Latvijā
Izglītība

Latvijas skolās izplatās prakse – skolēnu pirkšana un pārpirkšana 16

Ilustratīvs attēls. Foto – LETA

Kurš sola vairāk?

Pēdējos gados Latvijas skolās izplatījusies savdabīga prakse – skolēnu pirkšana un pārpirkšana. Bērniem tiek solītas gan stipendijas par labām sekmēm, gan brīvpusdienas, gan arī vienreizēji pabalsti, ja vien skolēns izvēlēsies mācīties tieši konkrētajā skolā. Kā apgalvo skolu vadība, piesolītie labumi motivē skolēnus sasniegt labākus rezultātus, taču nevar noliegt, ka skolēnu trūkuma dēļ izglītības iestādes ir gatavas ķerties pie visiem iespējamiem līdzekļiem, lai nodrošinātu turpmāku eksistenci.

Stipendiju piešķiršana skolēniem ir kļuvusi ļoti populāra, un taisni vai jābrīnās par skolām un pašvaldībām, kas vēl nav ieviesušas šo moderno praksi. Kā skaidro bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, pasaulē tā ir izplatīta pieeja, lai skolēni gribētu apmeklēt skolu un nekavētu mācības. Domājams, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz šāda prakse izplatīsies visā Latvijā, jo starp skolām un novadiem ir liela konkurence par katru skolēnu. Ja kaimiņu novada skolā tiek ieviestas brīvpusdienas visu klašu audzēkņiem vai arī piesolīti 15 eiro par septītnieku, tad apkārtējiem novadiem nekas cits neatliek kā vien sekot šim piemēram un iesaistīties vairāksolīšanā.

Skrīveru novadā noteikumi stipendijas piešķiršanai ir pavisam pieticīgi – skolēnam pietiek ar vidējo atzīmi vien 6 balles, lai katra semestra beigās pretendētu uz stipendiju 15 līdz 35 eiro apmērā. Nauda mudina skolēnus cītīgāk mācīties, nekavēt mācību stundas, pildīt mājasdarbus un būt apzinīgiem. Neretas novada izglītības un kultūras darba speciāliste Žanna Miezīte apgalvo, ka nauda tiek piešķirta tikai un vienīgi tādēļ, lai stimulētu skolēnus sasniegt augstākus rezultātus: “Neretas novadā nemaksā stipendijas, bet gan vienreizējas prēmijas mācību gada beigās tiem 5. – 12. klašu skolēniem, kuri mācību gadu beidz ar vidējo vērtējumu 9 un augstāk. Tas ir stimuls izcilajiem skolēniem, un tam nav korelācijas ar skolēnu piesaistīšanu. Izcilnieku skaits šo gadu laikā ir palielinājies, lai gan izglītojamo skaits ir samazinājies, taču ne dramatiski.” Prēmijas apmērs Neretas novada skolās sasniedz 25 eiro. Savukārt Valmierā skolēniem tiek izmaksātas prēmijas par augstiem sasniegumiem pasaules, valsts un reģiona olimpiādēs.

Skolu konkurence

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pierīgas skolām nākas konkurēt ar lielajām Rīgas skolām, kuru dēļ nereti tiek zaudēts liels skaits skolēnu, ja vecāki un bērni kopīgi izlemj mācības turpināt kādā prestižākā skolā. Taču, kā apgalvo Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga, Babītes skolai šādu problēmu neesot: “Mums nenākas zaudēt skolēnus Rīgas skolu dēļ. Pēc pamatizglītības iegūšanas, lai turpinātu izglītības iegūšanu Babītes vidusskolā, notiek pārrunas ar pretendentu un viņa vecākiem par iespēju turpināt mācības mūsu skolā, bet ne visi pretendenti iztur šīs pārrunas. Babītes vidusskolai ir augsti mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos; šogad mūsu skola ieņēma 15. vietu valstī, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus. Skolēnus mēs piesaistām ar dažādu novirzienu izglītības programmām, kas nodrošina iespēju padziļināti apgūt skolēnus interesējošus priekšmetus. Daži skolēni saņem stipendiju par augstiem mācību sasniegumiem, kas viņus motivē sasniegt vēl augstākus rezultātus.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pļaviņu novada ģimnāzijā 1. un 10. klases skolēniem ar jauno mācību gadu tiks piešķirtas vienreizējas stipendijas jeb pabalsti 70 un 140 eiro apmērā. Skolas direktore Ilze Luksa skaidro: “Tas tiek darīts, lai sniegtu vecākiem atbalstu nepieciešamo skolas lietu iegādei un skolēnu vajadzību nodrošināšanai. Primārais pabalsta mērķis ir materiālais atbalsts, nevis skolēnu skaita palielināšana.” Tomēr direktore nenoliedz, ka skolu un pašvaldību interesēs ir piesaistīt lielāku skaitu skolēnu, jo tas apliecina konkrētās mācību iestādes konkurētspēju citu skolu vidū, kā arī tam ir pozitīva finansiāla ietekme uz skolas budžetu.

