Mobilā versija
+2.8°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
9. novembris, 2017
Drukāt

Prezidenta paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai (8)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Prezidenta Raimonda Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai jeb likumprojekts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) – 2, šodien vēsta žurnāls “Ir”.

Žurnāls atgādina, ka jau vairākas nedēļas Latviju tricina “OIK skandāls” – ar valsts uzņēmuma “Sadales tīkli” palīdzību vairāki fiktīvi “zaļā” elektrības ražotāji nodrošinājuši sev iespēju nākotnē saņemt subsīdijas no elektrības tarifā iestrādātās OIK. “Sadales tīklu” vadītājs Andis Pinkulis, vēl viens valdes loceklis un vairāki uzņēmuma darbinieki jau zaudējuši amatus, un varētu tikt ierosināta krimināllieta par krāpšanos.

Skandāls tikai saasinājis uzmanību uz OIK lielo lomu elektrības cenā, pret kuru jau gadiem protestē Latvijas lielie rūpnieki un kuras mazināšanai no nākamā gada mainīs tarifu aprēķināšanas kārtību dažādām patērētāju grupām.

Taču, kamēr cīnāmies ar sekām, kuras radījuši pagātnes neveiksmīgie lēmumi par atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem, Vējoņa paspārnē top priekšlikumi jaunai subsīdiju programmai “zaļajai” enerģētikai. Žurnāla “Ir” rīcībā nonācis Elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanas likuma projekts un to pavadoša prezentācija, par kuru līdz šim bijis zināms tikai ierobežotās ekspertu aprindās.

Žurnāls norāda, ka jaunais likumprojekts vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu – “līdz 2030. gadam nodrošināt vismaz papildus divas terravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu papildu elektroenerģijas pieejamību tirgū”.

Atbilstoši jaunākajam “Sadales tīkla” sagatavotajam pārskata ziņojumam par 2016. gadu Latvija šobrīd patērē 7,26 teravatstundas elektrības (neņemot vērā zudumus), un pēc ziņojumā iekļautā bāzes scenārija šis apjoms līdz 2027. gadam pieaugs par 0,68 teravatstundām. “Tātad jaunajā likumprojektā paredzētās papildu jaudas ir ļoti nozīmīgas, salīdzinot ar esošo patēriņu, un krietni pārsniedz arī nākotnē prognozēto pieprasījuma pieaugumu. Taču tas nav nejauši, jo nedaudz tālāk projekta tekstā izvirzīts mērķis “līdz 2050. gadam nodrošināt tikai no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu elektroenerģijas pieejamību tirgū”,” norāda “Ir.

Ja šādus mērķus varētu sasniegt vienkārši tirgus mehānismu darbības rezultātā, droši vien likumprojekts nebūtu nepieciešams. Taču prezidenta 2016. gadā izveidotā Enerģētikas drošības komisija pērnā gada beigās nāca klajā ar ziņojumu par enerģētikas politiku, kurā konstatēja: “Ir gandrīz pilnībā zudusi [elektrības] cenu starpība Somijā, Baltijā un Zviedrijas dienvidu daļā. Rezultātā samazinājusies iespēja tikai ar tirgus mehānismiem (bez publiskās iejaukšanās) saprātīgi investēt jaunās ražošanas jaudās vai dažos gadījumos nodrošināt ieguldītā kapitāla un aktīvu atdevi esošās iekārtās.” Tāpēc nav pārsteigums, ka likumprojektā paredzētas subsīdijas, kuras, tāpat kā OIK, tiktu iestrādātas elektrības tarifā. Tām noteikts arī maksimālais apmērs – 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Salīdzinājumam – lai ierobežotu ar OIK saistīto elektrības tarifa palielināšanos, 2012. gadā maksimālo tarifā iekļaujamo OIK līmeni noteca 26,79 eiro/MWh. Virs šī līmeņa nepieciešamie maksājumi OIK saņēmējiem tiek ņemti no valsts budžeta – pērn kopā ar šo valsts subsīdiju OIK sasniedza 38,63 eiro/MWh.

2012. gadā valdība arī noteica moratoriju jaunām licencēm OIK saņemšanai. Rezultātā piemaksa virs tirgus cenas elektrības ražotājiem, kas pērn sasniedza 237 miljonus eiro, OIK reformas ietvaros pēc 2020. gada sāks manāmi samazināties. Savukārt jaunais likumprojekts paredz, ka izsoles par tiesībām saņemt atbalstu jāsāk rīkot ne vēlāk kā 2020. gada beigās, un prezentācijā teikts, ka 2030. gadā izmaksājamais atbalsts virs tirgus cenas varētu sasniegt 45 miljonus eiro, vēsta “Ir”.

