Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. septembris, 2012
Drukāt

Lems par tautības ierakstu pasē


Foto - LETAFoto - LETA

Saeima rīt kārtējo reizi lems par tautības rakstīšanu pasē. Nacionālās apvienības (NA) frakcija piedāvā personu apliecinošu dokumentu likumā atjaunot normu, ka pēc pases turētāja vēlēšanās papildus Ministru kabineta noteiktajām ziņām šajā dokumentā varētu ierakstīt arī viņa tautību. Šī brīvprātīgā iespēja attiektos gan uz pilsoņu, gan nepilsoņu pasēm. 


 

NA piedāvājums nav nekas jauns. Vēl līdz šī gada aprīlim, saņemot jaunu pasi, cilvēks varēja izvēlēties, vai vēlas tajā ierakstīt tautību. Taču tad stājās spēkā Iekšlietu ministrijas sagatavoti un Ministru kabineta akceptēti noteikumi par identifikācijas dokumentos minamajiem datiem, kuros tautība vispār netiek pieminēta. Atbildīgās amatpersonas atrunājās, ka tautības rakstīšana esot novecojusi padomju laika palieka. Turklāt tas nereti radot dažādus pārpratumus pases turētājam, jo rietumvalstīs tautības norādīšana pasēs neesot ierasta un arī bijušās padomju bloka valstis no šīs prakses atteikušās. Arī Eiropas Padomes Komisija pret nacismu un neiecietību pirms dažiem gadiem tautības minēšanu Latvijas pasēs novērtējusi kā “vizuāli sensitīvu” informāciju, kas norāda uz personas piederību konkrētai etniskai grupai un tādējādi varētu diskriminēt mazākumtautību pārstāvjus.

NA pārstāvji uzsver, ka atgriešanās pie tautības ierakstīšanas ir nepieciešama, lai iespējami plašāk ievērotu pilsoņu un nepilsoņu tiesības norādīt savu tautību. Viņuprāt, joprojām nav sniegts pietiekams pamatojums tam, kāpēc izvēles iespēja norādīt savu tautību pašlaik iedzīvotājiem tiek liegta.

 

Iesniedzēju pārstāvis Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka nekāda runa par diskrimināciju šeit nevar būt, jo katram pases saņēmējam ir tiesības izvēlēties – rakstīt tautību vai ne. Ar līdzīgu iniciatīvu NA nāca jau pirms četriem mēnešiem, bet toreiz tā neguva atbalstu koalīcijā.

 

Gan toreiz, gan tagad valdošajā koalīcijā visskeptiskākie par tautības rakstīšanu ir Reformu partijas deputāti un ministri. “Mēs frakcijā vēl vērtēsim, kā balsot. Noteikti būs jāņem vērā arī Ārlietu ministrijas sagatavotā informācija par Latvijas starptautiskajām saistībām un citiem iemesliem, kādēļ tautības rakstīšana nebūtu atbalstāma. Protams, it kā ir brīvprātīga izvēle, bet jābūt drošiem, ka tā patiešām būs brīvprātīga un cilvēkiem būs pilna informācija par to, kādas neērtības var rasties ārvalstīs,” man teica RP pārstāve Inese Lībiņa-Egnere. Viņa pati uzskata, ka pase ir identifikācijas dokuments, kurā nevajadzētu “rakstīt visu iespējamo, ko cilvēkam sagribas”.

Piesardzīgs ir arī “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis: “Mēs pilnīgi noteikti nevaram atbalstīt obligātu tautības rakstīšanu pasē. Taču šeit runa ir tikai par brīvprātīgu izvēli, tādēļ uzskatu, ka šo lietu varētu nodot komisijai, lai izvērtē. Šodien par to vēl lemsim mūsu frakcijas sēdē.” Zaķis pats vairāk sliecoties atbalstīt šī jautājuma nodošanu komisijām.

Visu pārējo Saeimas frakciju pārstāvji gan no pozīcijas, gan opozīcijas pret šādu priekšlikumu izsakās labvēlīgi un gatavojas atbalstīt vismaz tā nodošanu komisijai. Neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins neredz iemeslu, kādēļ šo likumprojektu nevajadzētu virzīt tālāk. Arī “saskaņiešiem” neesot nekādu iebildumu atbalstīt nacionālistu priekšlikumu.

 

“Mēs uz šo lietu skatīsimies vēsi un pragmatiski. Neredzu iemesla, kādēļ liegt cilvēkiem tiesības norādīt pasē savu tautību, ja viņi to vēlas,” teica “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētaja vietnieks Valērijs Agešins.

 

Līdzīgās domās ir arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: “Tas tači ir labi, ja latvieši lepojas ar to, ka ir latvieši, krievi – ar to, ka ir krievi, ebreji – ka ir ebreji un tā tālāk. Un, ja viņiem ir emocionāli svarīgi savu tautību norādīt arī pasē, tad no likumdevēja puses nebūtu pareizi šādu iespēju liegt”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+