Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. februāris, 2012
Drukāt

Rīgas iecirkņos – rindas un atšķirīgi viedokļi

referendums3_ts_5

Galvaspilsētā pilsoņu līdzdalība referendumā izrādījusies lielākā Latvijā, balsot devušies 77,11% balsstiesīgo. Garas rindas pie tautas nobalsošanas iecirkņiem bija pirmais rādītājs, ka krievu valodas referendums būs plaši apmeklēts. Varēja just spriedzi, ko radījis referendums, taču nekādi asumi starp vienas un otras puses atbalstītājiem vēlēšanu iecirkņos neizcēlās. 


 

Jauniešiem – 
goda lieta

Sestdien ap plkst. 11 esmu iecirknī Rīgas 1. ģimnāzijā. Te ir gara vēlētāju rinda un brīžiem starp sarunām latviešu valodā var dzirdēt arī angļu, lietuviešu un krievu mēli. Tas tādēļ, ka šeit sapulcējušies lielākā daļa Latvijā pārstāvēto ārzemju mediju pārstāvju, tostarp arī trīs lielāko pasaules ziņu aģentūru AFP, AP un “Reuters” žurnālisti. Nesen te pilsoņa pienākumu izpildījis premjers Valdis Dombrovskis – viņa balsojums esot pret valsts valodas statusu krievu valodai un par valsts pamatiem. Satieku arī “Vienotības” politiķi Alekseju Loskutovu, kurš tāpat balsojis pret. “Latviešu valodai jāsaglabā savas pozīcijas. Ja krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, tad daudziem vairs nebūtu vēlmes mācīties latviešu valodu,” sprieda politiķis.

Šajā iecirknī balso arī eksprezidents Guntis Ulmanis. “Referendums ir provokācija – tas kungs, kurš rosināja, ļoti labi saprata, ka latviešu valoda paliks vienīgā valsts valoda. Viņš vēlējās pārbaudīt mūsu nervu sistēmu un apliecināt savas kurinātāja spējas,” saka G. Ulmanis. Referendums4_TS_5

Pie iecirkņa ārpusē politiķis Andrejs Judins (“Vienotība”) diskutē ar krievu valodas aktīvistu Ilarionu Girsu – klasiskā apģērbā ar tauriņu tērpušos trīsdesmitgadnieku, kurš balsojis “par”. “Tas izbeigs etnisko diskrimināciju un ir vienīgais samierināšanās ceļš,” latviešu valodā apgalvo I. Girss, kurš uzskata, ka valsts pārvaldē diskriminējot krievus, un kā risinājumu redz sarunas starp abām pusēm.

Diskusijā dedzīgi iespraucās politiski represētā Lidija Stopniece no Rīgas: “Kā jums nav kauna! Mani 1949. gadā represēja uz Sibīriju.” Viņa teic, ka tas ir nožēlojami, ka Latvijā jādodas balsot, lai aizstāvētu savu valodu. Pie iecirkņa tikko pēc balsojuma satieku arī kādu divdesmigadnieku pulciņu. “Viņi vēlas mums uzkundzēties un domā, ka nemākam par sevi pastāvēt un esam zemnieku tauta,” skarbs ir topošais jurists Jānis. Viņš nav dziļi analizējis Satversmes juridiskos aspektus, taču par referendumu saka: “Tā nedrīkst darīt. Tikpat labi kāds var mēģināt ierosināt referendumu par Latvijas pievienošanos Krievijai.” To, ka referendums jauniešiem bijusi goda lieta, var secināt no iecirkņa vadītājas Dainas Gulbiņas teiktā. “Pie mums nāk daudz jauniešu, kam tā ir pirmā balsošanas reize, un arī vecāki jaunieši, kam pasē nav neviena zīmodziņa.”