Bonusi palīdz

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure uzsver, ka pašvaldībām ir pienākums gādāt par sava novada iedzīvotājiem, ieguldīt bērnu izglītībā, veidot un uzturēt motivācijas sistēmu pedagogiem, lai piesaistītu labākos skolotājus. Arī skolēniem skolās tiek veidota atbalsta sistēma: tiešs atbalsts mazturīgo ģimeņu bērniem, skolās tiek veidota atbalsta sistēma talantīgajiem bērniem, motivācijas sistēma skolēniem par noteiktiem sasniegumiem, kas kopumā veicina sekmju pieaugumu, tātad stimulē bērnu attīstību. Dundure paskaidro, ka “izglītība ir pašvaldību autonomā funkcija, lēmumi tiek pieņemti uz vietām pašvaldību domēs”. Tātad katra pašvaldība pati izlemj, kā atbalstīt un finansēt savas izglītības iestādes.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Tā kā mūsu valstī darbojas princips “nauda seko skolēnam”, samazinoties bērnu skaitam skolās, daudzām pašvaldībām nākas pieņemt smagu lēmumu par skolu slēgšanu, jo uzturēt skolu, kurā mācās neliels skaits skolēnu, nav finansiāli izdevīgi. Ar stipendijām un citiem labumiem skolas mēģina noturēt skolēnus pie sevis. Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska stāsta: “Nolikums par stipendiju piešķiršanu tika pieņemts 2011. gadā. Šobrīd stipendijas tiek maksātas 9. – 12. klašu skolēniem. Ir pieaudzis vidusskolēnu skaits, piemēram, 2013./2014. mācību gadā vidusskolā mācījās vien 28 skolēni, taču iepriekšējā mācību gadā mums bija jau 53 skolēni.” Vidusskolas direktore skaidro, ka stipendijas motivē skolēnus mācīties labāk. Pilsrundāles vidusskolas skolēni var lepoties ar augstiem sasniegumiem gan eksāmenos, gan olimpiādēs, konkursos. Tomēr sekmju uzlabošanās nav vienīgais iemesls, kādēļ bērniem tiek maksātas stipendijas: “Nebūs bērnu – nebūs skolas, nebūs skolas – samazināsies iedzīvotāju skaits novadā. Nezinu, vai daudzi gribēs dzīvot novadā, kurā nav skolas. Mēs skolēnus piesaistām gan ar sniegto zināšanu kvalitāti, gan ar stipendijām, kuras saņem skolēni, kam vidējā atzīme ir vismaz 6,5 balles. Stipendiju lielums ir diferencēts no 20 līdz 50 eiro. Vēl piešķiram brīvpusdienas 1. – 12. klašu skolēniem, kā arī naudas balvas par sasniegumiem olimpiādēs, konkursos, sporta sacensībās.”

Stimulu inflācija

Blakus esošā Bauskas pašvaldība arī rūpējas par to, lai skolēnu skaits ja ne palielinās, tad vismaz paliek nemainīgs. Bauskas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina vēsta: “Skolēnus piesaistām, pirmkārt, ar izglītības kvalitāti un, otrkārt, protams, arī ar dažādiem bonusiem, piemēram, brīvpusdienām skolēniem, kuri mācās no 1. līdz 9. klasei. Plānojam, ka jaunajā mācību gadā, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, brīvpusdienas tiks nodrošinātas arī vidusskolēniem. No 1. līdz 4. klasei brīvpusdienas apmaksā valsts, bet no 5. līdz 9. klasei pusdienu izmaksas nosedz pašvaldība – tas izmaksā 383 000 eiro gadā.” Tāpat kā daudzās citās skolās, arī Bauskas novada skolās tiek maksātas naudas balvas par piedalīšanos olimpiādēs, kā arī stipendijas par labām sekmēm mācībās: “Šobrīd stipendijas saņem izlaiduma klašu audzēkņi, 9. un 12. klase. Tiek spriests par stipendiju piešķiršanu visām vidusskolas klasēm. Pašlaik pašvaldībai stipendiju piešķiršana izmaksā apmēram 1500 eiro mēnesī. Pašvaldība rūpējas par to, lai skolēni neaizietu no izglītības iestādes. Valstī ir noteikta obligātā pamatizglītība, bet, mūsuprāt, skolēnam jāturpina iegūt izglītību līdz 18 gadu vecumam.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka skolēnus piesaistīt ar naudu var tikai uz īsu brīdi un tādā veidā došanos uz citu skolu var tikai nedaudz atlikt, ne novērst pavisam. “Galvenais arguments pret finansiāliem stimuliem ir to motivējošā spēka inflācija, piemēram, 15 eiro pēc pusgada skolēnus vairs īsti nemotivē, sākas salīdzināšana ar citiem stimuliem, sākas vairākprasīšana. Vēl viens arguments pret ir tāds, ka skolēnam, saņemot zemāku atzīmi, var saasināties vēlme doties prom, jo nav iegūts un sagaidīts tas, ko viņš vēlas, tas, pie kā ir pierasts.” Tomēr ir arī pāris argumenti par šādu stipendiju piešķiršanu. “Tas sekmē skolēnu centību un labas sekmes, tomēr dziļākā motivācija šādai labumu piešķiršanai ir skolēnu paturēšana, kā arī kopējo sekmju rādītāju paaugstināšana, lai mazinātu jaudu argumentam par to, ka lauku skolās skolēniem ir sliktākas sekmes.” Ķīlis iesaka situāciju mainīt šādā veidā: “Visām pašvaldību skolām jāpāriet valsts pārziņā, vai arī tās varētu iegādāties privāti investori, un tad visi ar skolēnu saistītie izdevumi tiktu sasummēti vienā vaučerī, kas sekotu līdzi skolēnam uz jebkuru skolu. Pašas skolas un pašvaldības nebūtu tiesīgas neko papildus prasīt vai piedāvāt.”

