģeles kundze pati sāk komentēt, tad jau stipri ir uzkāpts uz varžacīm. Starp citu, cik ir izmaksājis no Vides fonda naudas šis ieliktnis?

          • Jokaini, ka te kāds brīnās par autores atbildi aplamam komentāram. Un par nobradātām varžacīm labāk painteresējieties meža nozarē – pie LMSP Liopas un Švirksta 🙂

          • Maza piebilde – aizsargājamos biotopus atrod un reģistrē nevis izveido “tūlīt un tagad”. Aizsargājamos, dabas daudzveidībai nozīmīgos biotopus veido daba pati vai daba un cilvēks mijiedarbojoties (piemēram, pļavās un ganībās) vairāku, parasti daudzu gadu desmitu laikā. Par to jau ir stāsts – vai šodien drīkstam iznīcināt to, kas ir veidojies desmitiem gadu (piemēram, sugām bagātas pļavas un dabiski meži), vai pat simtiem un tūkstošiem gadu kā upes, ezeri, purvi, kāpas…

          • Te jau tā sāls. LDF laužu grupa izveido Eiropas savienības aizsargājamo biotopu noteikšanas grāmatu, kas satāv no bildēm un aprakstiem. Neviena mērāma kritērija, bet katras sadaļas autoram ir kāds sevišķi miļš augu un reljefa apvienojums. Totālā dabas aizsardība( nekā nedarīšana) īsā vai garā laikā faktiski iznīcina to, kas dabā ir veidots pateicoties cilvēka darbam un pašai dabai.
            Klasisks piemērs Ķemeru parka teritorija Rīgas -Tukuma ceļa malā, kas reiz bija mežs, kur 90-gadu beigās zviedri izglītoja Latvijas zaļos par atslēgas biotopu noteikšanu, pārvēršas par purvu, bez kokiem, jeb pavisam citu ekosistēmu. Lai LDF varēt6u eksistēt vajag ar vien jaunas platības, ko šādā veidā “aizsargāt”, bet cilvēki grib redzēt gadiem pierasto ainavu, nevis mirušiem kokiem piegāztus mežus, krūmiem aizaugušas pļavas un kāpas, aizaugušus ezerus un upes, kas reiz bija tīras. Enģeles k-dze publiski fanātiski cīnījās pret baltalkšnu novākšanu gar upju krastiem un sakritušo izvākšanu no ūdens, kaut savējiem atzina, ka tas ir jādara. Nevar taču zaudēt zaļā cīnītāja imidžu, neviens vairs nebaidīsies.

        • Mans ierosinājums būtu šo kartēšanai atvēlētos miljonus uzticēt apgūt LVM dabas ekspertiem. Tas nodrošinātu caurspīdīgumu, pēctecību, izsekojamību, nodoklū iekasējamību un galu galā atbilstu labas pārvaldības principiem.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+