Latvijā
Novados

Vienīgais novads Latvijā, kuru neskar pašvaldību reforma3


Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs (ZZS), runājot par gaidāmajām reformām, izteicies, ka visas pašvaldības ir par pārmaiņām, taču tām jābūt ļoti apdomātām, gudrām un ekonomiski pamatotām, un nekas nedrīkst būt sasteigts.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs (ZZS), runājot par gaidāmajām reformām, izteicies, ka visas pašvaldības ir par pārmaiņām, taču tām jābūt ļoti apdomātām, gudrām un ekonomiski pamatotām, un nekas nedrīkst būt sasteigts.
Foto: Timurs Subhankulovs

Laikā, kad pašvaldības ir pārņēmis gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas nemiers, ir kāds novads, kurš šo laiku pārlaiž mierīgi, jo to reforma neskars.

Gulbenes novads jau 2009. gadā tika izveidots kādreizējā rajona robežās, apvienojoties Gulbenei ar 13 pagastiem un pilsētām. Atskatoties uz aizvadītajiem desmit kopā pavadītajiem gadiem, novada pārstāvji kā ieguvumu min iespēju laukos īstenot projektus, kurus pagasti vieni nespētu “pavilkt”.

Tajā pašā laikā tālākās vietās esot jūtama varas un arī atsevišķu pakalpojumu attālināšanās no iedzīvotājiem. Vairākiem pagastiem nav arī savu deputātu novada domē un līdz ar to – iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Ar nelielu pārtraukumu tagadējais Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis (ievēlēts no “Vienotības”) visus šos gadus ir strādājis domē. Viņš atceras, ka lielā mērā vienoties par novada izveidošanu rajona robežās toreiz izdevās, pateicoties bijušajam Gulbenes mēram Nikolajam Stepanovam, kurš jau ir aizgājis mūžībā.

Gulbenes rajona priekšrocība bijusi arī tā, ka tajā ir tikai viena izteikta centra pilsēta – Gulbene. Piemēram, Valkas rajonā bija vairāki līdzvērtīgi attīstības centri – Valka, Smiltene, arī Strenči, atgādina A. Caunītis.

Novada izveidošana uz Gulbenes rajona bāzes atvieglojusi dzīvi tādā ziņā, ka nekas nebija jādala. Vienīgā kļūda, viņaprāt, bijusi, ka pagastiem paredzētās tā dēvētās apvienošanās kompensācijas 200 000 latu apmērā katrs izlietoja pēc saviem ieskatiem.

Atbildīgāk būtu bijis, ja pagasti kopā būtu lēmuši par prioritātēm, kur vislabāk šo naudu ieguldīt, uzskata A. Caunītis. Savukārt toreizējās reformas īstenotāji nav izpildījuši solījumu nodrošināt iespēju no katra pagasta uz novada centru aizbraukt pa asfaltētu ceļu. Lai nokļūtu uz Druvienu, Tirzu, Beļavu un Līgo pagastu, joprojām ir jāpārvietojas arī pa putekļainu grants ceļu, atgādināja pašvaldības pārstāvji.

Kopīgi var plānot budžetu

Kopā saimniekojot, pakāpeniski tika izveidota vienota ceļu uzturēšanas un apsaimniekošanas sistēma, kas esot labāk, nekā ja ceļu greiderē no vienas pagasta robežas līdz otrai, uzskata A. Caunītis. Viņš piemin arī kopīgu budžeta plānošanu, tagad ir iecere izveidot vienotu ūdens apsaimniekošanas sistēmu. Lielā novada priekšrocība ir arī tā, ka pagastos varēja īstenot apjomīgākus projektus, kurus tie vieni nevarētu realizēt.