Sistēmai jābūt godīgai

Lai gan pašvaldību un skolu pārstāvji norāda, ka stipendijas un citi labumi tiek piešķirti galvenokārt tādēļ, ka tas stimulē skolēnus mācīties cītīgāk, čaklāk apmeklēt stundas, tomēr neizpaliek arī finansiālais aspekts, kura rezultātā balvas un prēmijas tiek piešķirtas skolēnu piesaistīšanas un noturēšanas dēļ. Izglītības kvalitātes dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga šādu rīcību neatbalsta: “Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieskatā stipendiju vai naudas balvu piešķiršana vienīgi ar mērķi noturēt skolēnus konkrētā skolā ir nepieņemama. Stipendijas mērķis var būt skolēna līdzšinējo izcilo sasniegumu novērtējums un vēlme motivēt labākos skolēnus turpmākiem sasniegumiem un attīstībai. Tāpat nav pieļaujama atzīmju “dāvināšana”, “celšana uz augšu” vai citas skolēna mācību sasniegumiem neatbilstošas darbības mācību sasniegumu vērtēšanā. Katrā skolā jābūt izstrādātai objektīvai mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai, ar kuru jāiepazīstina skolēni un kura pedagogiem, veicot vērtēšanu, konsekventi jāievēro. Tādā gadījumā visiem skolēniem būs skaidri saprotama vērtēšanas sistēma un neradīsies aizdomas, ka stipendiātu mācību sasniegumi tiek vērtēti atšķirīgi nekā citu skolasbiedru mācību sasniegumi.”

Jāiegulda skolotājos

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktores vietniece Līga Buceniece, bonusu sistēma veicina negodīgu konkurenci, jo vecāki var izvēlēties to skolu, kurā tiek piedāvāti kādi bonusi, neskatoties uz izglītības kvalitāti. Kustība “Iespējamā misija” strādā pie tā, lai bērni skolās saņemtu kvalitatīvu izglītību, un tās direktors Kārlis Andersons uzskata, ka skolas pašmērķim nevajadzētu būt noturēt skolēnus pie sevis. “Skolas uzdevums ir sniegt bērniem kvalitatīvu izglītību. Ja skolēni pamet skolu, tas liek jautāt par izglītības kvalitāti, kas pieejama šajā izglītības iestādē. Veids, kā skolām būtu jāpiesaista skolēni, ir piedāvājot kvalitatīvu izglītību, ko spēj nodrošināt labi pedagogi. Ja skolai ir pieejami papildu līdzekļi, es ieteiktu tos ieguldīt skolotāju profesionālajā pilnveidē, nevis stipendijās.” Daudziem vecākiem un bērniem tik tiešām stipendijas un citi naudiski labumi ir viens no noteicošajiem faktoriem skolas izvēlē, kā pierāda skolēnu skaita pieaugums pēc stipendiju ieviešanas. Tomēr vajadzētu ņemt vērā arī izglītības kvalitāti, lai cīņa par skolēniem nepārvērstos tikai par cīņu, un lai reizēm savtīgie nolūki neņemtu virsroku pār bērnu nākotni. Primārais ir izglītības kvalitāte, tikai pēc tam varam priecāties par bonusiem, kas nāk kā papildinājums, nevis noteicošais.

Uzziņa:

Veidi, kā pašvaldības notur un piesaista skolēnus

• Stipendijas katra semestra beigās par labām sekmēm

• Vienreizēji pabalsti, izvēloties mācīties konkrētajā skolā

• Prēmijas un naudas balvas par augstiem sasniegumiem olimpiādēs un konkursos

• Brīvpusdienas

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv