Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. marts, 2015
Drukāt

Mārupieši noraida piedāvāto “Rail Baltica” atzara trasējumu novada teritorijā (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Mārupes novada dome noraidījusi sabiedriskajai apspriešanai nodoto Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica II” atzara trasējumu novada teritorijā, pavēstīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Uva Bērziņa.

Viņa norādīja, ka pašvaldība šādi lēmusi domes ārkārtas sēdē ceturtdien, 12.martā. Vienlaikus gan pausts atbalsts pašvaldības, Rīgas pilsētas un lidostas “Rīga” plānošanas dokumentos iestrādātajam pamattrases savienojumam ar lidostu caur Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pa dzelzceļa līniju Rīga-Tukums no Ziemeļu puses. Domes lēmums nosūtīts Vides pārraudzības valsts birojam.

“Apkopojot visus sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegtos priekšlikumus, viedokļus, ekspertu atzinumus un citus saistošos dokumentus, Mārupes novada domes deputāti lēmuši neatbalstīt piedāvāto “Rail Baltica II” pamattrases atzara trasējumu, kas paredz šķērsot novada teritoriju caur jaunizveidoto Vētras ciemu. Ņemot vērā 7.marta sabiedriskajā sanāksmē projekta izstrādātāju pausto gatavību rast alternatīvus trasējumus līdz šim piedāvātajam pamattrases atzaram Mārupes teritorijā, dome ir gatava izskatīt citus “Rail Baltica II” dzelzceļa līnijas trasējumus novada teritorijā, ja tādi tiks iesniegti. Domes lēmumā norādīts, ka tehniski un ekonomiski pamatotu alternatīvu izvirzīšanas gadījumā nepieciešams organizēt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu, ievērojot likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktās prasības,” klāstīja Bērziņa.

Lēmumu noraidīt sabiedriskajā apspriedē izvirzīto “Rail Baltica II” pamattrases atzara trasējumu Mārupes novada dome pamato ar tā neatbilstību Mārupes novada attīstības plānošanas dokumentiem. “Līdz šim piedāvātais atzara trasējums ir ieplānots citā funkcionālajā zonā, nekā paredzēts Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2026.gadam un Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam vispārīgajos transporta attīstības plānos. Līdz ar to šāds trasējums ir pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumā ietvertajiem ilgtspējības, savstarpējās saskaņotības un integrētas pieejas principiem. Plānotāju veiktā daudzkritēriju analīze, kurā vērtētas lietotāju, infrastruktūras pārvaldītāju, vides un sabiedrības, kā arī valsts un pašvaldības intereses, nesniedz pārliecību par piedāvātā trasējuma ekonomisko pamatojumu,” sacīja Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Jau rakstīts, ka no 23.februāra 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar “Rail Baltica II” trases, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības izteica priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai noteikts pagarināts, 32 dienu, periods, kas noslēgsies 15.martā, un tā laikā ikviens aicināts iepazīties ar paredzēto darbību un nosūtīt rakstiskus priekšlikumus un komentārus Vides pārraudzības valsts birojam, norādot, kas jāņem vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.

Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka “Rail Baltica II” trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība “RB Latvija”.

“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs – 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. “Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.

“Rail Baltica II” dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā – 235, bet Igaunijā – 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Nav saprotams, kāpēc vispar jābūvē cilpa uz lidostu? Ko tur vedīs? Lai cik arī nebūtu liela lidosta, tā nekādi nevar noslogot dzelzceļa līniju. Gribu dzirdēt paskaidrojumus, kāpēc lidosta tiek uzskatīta par tik nozīmīgu transporta mezglu. Pagaidām varu iedomāties tikai tās militāro nozīmīgumu. Sastāvi no Helsinkiem taču nemetīs loku gar Rīgas lidostu. Izskatās, ka ir niezoša vēlme sadārdzināt projektu tieši Rīgas apkartnē.

  2. Jocīgi tie mārupieši . Lai aizbrauc uz Liepāju,izrok no ezera palienes pļavām mērkaziņas no Sarkanās grāmatas vai arī uzber kādu grants laukumu kur kādus kalna zīriņus (arī no Sarkanās grāmatas)no preses nama jumta nomitināt,un neviens Rail Baltika netiks Mārupei ne tuvumā.

  3. Ko var ņemties kā mazi bērni. Savlaik bija novadu reforma.Mūsu pagasts rīkoja visādus protestus pret pagasta apvienošanu.Vāca parakstus,rakstīja vēstules,aicināja ciemos saimas deputātus, a rezultātā vilciens kā gāja,tā aizgāja.Nu esam novadā,nomalē un aizmirsti.

  4. Jaunsaimnieka padoms mārupiešiem. Celiet savas būdas uz riteņiem. Tas būs nepieciešams, lai atgrieztos senču Dzimtenē. Atbrīvosies zeme “Rail Baltica” izbūvei, kā arī tiks apdzīvoti pamestie novārtā Latgales novadi.

  5. Valdība uztaisīs likumu, kādu Šleseram vajag, un būs eiropai dzelzsceļš. Nu grib lieli vīri iznīdēt latviešus un izpārdot zemi kura vēl nav notirgota.

  6. Manupraat Latvijai un diemzheel tiesshi latvieshiem tipisks paakjiskums.

  7. Naudas apmazgāšanas projekts. Kā lai cīnās ar šo dranķību?!!

  8. Rail Baltica jābūvē līnījā Valka-Rēzekne-Daugavpils – Liepāja – PieRīgā tas nav vajadzīgs:
    “Mazs bij tēva novadiņis, / Bet diženi turējās. / Visi sīki kadiķīši, / Zied sudraba ziediņiem.
    Arājs ara kalniņāi, / Avots teka lejiņā. / Netrūkst maizes arājami, / Ne ūdeņa avotam.
    Visiem labi, visiem labi / Manā tēva zemitē. / Zaķim labi cilpu mesti, / Rubeņami rubināt.”

  9. Jūs ticat, ka uzbūvēs. Tikmēr ES būs kirdik un Amen pa virsu.

  10. Es arī noraidītu ja man būtu teiksānas.Šlesers buldozers tur pie ruļiem.pa maz sazadzies? Nekādā gadījumā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+