Mārupiešu iebildumus bez nopietna pamatojuma ietekmes uz vidi vērtējumā var neņemt vērā.
Mārupiešu iebildumus bez nopietna pamatojuma ietekmes uz vidi vērtējumā var neņemt vērā.
Foto – Timurs Subhankulovs

Iedzīvotāju iebildumus pret “Rail Baltica” var neņemt vērā 8

Ar novadu iedzīvotāju un vietējo pašvaldību iebildumiem pret jaunās starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību var nepietikt, lai apturētu šā vērienīgā projekta īstenošanu.

Reklāma
Reklāma

Zigzagos nebūvēs

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Ja iedzīvotājos nebūs vienprātības un ja vietējās pašvaldības atbalstīs atšķirīgus paredzētās dzelzceļa būvniecības vietas risinājumus, tad par šādu projektu īstenošanu, kas skar vairāku novadu teritorijas, galīgo lēmumu pieņems Ministru kabinets, kā tas noteikts tiesību dokumentos,” skaidro Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds. Taču esot skaidrs, ka sliežu ceļu, kuru izmantos ātrgaitas vilcienu satiksmē, nevar uzbūvēt zigzagos – tā, lai ar to būtu apmierināts ikviens iedzīvotājs. Īstenojot šādus vērienīgus, nacionālas nozīmes projektus, ievērot pilnīgi visu iedzīvotāju intereses nekad nebūs iespējams.

Tikko iesāktās projekta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs un vietējās pašvaldības varot iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) rakstiskus priekšlikumus, kurus vērtēšot, sagatavojot ietekmes uz vidi novērtējumu. Bet vērtēšot nevis atsevišķus “Rail Baltica” dzelzceļa posmus katrā novada teritorijā, bet kā vienotu projektu Latvijas teritorijā. “Tāpēc aicinām iedzīvotājus, kuri kategoriski noraida šo projektu, minēt konkrētus iemeslus, kāpēc pašlaik piedāvātais “Rail Baltica” risinājums nebūtu pieņemams, lai ietekmes uz vidi vērtējuma procedūras ietvaros projekta eksperti varētu piedāvāt citus iespējamos risinājumus,” piebilst Aivis Freidenfelds. No tā noprotams, ka iebildumus bez nopietna pamatojuma vērtējumā var neņemt vērā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pret dzelzceļa būvniecību pašlaik iebilst ne tikai Mārupes novadā, kuru varētu šķērsot jaunais sliežu ceļš, par ko “LA” rakstīja 9. marta numurā. Vides aizsardzības kluba pārstāvji uzskata, ka šis dzelzceļš būs paredzēts tranzītam ar vienu staciju Latvijā – Rīgu vai Salaspili, bet nebūs izmantojams Latvijas iekšzemes pārvadājumos, tādējādi tas visvairāk būs vajadzīgs ārzemniekiem. Projekta īstenošana turklāt saistīta ar ļoti lielu meža teritoriju izciršanu.

Vides pārraudzības valsts biroja direktors 
Arnolds Lukšēvics saka, ka aizvadītajos gados Latvijā bijuši vēl citi projekti, kuri nav īstenoti vietējās sabiedrības noraidošās attieksmes dēļ. “Visbiežāk iedzīvotājos iebildumus izraisa, pirmkārt, projekta būvniecībai izraudzītā vieta. Otrkārt, iebildumus rada pats projekts, tā ietekme uz vidi un vietējo iedzīvotāju veselību un dzīves ap­stākļiem,” piebilst Arnolds Lukšēvics. Līdz šim vislielākos tračus Latvijā izraisījuši iecerēto cūku fermu celtniecības projekti.

Viņaprāt, šis projekts ir īpašs, tā nav ne ražotne, ne cūku ferma, “Rail Baltica” skar vairāku pašvaldību teritorijas un ievērojami lielāku skaitu iedzīvotāju, tostarp zemes un ēku īpašniekus. Arnolds Lukšēvics domā, ka ietekmes uz vidi novērtējums varētu tikt sagatavots līdz septembrim. Savukārt galīgo lēmumu valdība varētu pieņemt gada laikā.

Dzelzceļa būvniecības vajadzībām būs nepieciešams atsavināt privātpersonu un uzņēmumu simtiem piederošo zemi, mežus un ēkas. Tā kā pašlaik nav pilnīgi skaidri zināms, kur ies jaunais sliežu ceļš, nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz īpašumu būs jāatsavina vai jāapgrūtina.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, bal­stoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu un Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu. Pēc tiem atlīdzība paredzēta pēc nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuru nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Vineta Vilistere-Lāce atklāj, ka iedzīvotāju un vietējo pašvaldību noraidošās attieksmes dēļ Latvijā bijušas apturētas vai kavētas ļoti vērienīgas ārvalstu investoru ieceres. Piemēram, 2013. gadā Līvānu novada dome un vietējie iedzīvotāji pretojās vācu uzņēmuma “BioLitec” paplašināšanai, izveidojot optisko šķiedru sagatavju ražošanas iecirkni.