Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. maijs, 2016
Drukāt

Patriotisko “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu” tekstu vajadzēja pārrakstīt

Foto - Kinofotofonodokumentu arhīvs.Foto - Kinofotofonodokumentu arhīvs.

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors “Latvijas Radio 2”.

1970. gads ne vien ievadīja jaunu desmitgadi laika atskaites sistēmā, bet nesa arī jaunus laikus mūzikā. Ja iepriekš klausījāmies Elgas Īgenbergas, Ģederta Ramana un Ādama Ores sarakstītās kompozīcijas, tad jaunajā desmitgadē pie apvāršņa parādījās un savas pozīcijas nostiprināja jaunā viļņa komponisti, kuru vidū bija Raimonds Pauls, Zigismunds Lorencs un Zigmars Liepiņš.

Raimonda Paula dziesmas ātri iekaroja klausītāju sirdis, un 1970. gada “Mikrofona” aptaujā, gluži tāpat kā gadu iepriekš un gadu vēlāk, viņa dziesmas ieņēma visas trīs pirmās vietas. Triumfēja Margarita Vilcāne ar “Balta saule”, apsteidzot Ojāra Grīnberga izpildīto “Kam ziedi, mežābele” un Ojāra duetā ar Noru Bumbieri nodziedāto “Cik klusa nakts”. “Balta saule” toreiz izpelnījās milzīgu popularitāti visā Latvijā. Tā ne tik vien skanēja, bet vibrēja – laukos, pilsētās, sirdīs.

Dziesmu tapa aizvien vairāk, un “Mikrofona” aptaujas popularitāte kļuva aizvien jaušamāka. Pamazām nāca jaunie un ne tik populārie komponisti, jo viņi juta, ka šai aptaujai ir spēks. Toreiz bija tāds laiks, ka katra dziesma gāja cauri dažādu komisiju un ekspertu dzirnām. Tā tas bija Filharmonijā, un tā tas bija Latvijas Radio. Tagad fonotēkā droši vien joprojām var redzēt ne vienu vien veco kaseti, uz kuras rakstīts vārdiņš “Neraidīt!”. Tādu dziesmu bija stipri daudz. Tās tika ierakstītas un aizmirstas tāpēc, ka tās nedrīkstēja raidīt.

Arī dziesmai “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu” bija raibs liktenis. Tā sagādāja daudz jautājumu pirmajā komisijas sēdē – kāpēc, lūk, Latvijas bērzi, kāpēc sveša dziesma? Beigu beigās tika pieprasīts mainīt dziesmas tekstu. Alfrēds Krūklis, lai arī bija ļoti principiāls un patriotisks cilvēks, to izdarīja, un tā šī dziesma aizgāja tautās. Tagad varam tikai minēt, cik lielā mērā viņš bija spiests to darīt. Acīmredzot negribēja, lai tik skaista dziesma nomētājas fonotēkās. Tā tapa vārdi: “Kam ziedi, mežābele”, kurus arī dziedāja pavisam nesen mūžībā aizgājušais Ojārs.

Pēdējos gados viņš bija pasācis dziesmas pirmajā daļā izmantot vecos vārdus: “Jau sen šo zemi bērzu zeme sauc, pie mājas pelēks akmens klaudz”, bet otrajā daļā – pārveidotos par mežābeli. Vispār apbrīnojami, ka Paula un Grīnberga ražīgā sadarbība, kas izveidojās 60. gadu beigās, sekmīgi turpinājās līdz pat Ojāra nāvei. Dziedātājs uzskatīja, ka viņa repertuārā ir kādi desmit īsti hiti, un to visu autors ir Maestro. Par nr. 1 viņš pats atzina dziesmu “Sens ir tas stāsts” un desmitniekā esot arī “Kam ziedi, mežābele”.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Šajā nedēļā noslēdzas balsojums par pirmās pusfināla grupas deviņām dziesmām, no kurām četras populārākās iegūs ceļazīmi uz lielo noslēguma koncertu, kas 18. jūnijā notiks Jelgavā. Tur tiks noskaidrota 2016. gada tautā mīlētākā dziesma. No 15. līdz 29. maijam varēs balsot par otrā pusfināla dziesmām www.dzintaradziesmas.lv, pa bezmaksas tālruni 807 00000 vai draugiem.lv/amigo.

Video – https://youtu.be/n4kFzgHGyQw

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+