Likumprojekta izstrādātāji gan noliedz, ka tiek plānots OIK 2. Par likumprojektu atbildīgais prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons un viņa pieaicinātie eksperti – Enerģētikas drošības komisijas vadītājs Juris Ozoliņš un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs – “Ir” norādīja uz likumprojektā iestrādātajiem elementiem, kuriem būtu jānovērš iepriekšējās nelaimīgās pieredzes atkārtošanās.

Pretstatā OIK maksājumiem, kurā tika iekļauts obligātais iepirkums no ražotājiem un “jaudas” maksājums “Latvenergo” par TEC-1 un TEC-2, jaunajā mehānismā atbalstu maksātu tikai par faktiski tirgū pārdoto elektrību. Savukārt 35 eiro noteikti kā griesti — uz atbalstu pretendējošie piedalītos izsolē, un maksājumus saņemtu tas, kurš pieprasa mazāko atbalsta līmeni. “Varbūt mums būs kāds, kas gatavs to darīt bez piemaksas,” saka Stepanovs. Vācijā šogad licencei būvēt vēja parku jūrā pieteicies ražotājs, kurš nepretendēja uz valsts atbalstu. “Tad kāpēc mums jāparedz subsīdijas, ja Vācijā jau gatavi ražot bez tām? Tur valsts nodrošinot savienojumus un citu infrastruktūru,” jautā Stepanovs.

Eksperti norāda, ka vēl viena likumprojekta priekšrocība esot tas, ka tajā iekļautas ne tikai subsīdijas lielajiem ražotājiem, bet arī atbalsts “aktīvajam patērētājam” – mājsaimniecībai vai mazam uzņēmumam, kas uzstāda, piemēram, saules baterijas, lai pats sevi apgādātu ar elektrību, bet lieko strāvu pārdod kopējai elektrosistēmai.

Pēc izstrādātāju aprēķiniem, likumprojektā paredzētais atbalsts elektrības cenu paaugstinātu tikai par dažiem procentiem.

Taču uz jautājumu, kāpēc jāatbalsta šādu jaudu celšana, ja lētāk var iegādāties elektrību no kaimiņiem, atbildes ir visai nekonkrētas. Tas ir drošības jautājums, saka Ozoliņš – “tu nevari būvēt savu nākotni, domādams, ka tur [ārpus Latvijas] ir kaut kas bezgalīgs”. Taču tieši no kādiem draudu scenārijiem mums jācenšas sevi pasargāt, skaidru atbildi žurnāls nesaņem. Stepanovs gan piebilst, ka labāk maksāt pašmāju ražotājiem par elektrību nekā atdot naudu citām valstīm. Ozoliņš uzskata, mērķis divas teravatstundas izvēlēts tāpēc, ka tas ir tik, cik Latvijā spēj uzcelt.

Ar likumprojekta izstrādāšanu nesaistīti cilvēki par to gan izsakās krietni atturīgāk. Par enerģētikas politiku atbildīgais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) norāda, ka nav oficiāli iepazīstināts ar likumprojektu, taču uzskata, ka nevar upurēt panākto OIK pakāpenisko samazināšanos. Tas būtu ļoti smagi un bīstami. Viņaprāt, vēja tehnoloģijas strauji iet uz priekšu, tās varēs uzstādīt ar ļoti mazu vai pilnīgi bez atbalsta. “OIK 2 mēs nevaram atļauties,” teica ministrs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kurš vada vienu no Latvijas nozīmīgākajiem eksporta uzņēmumiem “Latvijas Finieris”, norāda, ka ražotāju konkurētspēja ir apdraudēta, jo Latvijā elektrība ir par 20% dārgāka nekā Igaunijā, par 30% dārgāka nekā Polijā un par 45—50% dārgāka nekā Skandināvijā. Viņaprāt, vajadzīga stratēģija visam enerģētikas, nevis tikai elektrības sektoram. Atjaunojamo resursu attīstība var būt daļa no šīs stratēģijas, tomēr sabiedrībai ir jāvienojas par redzējumu, kad elektrības cenas varētu izlīdzināties ar Baltijas valstīm un tad ar plašāko reģionu.