 

Pēc kolorīta 
uz Bolderāju

Tuvojas pusdienlaiks, un drīz vien jau esam Bolderājā – rajonā, kuru dēvē par krieviskāko Rīgā. Bolderājas mūzikas un mākslas skolas telpās izvietotajā iecirknī sapulcējušies daudz cilvēku – gaitenī līdz balsošanas kabīnēm plešas gara rinda. Pieplūdums varētu būt skaidrojams arī ar pusdienlaiku, kad cilvēki dodas iepirkties. Ik pa brīdim manāmi fotoreportieri, kas atbraukuši tvert Bolderājas baltās ziemas kolorītu. Tomēr nekādi starpgadījumi nenotiek – katrai pusei savs viedoklis un mērķis, bet plašākas diskusijas izpaliek. Sirmgalve Mirdza Jasmane saka, ka balsojusi pret. “Tiem, kas nemāk latviešu valodu, tā jāiemācās. Tā jau mēs šeit labi sadzīvojam, un mums nav problēmu. Referendums ir pilnīgi lieks – varēja naudu ziedot trūcīgiem un slimiem bērniem. Man jāraud, ka jābalso par latviešu valodu,” sacīja kundze. Pie izejas satieku arī kādu krievu valodā runājošu jaunieti. “Par krievu valodu, protams,” atbild jauniete, bet, jautāta par argumentāciju, rādās vienaldzīga. “Mana mamma, kas dzīvo ārzemēs, lūdza, lai atnāku nobalsot. Neesmu pret latviešu valodu. Nepārdzīvošu arī, ja krievu valodai nebūs valsts valodas statusa,” saka Marija.

Satieku arī četrdesmitgadnieku Sergeju, ādas jakā tērptu ūsainu vīru, kuram līdzi ir sieva un dēls, kurš aukstā laika dēļ uzvilcis velteņus.

 

“Balsoju par krievu valodu. Mūs apspiež – atņēma uzvārdus, citi nevar strādāt, ja nezina latviešu valodu. Man ir darbs, bet tas ir mans nopelns. Gribu krievu valodu par valsts valodu. Latviešu valodu zinu tik daudz, cik nepieciešams ikdienā,” teic Sergejs.

 

Tikmēr kāda cita krievu valodā runājoša kundze pauž, ka viņa par krievu valodu balso, protestējot pret diskrimināciju.

Pie iecirkņa satieku enerģiski noskaņotu pilsoni Svetlanu Zasovu. “Es balsoju pret, jo mēs dzīvojam Latvijā. Esmu krieviete, taču uzskatu, ka jābūt vienai valsts valodai – latviešu valoda un kultūra ir jāzina. Tad labāk cits citu sapratīsim,” saka balsotāja. Pie iecirkņa ik pa brīdim piebrauc automašīnas – mazbērni atveduši savus vecvecākus uz iecirkni nobalsot.

 

Sariešas asaras

Referendums2_TS_5Tālāk ceļš ved uz Imantas Latviešu ģimnāziju, te izvietoti divi balsošanas iecirkņi. Kādai jaunai māmiņai sariešas acīs asaras, kad jautāju, kā viņa vērtē referendumu. “Es gribu, lai mani bērni runā latviski,” stāsta jaunā māmiņa, kas uz iecirkni atnākusi kopā ar saviem pirmsskolas vecuma bērniem.

“Balsoju par. Visiem jārunā latviski un krieviski, lai mēs varētu dzīvot draudzīgi kopā,” teic pusmūža vecuma kundze Tamāra, bet vēlāk gan atzīst, ka vēlētos, lai Latvijā būtu viena valsts valoda – latviešu. “Pie ārsta cilvēki nevar izskaidrot krievu valodā, kas viņiem kaiš. Zāļu instrukcijas arī reizēm nav krievu valodā. Nekas slikts ar latviešu valodu nenotiks, ja arī krievu valoda būs valsts valoda. Dzirdēju, ka būs iespēja par brīvu mācīties latviešu valodu. Padomju laikā tās mācīšanu tik ļoti neuzsvēra,” teica Tamāra.

Pensionāre Aleksandra Karjagina, kuras tēvs bijis 20. gadsimta sākumā Latvijā dzimis krievs, balsojusi pret. “Tā ir provokācija. Nesaprotu, kā krievi var pakļauties Lindermanam – neizglītotam un neinteliģentam cilvēkam ar kriminālu pagātni,” spriež Aleksandra.

Balsošanas novērotāja 75. vidusskolas iecirknī Ķengaragā Irīna Januma uzsver, ka spriedze starp balsotājiem nav valdījusi, rindas bijušas garas, taču atgadījušies arī kuriozi, piemēram, cilvēki lūguši iztulkot vēlēšanu zīmes, daži nav sapratuši tautas nobalsošanas jautājumu, bet vecāki cilvēki krustiņu vietā ievilkuši aplīšus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+