Iedzīvotāju iebildumus pret “Rail Baltica” var neņemt vērā 8
Ar novadu iedzīvotāju un vietējo pašvaldību iebildumiem pret jaunās starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību var nepietikt, lai apturētu šā vērienīgā projekta īstenošanu.
Zigzagos nebūvēs
“Ja iedzīvotājos nebūs vienprātības un ja vietējās pašvaldības atbalstīs atšķirīgus paredzētās dzelzceļa būvniecības vietas risinājumus, tad par šādu projektu īstenošanu, kas skar vairāku novadu teritorijas, galīgo lēmumu pieņems Ministru kabinets, kā tas noteikts tiesību dokumentos,” skaidro Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds. Taču esot skaidrs, ka sliežu ceļu, kuru izmantos ātrgaitas vilcienu satiksmē, nevar uzbūvēt zigzagos – tā, lai ar to būtu apmierināts ikviens iedzīvotājs. Īstenojot šādus vērienīgus, nacionālas nozīmes projektus, ievērot pilnīgi visu iedzīvotāju intereses nekad nebūs iespējams.
Tikko iesāktās projekta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs un vietējās pašvaldības varot iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) rakstiskus priekšlikumus, kurus vērtēšot, sagatavojot ietekmes uz vidi novērtējumu. Bet vērtēšot nevis atsevišķus “Rail Baltica” dzelzceļa posmus katrā novada teritorijā, bet kā vienotu projektu Latvijas teritorijā. “Tāpēc aicinām iedzīvotājus, kuri kategoriski noraida šo projektu, minēt konkrētus iemeslus, kāpēc pašlaik piedāvātais “Rail Baltica” risinājums nebūtu pieņemams, lai ietekmes uz vidi vērtējuma procedūras ietvaros projekta eksperti varētu piedāvāt citus iespējamos risinājumus,” piebilst Aivis Freidenfelds. No tā noprotams, ka iebildumus bez nopietna pamatojuma vērtējumā var neņemt vērā.
Pret dzelzceļa būvniecību pašlaik iebilst ne tikai Mārupes novadā, kuru varētu šķērsot jaunais sliežu ceļš, par ko “LA” rakstīja 9. marta numurā. Vides aizsardzības kluba pārstāvji uzskata, ka šis dzelzceļš būs paredzēts tranzītam ar vienu staciju Latvijā – Rīgu vai Salaspili, bet nebūs izmantojams Latvijas iekšzemes pārvadājumos, tādējādi tas visvairāk būs vajadzīgs ārzemniekiem. Projekta īstenošana turklāt saistīta ar ļoti lielu meža teritoriju izciršanu.
Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics saka, ka aizvadītajos gados Latvijā bijuši vēl citi projekti, kuri nav īstenoti vietējās sabiedrības noraidošās attieksmes dēļ. “Visbiežāk iedzīvotājos iebildumus izraisa, pirmkārt, projekta būvniecībai izraudzītā vieta. Otrkārt, iebildumus rada pats projekts, tā ietekme uz vidi un vietējo iedzīvotāju veselību un dzīves apstākļiem,” piebilst Arnolds Lukšēvics. Līdz šim vislielākos tračus Latvijā izraisījuši iecerēto cūku fermu celtniecības projekti.
Viņaprāt, šis projekts ir īpašs, tā nav ne ražotne, ne cūku ferma, “Rail Baltica” skar vairāku pašvaldību teritorijas un ievērojami lielāku skaitu iedzīvotāju, tostarp zemes un ēku īpašniekus. Arnolds Lukšēvics domā, ka ietekmes uz vidi novērtējums varētu tikt sagatavots līdz septembrim. Savukārt galīgo lēmumu valdība varētu pieņemt gada laikā.
Dzelzceļa būvniecības vajadzībām būs nepieciešams atsavināt privātpersonu un uzņēmumu simtiem piederošo zemi, mežus un ēkas. Tā kā pašlaik nav pilnīgi skaidri zināms, kur ies jaunais sliežu ceļš, nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz īpašumu būs jāatsavina vai jāapgrūtina.
Kā skaidro Satiksmes ministrijā, nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, balstoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu un Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu. Pēc tiem atlīdzība paredzēta pēc nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuru nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Vineta Vilistere-Lāce atklāj, ka iedzīvotāju un vietējo pašvaldību noraidošās attieksmes dēļ Latvijā bijušas apturētas vai kavētas ļoti vērienīgas ārvalstu investoru ieceres. Piemēram, 2013. gadā Līvānu novada dome un vietējie iedzīvotāji pretojās vācu uzņēmuma “BioLitec” paplašināšanai, izveidojot optisko šķiedru sagatavju ražošanas iecirkni.
Fakti
Lielākie noraidītie un neīstenotie projekti
1. Celulozes pārstrādes rūpnīca Ozolsalā, Jēkabpils apkaimē. Ierosinātājs – SIA “Baltic Pulp” uzņēmums pats atteicās no projekta tāpēc, ka tas bija ekonomiski neizdevīgs izvirzīto darbības nosacījumu dēļ.
2. Naftas terminālis “Baltic Oil Terminal” Rīgas brīvostas teritorijā. Ierosinātājs – SIA “Baltic Oil Terminal”, SIA “KU”. Projektu noraidīja Rīgas dome.
3. “Isover” siltumizolācijas materiālu ražotne Ikšķiles novadā. Ierosinātājs – SIA “Saint-Gobain celtniecības produkti”. Projektu noraidīja Ikšķiles pašvaldība.
4. Vēja parks Kuldīgas novada Turlavas pagastā. Ierosinātājs – SIA “Vējpūtis”. Projektu noraidīja Kuldīgas novada pašvaldība.
5. Ferma 800 govīm un 500 līdz 1000 cūkām Priekules novadā. Ierosinātājs – dāņiem piederošais SIA “Arājs AB”. Projektu noraidīja Priekules novada pašvaldība.
6. Ferma 36 800 cūkām Mālpils novadā. Ierosinātājs – vāciešiem piederošais SIA “Mālpils Agro”. Paredzētais ieguldījums – trīs miljoni latu. Projektu noraidīja Mālpils novada pašvaldība.
7. Ferma 54 000 cūku un biogāzes ražotne Gudenieku pagastā. Ierosinātājs – dāņiem piederošais SIA “Latagro”. Projektu noraidīja Kuldīgas novada pašvaldība.
8. Ferma 2000 cūku Litenes pagastā. Ierosinātājs – SIA “ActusQ” ar dāņu kapitālu. Projektu noraidīja Gulbenes novada pašvaldība.
Uzziņa
Pašlaik plānotais “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas kopgarums ir 728 kilometri, tostarp Lietuvā – 264 kilometrus, Latvijā – 235, bet Igaunijā – 229 kilometrus garš.
Vietu dzelzceļa līnijai Latvijā pēta sabiedrība “RB Latvija”.
Pašlaik paredz, ka dzelzceļš šķērsotu Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
Pēc Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” aplēsēm, jaunā dzelzceļa līnija Baltijas valstīm varētu maksāt ap 3,68 miljardiem eiro, tostarp Latvijai – ap 1,27 miljardiem eiro. Līdz 85% no nepieciešamās summas varētu segt Eiropas Savienība.