Arī Ziemeļu investīciju bankas vecākais ekonomists Igors Kasjanovs, kurš gada sākumā, kad vēl strādāja Latvijas Bankā, analīzē par Latvijas elektrības sistēmu norādīja, ka “ekonomiskās politikas veidotāju vidū trūkst diskusijas par to, kāds ir pieļaujamais attīstības izdevumu īpatsvars”. Dzirdot, ka likumprojektā ierakstīts atbalsts līdz pat 35 eiro/MWh, viņš atzina, ka tas ir ļoti dāsni. Viņaprāt, vajadzīgās jaudas tomēr būtu ekonomiski izdevīgāk nodrošināt ar importu.

Žurnāls norāda, ka par prezidenta iecerēto likumprojektu gaidāmas karstas debates. Viņa padomnieks Jēkabsons norāda, ka mērķis ir likumu pieņemt vēl šīs Saeimas laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. 3A kaut ko vēl munsturē

  2. 1994. gadā par eletrību maksāju 2sant/kw un Latvenergo strādāja ar peļņu, šodien par kw maksāju 18 centi(kopā) un Latvenergo peļņa aptuveni tāda pati. Latvijā notiek likumizēta uzņēmumu un cilvēku apzagšana caur nepamatoti augstiem elektrības tarifiem. Tagad arī prezidents iesaistījies šai lietā.

  3. Es jau aizbraucu pavisam nesen – ar 2 inzeniertehniskam izgl. No inz. viedokla viss ir vienkarsi – turbina griezas, (udens/vejins/gazes turbina), elektriba pa vadiem, paregule jaudas, kad, cik, kur vajag. Vienkarsa fizika. Bet oik ir politiski ekonomisks politmafijas veidojums. Par 106 kWh menesi jamaksa 17 jevpreju rubli.

    • Kāpēc jāceļ aizsprosti, jābūvē biogāzes iekārtas, jāiegādājas dārgie vēja ģenerātori, ja to visu nodrošina elektromotors un 70% no elektromotora patērētās elektroenerģijas maksas ir tava peļņa. Kontroles ir apejamas vai uzpērkamas. Vienkārši, ja 1000 eiriķu jāmaksā par patērēto elektrību, tad 1700 eiriķu ir tavs tīrais ienākums no kura jāsamaksā 1000 par patērēto elektrību un 700 eiriķu ar OIK tu ērti, bez piepūles ieliec kabatā.Nu skata pēc uzstāda kādu vējenes butaforiju.

      • Beidzot vel kāds sapratis to elektrodzirnavu biznesa shēmu – tad kad sapratīs – kāpēc prezidentiņš tik aktīvi par to iestājas : ņemts daļā vai pēc 3 A komandas – FASS…

        • Kas tur ko nesaprast. Ja valsti vada bijušās tautas partijas pīlārs, tad nu nekāds brīnums nav par OIK skandāliem, atkrituma biznesa skandāliem un citiem skandāliem. Tas, ka iedzīvotāji izmeta tautas partiju vēstures mēslainē, nebūt nenozīmē ka tas sātana dancis beidzies. Kamēr savus rokas puišus izvirzīs par deputātu kandidātiem, nekas uz labu nemainīsies.

  4. Nekas jauns. Analizējot esošo OIK skandālu, tālāk par elektromotors griež ģenerātoru, samaksājot par patērēto elektrību un saņemot par saražoto elektrību, peļņa 70% nodrošināta. Par kontroles mehanismiem nerunāsim, to vienkārši nav vai ir viegli uzpērkami. Fizikāli mūžīgais dzinējs nav iespējams, bet Latvijā šķēles izgudrotais naudas mūžīgais dzinējs darbojas un izplatās kā meža ugunsgrēks sausā laikā. Vārdu sakot, bez elektrības neko nesaražosi, bet elektrību izmantot ražošanā ir neiespējami. Un pilnīgi vienalga vai OIK maksā patērētājs vai samaksā no nodokļiem. Valsts nodokļus neražo, bet iekasē no tā paša elektrības patērētāja. Rezultātā tiek degradēta biznesa vide un nekāda diža ražošana Latvijā kļūst neiespējama. Pilnīgi dabīgs proces , cilvēkiem valsts jāpamet. Pat bēglīši mūk no šejienes krusu nemetuši.

  5. ATKAL VALSTS MĒROGA 3 A FIKTĪVĀS VĒJDZIRNAVAS PAR ELEKTROPATĒRĒTĀJU NAUDU? BRAVO!!!

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+