Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
26. janvāris, 2015
Drukāt

“Latvijas e-indeksa” uzvarētāji – Strenču, Dobeles novads un Valmiera, CSDD un FM

Foto - LETAFoto - LETA

Par “Latvijas e-indeksa” uzvarētājiem kļuvuši Strenču novads, Dobeles novads, Valmieras pilsēta, kā arī Finanšu ministrija un Ceļu satiksmes un drošības direkcija.

No pašvaldībām mazo novadu grupā, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 7000, uzvarējis Strenču novads, bet lielo novadu grupā uzvarējis Dobeles novads, savukārt republikas pilsētu grupā – Valmieras pilsēta.

E-indeksā tika vērtētas arī valsts iestādes un ministrijas. Valsts iestāžu grupā par uzvarētāju atzīta Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet ministriju grupā līdere ir Finanšu ministrija.

Vērtējot dažādus rādītājus, pašvaldībām maksimālais punktu skaits, ko varēja iegūt, bija 100. No 116 pašvaldībām, kas piedalījās aptaujā, 50 un vairāk punktu ieguvušas tikai deviņas. Pētījuma veicēji novērojuši sakritību – jo lielāka pašvaldība, jo iespēja iegūt lielāku punktu skaitu. Līdz ar to republikas nozīmes pilsētu kategorijā vidēja e-indeksa vērtība bija 48,17 punkti, lielo novadu kategorijā – 39,41 punkts, bet mazo novadu kategorijā – 34,46 punkti. Šāda sakarība novērota arī trīs no četriem indeksa faktoriem.

Lielās pilsētas vairāk punktu ieguvušas, kad vērtēts to e-pārvaldes līmenis, informācijas sistēmu un datu drošība, kā arī interneta resursu popularitāte un cilvēku prasmes. Savukārt, ja runa ir par e-vides infrastruktūras attīstības līmeni, priekšgalā ir mazie novadi, kam seko republikas nozīmes pilsētas un lielie novadi.

Kā skaidro pētījuma autori, Dobele par e-indeksa līderi kļuvusi, jo tā radījusi iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem lielāko daļu aktuālo pakalpojumu saņemt elektroniskā veidā. Novadā ir plaši apgūtas dokumentu vadības sistēmas iespējas, ir augsta izpratne par datu aizsardzību. Tāpat pašvaldības iestādēs iedzīvotājiem ir brīvi pieejami 95 datori un visā novadā darbojas 20 pašvaldības nodrošināti bezmaksas WiFi punkti. Savukārt novada mājaslapā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar lielu daļu pašvaldības nodrošināto pakalpojumu aprakstu. Dobeles novads arī ir viens no retajiem, kam ir izstrādāta mājaslapas mobilā versija.

Strenču novada pašvaldība ir parūpējusies, lai tās mājaslapā ir iespēja publiski diskutēt par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem, var elektroniski pieteikties vizītē pie pašvaldības priekšsēdētāja. Novada pašvaldības iestādēs ir pieejami 27 bezmaksas datori. Izmantojot dokumentu vadības sistēmu, visa personālvadības dokumentācija un iekšējie rīkojumi tiek apstrādāti elektroniski, bet ienākošās un izejošās korespondences vadība 90% gadījumu ir elektroniska.

Arī Valmierā pašvaldības saziņa ar iedzīvotājiem arvien vairāk notiek elektroniski – pērn piektā daļa iedzīvotāju un juridisko personu iesniegumu tika saņemti elektroniskā veidā, turklāt vairāk nekā puse no tiem bija ar e-parakstu. Valmierai ir liels sekotāju skats sociālajos tīklos, kā arī izstrādāta mājaslapas mobilā versija. Valmiera salīdzinājumā ar citām pilsētām pērn bijusi spēcīgākā e-vides infrastruktūras un drošības faktoros. Pašvaldības iestādēs brīvi pieejami ir 29 datori, ir vairāki bezmaksas WiFi punkti un nodrošināta iespēja mājaslapā publiski diskutēt par aktuāliem jautājumiem. Valmierā ir arī lielākais elektroniski apstrādāto un organizēto dokumentu iekšējās vadības īpatsvars.

