Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. augusts, 2014
Drukāt

Sandra Vensko: Pagodinājums 


Vensko

Sandra Vensko

Pirms kāda laika Liepājā notika radošo organizāciju pārstāvju un kultūras iestāžu darbinieku tikšanās ar kultūras ministres padomnieci Latvijas simt gadu jubilejas koordinēšanas jautājumos Leonardu Ķesteri. Sarunas gaitā padomniece aicināja klātesošos dalīties pārdomās par to, kādu dāvanu valstij svētkos katrs vēlētos sarūpēt. Viens no runātājiem atbildi iekļāva frāzē – būt labam cilvēkam.

Cieņa pret Latviju, šeit radītajām vērtībām un to saglabāšanu nākamajām paaudzēm šodien izpaužas dažādi – tekstos, kas izteikti, valsti nicinot, vārdos, kas izspļauti aizbraucot, tekstos, kas padara sarunas krāsainas un jēgpilnas.

Šajā nedēļā, kad notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanas pasākumi, spilgti iezīmējas arī kāda lieliska un sargājama dāvana – kopīgiem spēkiem izcīnītā brīvība. Brīvība līdzi nesusi arī nacionālās kultūras uzplaukumu, spēcīgu reģionālo kustību dažādās mākslas jomās. Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis saka: orķestrim ir liels pagodinājums koncertēt lielos valstiska mēroga pasākumos, arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas inaugurācijas ceremonijas koncertā. Stāvot kailām rokām, neviens nesapņoja par kultūras centriem un Gaismas pili. Sapņi ir pārtapuši realitātē, tāpēc jo vairāk pietāte pret katru kultūras notikumu sasaucas ar kultūras spektra paplašināšanos apziņā, prieku būt klāt saviļņojošos brīžos. Latvijas iedzīvotājam ir iespēja nākamo četru gadu laikā paveikt ko īpašu, pacelties pāri ikdienišķumam un lūkoties tālākā nākotnē.

Augusts arī pārbauda spēju saglabāt vēlēšanos būt lēmējiem savā teritorijā un pārvaldīt to. Pagājis ceturtdaļgadsimts, kopš atklātībā parādījās aizliegtie valsts simboli – Latvijas karogs, himna. Ne ar pušplēstu vārdu pieminēti, simboli dusēja ļaužu atmiņā, līdz notika sprādziens – īpašs garīguma vilnis pārņēma cilvēkus, pa pirkstu galiem, jaciņu, blūzīšu, sprādžu un jostiņu pīnēm izvijās “Baltijas ceļš”. Nācijas garīgais spēks paveica to, ko paši cilvēki bija ievēlējušies, – atgūt valsti. Dāvana tautai atradās garīgumā, un garīgums atrāva vaļā neskaitāmus logus uz pasauli, dzelzs aizkars juka un ārdījās pa vīlēm, tomēr daļa smagās saistvielas palika. Steidzoties pēc naudas un ieelpojot brīvības ozonu, daudzi aizmirsa, ka dāvanu apņirdzēji palika pustumsā, nepieskatīti, tolaik arī mazāk bīstami.

Visgrūtāko posmu dzīvē iznesa mūsu iepriekšējās paaudzes, un drīz vairs nebūs to, kuri redzējuši reālu karu – kā ierakumos vai kaujā aiziet bojā draugs, kaujinieks, brālis. Varbūt tāpēc cilvēki gatavi noticēt tam, ka vardarbība ir tikai atsevišķas epizodes cilvēka dzīvē, un nepieļauj domu, ka ļaunums var izpausties ik uz soļa un ikdienu padarīt rūgtu un bēdu pilnu. Augusts kā lielu notikumu, pārmaiņu laiks tautu vēsturē nav pagaisis no atmiņas, kad bīstami tuvu cilvēcības robežai pietuvojas naida līnija, kļūst baisi un dāvanas vairs nav prātā.

Ja trīs impērijas, pēc domātāja Bernāra Sordē vārdiem, ASV, Krievija un Eiropas Savienība, piepeši atlaistu vaļā savstarpēji cieši sapiņķētos un samezglotos grožus, iespējams, nevienam vairs nebūtu vēlmes uzurpēt citādi domājošos nevienā no valstu savienībām. Šobrīd politizētā situācija pasaulē ļauj bezgalīgi diskutēt, līdz baiļu atmosfēra uzvirst, karstā vasara izplēn un ūdens temperatūra jūrā pazeminās. Taču visos laika apstākļos vajadzīgs tik maz – būt labam cilvēkam.

Pretēji čekas maisu pārstaipīšanai no viena kakta otrā, kultūras grozu ar Latvijas simtgadei sarūpētām dāvanām vieglāk nest, jo tā vienmēr būs manta, ko sargās ne tikai iedomāts valsts tēls, bet reāli cilvēki. Cilvēciskais faktors nostiprināsies, ja impērijas pratīs pagodināt kultūras vērtības un spēs atsacīties no kara.

Vasaras vidū satikts jaunietis, kurš veiksmīgi nokārtojis eksāmenus un rudenī turpinās mācības augstskolā, man sacīja: mācīšos par ārsta palīgu, būšu noderīgs Bruņotajos spēkos. Pārņēma divējas izjūtas: pirmā – lieliski, ka mums ir tādi puiši, otra – pārāk daudz jaunu dzīvību mūsu valsts ir zaudējusi tālajos kara gados, kad augusta aizsegā tika izlemts daudzu tautu liktenis. Būt labam cilvēkam nozīmē pagodinājumu.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+