Mobilā versija
Brīdinājums +16.4°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
3. jūlijs, 2017
Drukāt

Pieminot sagūstītos Latvijas karavīrus, Beļģijā veidos “Pieminekli Brīvībai” (5)

Okupācijas muzeja fotoOkupācijas muzeja foto

Zedelgemas pilsēta Beļģijā un Latvijas Okupācijas muzejs ir vienojušies izveidot un 2018. gada oktobrī atklāt “Pieminekli Brīvībai”, kas atradīsies topošajā Brīvības laukumā (Brivibaplein) Zedelgemā, pavēstīja muzeja pārstāve Līga Strazda.

Pieminekļa skiču konkursam un pieminekļa izveidošanai paredzēts 100 000 eiro liels finansējums, kuru līdzīgās daļās segs Zedelgemas pilsēta un Okupācijas muzejs. Muzeja finansējuma daļu paredzēts iegūt ziedojumos.

Dalībai pieminekļa skiču konkursā ir uzaicināti pieci Latvijas skulptori, kurus skiču projektu izstrādei organizatori nodrošinās ar 1000 eiro lielu autorhonorāru pirms nodokļu nomaksas. Uzvarētāju septembrī noteiks žūrija. Tās sastāvā būs četri Zedelgemas pilsētas un četri muzeja nozīmēti pārstāvji. Tēlnieks – konkursa uzvarētājs – saņems 2000 eiro lielu balvu, un ar viņu slēgs līgumu par pieminekļa izgatavošanu. Otrās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, trešās – 500 eiro balvu.

Kā vēlējās Zedelgemas pilsētas puse, pieminekļa dizainā, jāiekļauj jēdziens “brīvība” tās simboliskajā nozīmē. Piemineklim jāatgādina par latviešu un citu Baltijas karagūstekņu atrašanos Zedelgemas britu kontrolētajā karagūstekņu nometnē 1945.–1946. gadā un jāapliecina vēsturiskās saites starp Zedelgemu un Latviju, kas izveidojušās no šī pēckara notikuma. Pieminekļa dizainam arī jāpiemin Latvijas Brīvības pieminekļa makets, kuru latviešu karagūstekņi 1945. gada novembrī izveidoja karagūstekņu nometnē. Pieminekļa skaidrojums būs vairākās valodās.

“Laukums Brivibaplein atrodas jaunā pilsētas rajonā apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes, ko pašlaik pārvalda Flāmu mežu un dabas aģentūra, bet ko drīzumā plānots daļēji atvērt sabiedrībai kā dabas rezervātu un brīvdabas muzeju. 2014. gadā Okupācijas muzeja filmēšanas grupa filmēja saglabātās karagūstekņu barakas un citas nozīmīgas vietas,” stāsta Strazda.

Pēc kara Zedelgemas nometnē bija ieslodzīti ap 11 000 karavīru no Latvijas. Spītējot nelikumīgi iesauktu karavīru lomai kara laikā un karagūstekņu statusam pēc kara, šie karavīri spēja nebrīvē pieminēt brīvību un savas valsts neatkarību.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Un kāds ir šī pieminekļa ieguvums mums – Latvijā dzīvojošiem? Ja beļģi grib pabirdināt krokodila asaras – tad arī lai apmaksā savas izklaides!
    Okupācijas muzejs vākšot līdzekļus?! Jūs ko!? Sviestā galīgi sagājuši?!
    Labāk par to naudu apmaksātu ekskursijas tepat jūsu muzejā krievvalodīgām skolām ar kārtīgu interaktīvu ekskursiju, āksti!

    • 1. Pirms izvem indi, uzzini, ko nozīmē jēdziens “krokodila asaras”!
      2. Pieminekli finansēt, kaut vai valsts goda pēc, vajadzētu Beļģijas vai Zēdelhemas valdībai, jo šī nometne bija viena no visdrūmākām. Te leģionārus mērdēja badā, nesniedza gandrīz nekādu medicīnisko palīdzību un dzīves apstākļi bija tuvu onkuļa Džo gulāgiem.
      Te (tur) latviešu leģionāri ir pelnījuši piemiņas zīmi un tā varētu būt tuva viņu pašu “uzceltajam” Brīvības piemineklim lēģerī. Kā toreiz esot izteicies lēģēra priekšnieks: “Ielaid pliku latvieti tukšā šķūnī un viņš pēc brīža iznāks elegantā uzvalkā un būs uzcēlis savu Brīvības pieminekli!”

  2. Pareizi būtu teikt Zēdelhema

  3. Pareizi būtu teikt Zēdelhema.

Jānis Rukšāns politikas vietā izvēlējās puķu dobes"Ir reizes, kad naktī nevaru aizmigt – jādomā par to, ka pie mums tik daudz kas ir izcūkots," saka Jānis Rukšāns, viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) dibinātājiem.
Dīķī noslīcis cilvēksVakar dīķī Maltas pagastā, Rēzeknes novadā, noslīcis cilvēks.
Draugiem Facebook Twitter Google+