Valmiera kā e-indeksa līdere republikas pilsētu grupā ieguvusi 62,04 punktus. Tai seko Ventspils ar 59,05 punktiem, bet trešajā vietā ir Jēkabpils – 56,47 punkti. Liepājai piešķirti 47,69 punkti, Jelgavai 47,65 punkti, Daugavpilij – 40,76 punkti, bet Rēzeknei – 40,28 punkti.

Savukārt vismazākais punktu skaits ticis Rīgai un Jūrmalai – attiecīgi 39,90 un 39,69 punkti.

Lielo novadu kategorijā Dobele kā līdere saņēmusi 57,61 punktu, otrajā vietā ir Tukuma novads ar 54,90 punktiem, bet trešajā vietā – Cēsu novads, kam piešķirti 54,86 punkti. Lielo novadu kategorijā starp TOP10 iekļuva arī Gulbenes, Kuldīgas, Ķekavas, Jelgavas, Saldus, Burtnieku un Smiltenes novads.

Mazo novadu kategorijā pirmās vietas ieguvējam Strenču novadam piešķirti 51,49 punkti. Kocēnu novads ticis pie 49,15 punktiem, bet ar 48,63 punktiem trešajā vietā ierindojas Lubānas novads. Starp desmit augstāk novērtētajiem mazajiem novadiem ir Cesvaines, Rundāles, Runas, Ķeguma, Skrundas, Carnikavas un Ērgļu novads.

Valsts iestāžu un ministriju e-indeksa veidošanā aptaujātas visas 13 ministrijas un 89 valsts iestādes, kas sniedz dažādus pakalpojumus. Finanšu ministrija ieguvusi 65 punktus, otrajā vietā atstājot Zemkopības ministriju ar 60 punktiem, bet trešajā vietā ir Ekonomikas ministrija – 58 punkti. Vismazākais punktu skaits ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Tieslietu ministrijai – 33 un 26 punkti.

Finanšu ministrijai no visām ministrijām visaugstāk ir novērtēta efektīvā iekšējo dokumentu vadība, personāla vadība, komunikācija ar darbiniekiem. Ministrija var lepoties ar atvērtiem datiem, tiek veicināta sabiedrības komunikācija un līdzdalība.

No valsts iestādēm Ceļu satiksmes drošības direkcija, kas atzīta par līderi, saņēmusi 78 punktus, par diviem punktiem mazāk ir VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, trešajā vietā ar 70 punktiem ir Veselības inspekcija. Starp desmit visvairāk punktu saņēmušajām iestādēm ir Valsts kanceleja, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Tiesu administrācija, Finanšu kapitāla un tirgus komisija, Lauksaimniecības datu centrs, Valsts kase un Valsts asinsdonoru centrs.

Ceļu satiksmes drošības direkcija visaugstāko punktu skaitu ieguvusi, jo ir augsti novērtēts iestādes iekšējais process ar efektīvi izmantotu iekšējo dokumentu vadību. Tāpat ir īstenotas pārdomātas pamatdarbības ar informācijas sistēmām. Iestāde lielu uzmanību pievērsusi pakalpojumu sniegšanai un to kvalitātei.

“Latvijas e-indekss” ir e-vides novērtējums valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās. Tas sniedz priekšstatu, cik aktīvi un savai situācijai atbilstoši iestādes un pašvaldības izmanto mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtos risinājumus, lai veicinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem un komersantiem.

Valsts pārvaldes iestāžu e-indeksā ir analizēta iestāžu e-pārvaldes iespēju pielietošana un efektivitāte gan iestāžu iekšējā darba organizācijā, gan starpiestāžu procesos. Tāpat arī analizēta iestāžu sniegto e-pakalpojumu pieejamība.

Pašvaldībās tika vērtēta to īstenotā prakse e-pārvaldes jomā – gan dokumentu aprite, cik daudz izmantotas e-iespējas, gan saziņa ar iedzīvotājiem – cik daudz tās komunicē elektroniski un sociālajos tīklos.

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+