“Stāmerienas pils atjaunošanu vieniem nebūtu viegli “pavilkt”,” pieļāva A. Caunītis. Viņš minēja vēl dažus piemērus. Līgo pagastā bijušās skolas vietā novads izveidoja sociālās aprūpes centru, kāds ierīkots arī Jaungulbenes profesionālās skolas kādreizējā mācību korpusā. Pagasts viens to neizdarītu un tam arī nebūtu nepieciešams tik liels centrs, atzīst domes priekšsēža vietnieks.

Gulbenes novada deputāts, bijušais Litenes pagasta priekšsēdis Gunārs Ciglis atcerējās, ka pirms desmit gadiem pagasts sāka bērnudārza remontu. Tam pašvaldība paņēma lielu kredītu, bet tad uznāca krīze, kas sakrita ar laiku pēc administratīvi teritoriālās reformas. Krīzes dēļ visi izdevumi tika samazināti – ja pagasts nebūtu jau lielajā novadā, tad viens šo aizņēmumu nebūtu “pacēlis” un tam draudētu finanšu stabilizācija, pieļāva G. Ciglis.

Viņš paredz, ka nākotnē arī novadu iespējas tikt pie naudas attīstībai būs ierobežotas, jo ikvienā projektā būs jāieliek ievērojams pašvaldības līdzfinansējums. “Liels novads vēl var kaut kur samazināt izdevumus, bet mazajiem vairs nav kur nogriezt,” uzskata G. Ciglis.

Vajag labus ceļus

Druvienā, kas ir viens no mazākajiem un tālākajiem pagastiem, pašvaldība ir īstenojusi divus ceļu atjaunošanas projektus, no kuriem vienam varbūt vēl spētu paši nodrošināt līdzfinansējumu, bet abiem jau būtu grūtāk, atzina Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis. Taču, lai nokļūtu uz 35 kilometrus attālo Gulbeni, esot jābrauc arī pa grants ceļu. Tas pēdējo reizi esot atjaunots 80. gadu sākumā, atceras J. Graumanis.

“Tas arī ir galvenais iemesls cilvēku aizplūšanai, jo neviens investors nav noskaņots te attīstīt uzņēmējdarbību, ja pavasarī un rudenī kravas transportam ceļš ir slēgts,” paskaidroja pārvaldes vadītājs.

Rankas pagasts ir viens no tiem, kurā ir attīstīta uzņēmējdarbība, ja pieminam kaut vai “Rankas pienu” un “Ķelmēnu” maizi. Savulaik daudzi zināja arī Rankas profesionālo vidusskolu, kura ar šādu nosaukumu vairs nepastāv, taču Rankā ir saglabāta Valmieras tehnikuma mācību vieta, un tas notika, pateicoties novadam. Pašvaldībā pārņēma šo mācību iestādi, ko pagasts nekad nevarētu izdarīt, jo skolas budžets bija gandrīz tikpat liels kā pagasta budžets, stāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Māris Jansons.

Nav savu deputātu domē

Arodskolas pārņemšana gan bija teju vienīgā labā lieta, ko M. Jansons par reformu pieminēja. Ne tikai no Druvienas, bet arī no salīdzinoši lielā Rankas novada domē nav neviena deputāta. Pagastu pārvalžu vadītāji var piedalīties komiteju un domes sēdēs, kas ļauj iegūt informāciju, bet viņi nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Agrāk rajonu padomēs balsošanā piedalījās ikviena pagasta un pilsētas vadītājs, kas arī deva iespēju visas teritorijas attīstīt vienādi, uzskata Rankas pagasta priekšnieks.

Viņaprāt, tagad tomēr visi resursi tiek koncentrēti centra pilsētas attīstībai, kur tiek celtas sporta būves un citi infrastruktūras objekti. Arī vairāki pakalpojumi tagad ir attālināti no iedzīvotājiem – piemēram, dzimtsarakstu nodaļa. Nemanāmi lauku ciematu centri paliekot tukšāki.

