Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. maijs, 2012
Drukāt

Rodas iespaids, ka troksnis ap Kultūras ministriju nav par kultūru pašu

jaunzeme-grende_leta

Nešaubos, ka mūsu avīzes lasītāji, kas skatās arī vietējās televīzijas, būs pamanījuši trokšņošanu ap kultūras ministri Jaunzemi-Grendi un viņas padomniekiem – Ēlertes k-dzi un Dāldera k-gu. Ja klausās medijos, tad abi padomnieki esot “padzīti”, bet ministrijas personālā notiekot “tīrīšana”.

 

Ministre atlaidusi sava biroja vadītāju un preses sekretāri (amats varbūt skan arī citādi), amatus 800 latu vērtībā zaudējuši arī abi augšminētie padomnieki. Nu “aprindās” liela prātošana, ko pieņems “iztīrīto” ierēdņu vakantajās vietās.

Iespējams, ka, rakstiņu līdz šai vietai izlasījuši, lasītāji man vaicās – nuja, bet kāds notikušajam sakars ar latviešu un Latvijas kultūru?

Sakars tāds, ka Jaunzemes-Grendes k-dze nav pratusi sarunāties ar kultūras aprindām. Kā zināms, ministre ir nākusi no tirdzniecības un rūpniecības aprindām, kur lietas un vērtības mēra citādi, ar citādām mēra vienībām, kas kultūras cilvēkiem grūti vai nemaz nav pieņemamas, kur valda piedāvājuma, pieprasījuma un sabiedriska lietderīguma principi. Var būt, ka ministre bijusi skarba, naudu nav pat apsolījusi, prasījusi kaut kādu atdevi. Nav bijusi arī komunikabla, tas nozīmē – neprot klausīties oponentos.

Tas par ministres un ministrijas vainām. Taču atzīšos, ka saceltajā troksnī es visu laiku dzirdu naudas čaukstoņu un santīmu žvadzoņu. Nemanu principiālu cīņu pret cenzūru, par vārda brīvību un ideju svaigumu, un risinājumu aktualitāti. Ne miņas no inteliģences (intelektuāļu) vadošās un virzošās lomas, cīņas par demokrātiju, ideāliem utt. Tikpat lielā mērā pārmetumus ir nopelnījusi pašreizējā ministrija un ministre, jo kultūras aprindām nav apspriešanai izvirzīti, teiksim, valstiski formulēti vēlējumi un pat pasūtījumi konkursu un citu izpausmju veidā. Esmu lasījis, ka literāti varot novērsties no varas, ko tad tā (vara) iesākšot? Nebūšot sadarbības? Varbūt tieši tam vajadzētu notikt, lai rakstnieki un dzejnieki sadusmotos un radītu reālistiskus, optimistiskus, kritiskus produktus, ko vēlētos iegādāties vietējais lasītājs, atbilstoši sabiedrības noskaņojumam un pieprasījumam. Varbūt pieprasījumam – pēc mūsu laiku varoņiem. Tekstos, bildēs un mūzikā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+