Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. februāris, 2015
Drukāt

Minskas vienošanās – cerību stars

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Kremļa saimnieks Vladimirs Putins sarunās aizvadīja aptuveni 17 stundas. Smago sarunu rezultāts – panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, ko Ukrainas armija un Krievijas atbalstītie teroristiskie grupējumi apņēmušies ievērot, sākot ar 15. februāri. Tāpat līderi vienojās par smagās bruņutehnikas atvilkšanu no frontes līnijas. Taču sarunu maratonā, kas ilga visu nakti, četrotne nespēja rast kopsaucēju virknē citu jautājumu, kuru atrisināšana ir būtiska, lai pieliktu punktu Ukrainas austrumos notiekošajam karam, kurā dzīvību zaudējuši jau aptuveni piecarpus tūkstoši cilvēku.

Vienojas par uguns pārtraukšanu

Par uguns pārtraukšanu pēc sarunām pirmais informēja Putins. Paziņojis, ka panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, Krievijas prezidents apstiprināja, ka četru valstu līderi nav parakstījuši kopīgu paziņojumu, jo Kijevas valdība negrib risināt sarunas ar kaujiniekiem. Tiesa, kā apgalvoja Putins, esot panākta vienošanās “galvenajos jautājumos”. “Tā nebija laba nakts, taču rīts ir labs,” secināja Krievijas prezidents.

Dažas stundas pirms sarunu noslēguma Ukrainas prezidents Porošenko paziņoja, ka “diemžēl labu ziņu nav”. “Krievija izvirza nepieņemamus nosacījumus,” uzsvēra Porošenko. Taču dažas stundas vēlāk viņš jau paziņoja, ka līderi vienojušies, ka nākamo divu nedēļu laikā karojošās puses atvilks savu bruņojumu 50 līdz 70 kilometrus no pašreizējās frontes līnijas. Vienlaikus Ukrainas prezidents sacīja, ka sarunu dalībnieki esot vienojušies, ka Ukrainai jāatgūst kontrole pār visu valsts robežu. Šobrīd daļu robežas ar Krieviju Doņeckas un Luhan­skas apgabalā kontrolē teroristiskās organizācijas. “Galvenais, ko izdevās panākt, ir uguns pārtraukšana, kas stāsies spēkā naktī no sestdienas uz svētdienu,” sacīja Porošenko. Viņš apstiprināja, ka Ukrainas un Krievijas armiju ģenerālštābi līdz šodienai veiks pārrunas, lai vienotos par to, kā vislabāk uzraudzīt pamieru Ukrainas austrumu apgabalos. “Dokumentā ir noteiktas skaidras saistības arī par ārvalstu karaspēka izvešanu no Ukrainas teritorijas. Visi algotņi no Ukrainas teritorijas ir jāizved tuvākajā laikā,” uzsvēra Porošenko. Arī ziņu aģentūra “AFP”, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušo vienošanās dokumentu, raksta, ka tas paredz “visu nelikumīgo bruņoto formējumu atbruņošanu, kā arī visu ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas un ārvalstu algotņu izvešanu no Ukrainas austrumiem”. Šis process, kā teikts dokumentā, esot jāuzrauga Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

Tiesa, kā skaidro raidsabiedrība BBC, četru valstu līderi nav spējuši vienoties par Ukrainas austrumu pilsētas Debaļceves likteni. Šobrīd tā atrodas Ukrainas armijas spēku kontrolē, taču pilsētu ir aplenkuši Krievijas atbalstītie teroristiskie kaujinieki, un tās apkaimē pēdējās dienās ir aizvadītas smagas kaujas. Tur esošo dzelzceļa tīklu dēļ Debaļceve ir stratēģiski svarīga pilsēta. Turklāt Ukrainas pretterorisma operācijas štāba pārstāvis Andrijs Lisenko paziņojis, ka Min­skas sarunu laikā Luhan­skas apgabalā no Krievijas iebraukuši vēl 50 tanki, raķešu sistēmas un bruņutransportieri.

Ne risinājums, ne panākums

Porošenko, Merkeles, Olanda un Putina panāktā vienošanās sastāv no 13 punktiem. Tur bez jau minētās uguns pārtraukšanas un smagās bruņutehnikas izvešanas no frontes līnijas apkaimes runāts arī par ekonomiskajiem un humanitārajiem jautājumiem, visu gūstekņu atbrīvošanu 19 dienu laikā, Ukrainas konstitūcijas reformām un “īpaša statusa” piešķiršanu Doņeckas un Luhanskas teritorijām, informē interneta vietne “Newsru.com”. Ukrainas, Vācijas, Francijas un Krievijas līderu panākto vienošanos parak­stījuši arī Doņeckas un Luhanskas teroristu līderi Aleksandrs Zaharčenko un Igors Plotņickis. Tiesa, kā norāda starptautiskās ziņu aģentūras, abi vadoņi sākotnēji bija atteikušies vienošanos parakstīt. “Ja Kijeva pārkāps arī šo Minskas vienošanos, jaunu tikšanos un jaunu līgumu nebūs,” piedraudēja Zaharčenko.

Gan Merkele, gan Olands paziņoja, ka sarunās panāktais progress sniedz cerību. “Minskas saiets ir beidzies. Esam vienojušies par uguns pārtraukšanu, sākot ar 15. februāri. Tad smagā bruņojuma izvešanu. Tā arī ir cerība,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” paziņoja Merkeles runasvīrs Štefans Zīberts. Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štein­meiers sarunā ar raidsabiedrību BBC uzsvēra, ka panāktā vienošanās nav “ne visaptverošs risinājums, ne panākums”. Arī Francijas prezidents apstiprināja, ka ilgstoša miera panākšanai Ukrainā vēl ir jāpaveic daudz darba. “Taču vienošanās ir patiesa iespēja uzlabot situāciju,” apgalvoja Olands.

SVF sola palīdzību Ukrainai

Kamēr Minskā notika četru valstu līderu sarunas par iespējamo pamieru, Kijevā Ukrainas valdība un Starptautiskais valūtas fonds vienojās par jaunu finanšu palīdzības programmu Ukrainai. SVF izpilddirektore Kristīne Lagārda apstiprināja, ka šīs programmas apmērs būs 17,5 miljardi dolāru (15,5 miljardi eiro). “Programma ir ambicioza un smaga. Taču tās īstenošana var kļūt par pagrieziena punktu Ukrainai,” uzsvēra Lagārda. Apmaiņā pret Ukrainai tik nepieciešamo naudu starptautiskie aizdevēji prasa, lai Kijeva īsteno virkni politisku un ekonomisku reformu.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+