Druvienas pagasta vadītājs J. Graumanis to visvairāk sajutis pēc skolas slēgšanas. Bērniem ir nodrošināta iespēja nokļūt uz citām mācību iestādēm Lizumā un Tirzā, taču pats fakts, ka te vairs nav skolas, jau liekot cilvēkiem pārdomāt, vai ar laiku nav jāmaina arī dzīvesvieta un jāpārceļas uz turieni, kur viss notiek. Citādos uzskatos ir G. Ciglis, kura meita jau no 1. klases mācoties Gulbenē, lai gan toreiz Litenes skola vēl nebija slēgta. Viņaprāt, svarīgāk ir iegūt kvalitatīvu izglītību un ieguldīt līdzekļus tur, kur ir lielākas iespējas to nodrošināt.

Daudz nosaka piederības sajūta

Novada domes priekšnieka vietnieks A. Caunītis tomēr nesaista pašvaldības lielumu ar teritorijas ekonomisko attīstību. “Daudz ko nosaka cilvēku piederības sajūta – ja, piemēram, Cesvaini pievienos Madonai, tad neticu, ka cesvainietis tad jutīsies kā madonietis. Tur ir jābūt saiknei un sadarbībai,” uzskata A. Caunītis. Viņaprāt, katrs gadījums esot jāvērtē individuāli – tajā neiedziļinoties, nav iespējams ievilkt kartē robežas.

Piemēram, Rugāju novadā esot cilvēki, kuri to redz nevis pie Balviem, kā tagad paredzēts, bet pie Gulbenes novada. Taču viņš nedomā, ka pagastu pārvalžu vadītāji būtu atstumti no lemšanas, jo viņiem ir iespēja piedalīties to apspriešanā.

Piederības sajūtu pieminēja arī G. Ciglis – viņam grūti iedomāties, kā “salikt kopā budžetu” var nelielais Baltinavas novads, kurā esot mazāk iedzīvotāju nekā vairākos Gulbenes novada pagastos. Tajā pašā laikā Baltinavā esot spēcīgi zemnieki, kas “Baltinavu ir uzpucējuši kā puķi – lauki apstrādāti, ceļmalas izpļautas”, jo viņi jūt piederības sajūtu tai vietai, kurā dzīvo.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka atrašanās lielā novadā nebūt negarantē pakalpojumu pieejamību, jo valsts pārvaldes iestādes ir aizgājušas arī no Gulbenes novada, kurā vairs nav Valsts ieņēmumu dienesta, kas no Gulbenes un Alūksnes tagad pārcelts uz Balviem, tur tagad ir arī Nodarbinātības valsts dienests. Gulbenē palikuši tikai pārstāvji. Valsts iestāžu pārklājums nav saistīts ar novadiem, piebilda G. Ciglis.

Saistītie raksti

Jāatgādina, ka valsts pārvalžu iestāžu tīkla sakārtošana un ekonomiskā attīstība ir minēti starp pieteiktās administratīvi teritoriālās reformas mērķiem.

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
“Dzeloņdrātis, kas ierobežo manu dzīvi.” Atmiņas par Baltijas ceļu un Atmodas laiku
8 stundas
Raivis Šveicars
Latvijā
FOTO: “Air Baltic” paceļ debesīs “Baltijas ceļu” 1
8 stundas
DJ
Dace Judina-Nīmane
Latvijā
Sūrs mūžs, talants un zvaigznes debesīs. Leģendārajai aktrisei Vijai Artmanei – 90
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Nākotnē maksājumi kļūs arvien ērtāki – pakustēsies, pamirkšķināsi acis… 3
8 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
“Dinamo” uzkaujas un izcīna otro uzvaru “Latvijas Dzelzceļa” kausā
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
KNAB atbrīvojis aizturēto Ogres novada mēru Helmani 1
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Dzeloņdrātis, kas ierobežo manu dzīvi.” Atmiņas par Baltijas ceļu un Atmodas laiku
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Kristiešu draudze izplata aicinājumu pērt bērnus
6 stundas