Kultūra
Kultūrpolitika

Latvijas Radio: Dziedātāju trūkums koriem liek algot izpalīgus 16


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Dainis Bušmanis

Tuvojoties skatēm vai citiem svarīgiem pasākumiem, kori mēdz uzaicināt savās rindās arī citu koru dziedātājus, kuri prot labi dziedāt, tāpēc kolektīvam var palīdzēt iegūt augstāku vērtējumu vai arī aizpildīt trūkstošās balsu grupas, ziņo Latvijas Radio.

Šos cilvēkus sauc par izpalīgiem, un viņiem tiek arī maksāts, lai gan tas ir aizliegts. Bet bieži vien izpalīgi to dara arī bez atlīdzības, jo izpalīdz korim, kurā agrāk dziedāts, vai diriģentam, kuru pazīst personīgi.

Toms Āboliņš palīdzēt skatēs apsolīja pat sešiem koriem, lai gan amatieru koru noteikumi paredz, ka viens dalībnieks var dziedāt tikai trīs kolektīvos. To, ka Toms dzied vairākos koros, pamanīja arī kāds no Dziesmu svētku virsdiriģentiem, kas skatēs vērtē koristu sniegumu.

Saistītie raksti

“Kad es biju jau nodziedājis trīs četras skates, man atnāca īsziņa ar tekstu: vēlreiz jūs manīsim uz konkrētās skatuves, vienalga kādas, kādā svešā kolektīvā, kurā es neesmu reģistrējies, pirms diriģents pacels rokas, man palūgs aiziet no skatuves,” atceras Āboliņš.

Negribot riskēt ar savu un citu koru iespējām nokļūt Dziesmu svētkos, atlikušajiem viņš nolēma nepalīdzēt. Skates rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Tā koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss atzīst, ka arī viņiem ir zināms par izpalīgiem. Šādu sistēmu veicina fakts, ka koros jau sen trūkst vīru balsu.

Koru skates iznākums vissvarīgākais ir tieši diriģentiem, tādēļ viņi ir tie, kas visbiežāk meklē izpalīgus, tomēr atklāti runāt par šo jautājumu diriģenti nevēlas.

Plašāk par koru izpalīgiem klausieties Latvijas Radio raidījumā.

LA.lv