NEPLP vēlas iegūt tiesības apstiprināt mediju īpašnieku maiņas darījumus (papildināts) 0
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā jādod tiesības apstiprināt darījumu “atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm”. Tā uzskata NEPLP, kas attiecīgus grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) un citos normatīvajos aktos iesniegusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
NEPLP pārstāve Sanita Blomniece portālu “LA.lv” informēja, ka regulējuma mērķis ir noteikt NEPLP tiesības iegūt informāciju par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa patiesā labuma guvējiem reģistrācijas un īpašnieku maiņas, arī apvienošanās gadījumā.
NEPLP vēlas arī iegūt tiesības apstiprināt darījumu, izvērtējot darījuma un īpašnieku sastāva atbilstību elektronisko plašsaziņas līdzekļu nacionālajai attīstības stratēģijai, t.sk. mediju daudzveidības veicināšanai. Tiesiskais regulējums paredz arī atbildības piemērošanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu.
“Caurspīdīguma ieviešana attiecībā uz mediju īpašniekiem, kā arī mediju koncentrācijas ierobežošana ir pasaulē atzīti mediju brīvības un daudzveidības nodrošināšanas instrumenti. Mediju īpašnieku kontrole nenozīmē tikai tiesības saņemt informāciju par medija īpašnieku, bet arī noteiktus ierobežojumus attiecībā uz apraides atļauju saņemšanu. Ierobežojumi nepieciešami, lai mediju starpā tiktu nodrošināta konkurence, medija paustais viedoklis būtu neatkarīgs, to informācijas avoti būtu dažādi, kā arī tas viss kopumā nodrošinātu mediju daudzveidību,” norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Kā norāda NEPLP, šobrīd spēkā esošie normatīvie akti neparedz kādas noteiktas NEPLP tiesības mediju apvienošanās gadījumā. Tirgus dalībnieku, tajā skaitā mediju, apvienošanās atļaušana vai aizliegšana ir atstāta Konkurences padomes (KP) kompetencē. Neskatoties uz to, ka mediju daudzveidības izvērtējums ir atšķirīgs no apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējuma, pašreiz spēkā esošie normatīvie akti neparedz ne KP, ne NEPLP, ne citas institūcijas pienākumu izvērtēt mediju apvienošanās ietekmi uz mediju daudzveidību.
Blomniece skaidroja, ka NEPLP virzītie normatīvo aktu grozījumi to apstiprināšanas gadījumā attiektos uz visiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tie ir uzņēmumi, kam NEPLP izsniedzis apraides vai retranslācijas atļauju vai kas savu darbību reģistrējuši NEPLP.
“Apraides atļaujas izsniedz televīzijām un radio, retranslācijas – kabeļtelevīzijām. Savu darbību NEPLP ir reģistrējis “Lattelecom”, “Izzi”, “Megogo.lv”,” skaidroja Blomniece, piebilstot, ka šobrīd tāpat notiekot diskusija par to, vai arī interneta medijiem būtu jāreģistrējas NEPLP.
