Rinkēvičs: Latvija nevar vieglprātīgi izturēties pret krīzes sekām 0

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pozitīvi novērtēja Latvijas panākumus ceļā uz ekonomikas atveseļošanu, taču uzsvēra, ka valsts nevar vieglprātīgi izturēties pret krīzes sekām un tai ir jāturpina iesākto reformu īstenošana.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Pirmās pazīmes jau ir: Bijušais NATO komandieris brīdina par Kremļa iespējamiem uzbrukuma plāniem saistībā ar NATO mācībām Baltijas jūrā 121
Lasīt citas ziņas

To Rinkēvičs sacīja Latvijas Universitātes (LU) ikgadējā konferencē, uzstājoties ar priekšlasījumu “Eiropas/Eirozonas ekonomiskā krīze – iespēja valsts attīstībai un ekonomikas izaugsmei”.

“Latvija ir kļuvusi par paraugu, par ko runā citu valstu politiķi un eksperti. Pateicoties veiktajām reformām, ir pieaugusi Latvijas noturība pret globāliem satricinājumiem,” LU konferencē teica Rinkēvičs. Taču viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi neapstāties pie sasniegtā un turpināt īstenot reformas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rinkēvičs pie tālākajiem uzdevumiem minēja prioritāšu noteikšanu zinātnes inovāciju un ražošanas attīstībai, sabiedrības uzticības atjaunošanu valsts varai, kā arī izglītības un veselības aprūpes reformēšanu.

Tāpat viņš norādīja uz izsvērta un reālistiska nacionālā attīstības plāna veidošanas nepieciešamību, paredzot arī stratēģijas izstrādi Latgales attīstībai, nodokļu samazināšanu darbaspēkam, kā arī ārējās ekonomikas politikas koordinēšanas nepieciešamību eksporta veicināšanai.

“Pēc Starptautiskās finanšu palīdzības programmas apstiprināšanas mēs sākām ceļu uz ekonomikas atveseļošanos, uzņēmēji spēja pielāgoties jaunajai situācijai un atgūt zaudētās pozīcijas,” klāstīja Rinkēvičs.

Ministrs arī norādīja, ka pašlaik Latvijai nopietni ir jāstrādā pie inflācijas samazināšanas.

“Krīze ir devusi iespēju nodrošināt Latvijas vietu un lomu Eiropas Savienībā, savukārt Eiropas Savienībai ir iespēja testēt savu ekonomisko un politisko sistēmu,” uzsvēra ministrs.

Latviju globālā finanšu un ekonomikas krīze skāra vissmagāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm – tās iekšzemes kopprodukts laikā no 2008. līdz 2010.gadam samazinājās aptuveni par 25%. Lai pārvarētu ekonomiskās grūtības, valsts vērsās pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pēc finansiālā atbalsta, pretī nodrošināt skarbu budžeta tēriņu samazināšanu.

Pagājušā gada 22.decembrī Latvija starptautiskā aizdevuma programmu noslēdza, taču vēl tai ir mērķis 2014.gadā pievienoties eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.