Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. septembris, 2015
Drukāt

Rūk iespējas ārstēties par valsts naudu (21)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ārstniecības iestādēm rudens pusē vairs netiks piešķirta papildu nauda, kā tas tika darīts iepriekšējos gados, lai mazinātu rindas uz izmeklējumiem un pie speciālistiem. Turklāt šogad nauda beigusies agrāk nekā citus gadus – jau vasaras nogalē, kaut gan parasti tas notiek oktobra beigās vai novembrī. Taču pacientu skaits pieaug, un ne tikai P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī citās slimnīcās uz daudziem ambulatoriem izmeklējumiem šogad vairs nav iespējams pierakstīties.

Stradiņa slimnīcas valdes pārstāve Anda Čakša: “Visgarākās rindas patlaban ir pie acu ārsta, kā arī uz radioloģiskajiem izmeklējumiem, gan kompjūtertomogrāfiju, gan magnētisko rezonansi. Pirmreizējie pacienti pie šiem medicīnas pakalpojumiem var tikt tikai, sākot no nākamā gada janvāra. Arī finansējums onkoloģisko slimnieku izmeklējumiem ir nepietiekams, jo pieprasījums pēc tiem ir ļoti liels. Ja ir aizdomas par audzēju un pacientam nepieciešama operatīva izmeklēšana, tad ģimenes ārsta uzrakstītajā nosūtījumā jābūt skaidrai norādei par to. Lai neiznāk, ka tā ir tikai paša slimnieka vēlme ātrāk tikt pie ārsta. Arī obligātajai vēža slimnieka uzraudzībai naudas ir par maz. Ja slimnieks ir izoperēts, viņa veselības stāvokļa uzlabošanā ir ieguldīts liels darbs, tad mums viņš ir jāuzrauga un mēs uzņemamies atbildību, ka iegūtais veselības stāvoklis ir jāsaglabā. Bet naudas tam nepietiek, jo pacientu skaits arvien palielinās.”

Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Andrejs Ērglis pastāstīja, ka sirds un asinsvadu slimniekiem izmeklēties par valsts naudu tikpat kā nav iespējams. “Veselības aprūpes finansējums joprojām nav sasniedzis 2008. gada līmeni, nav arī ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, tāpēc slimniekiem ir liegta iespēja tikt pie ārstiem par valsts naudu, nemaz nerunājot par iespēju izmantot jaunākās ārstēšanas iespējas,” uzsver A. Ērglis.

Stradiņa slimnīca patlaban strādā ar divu miljonu eiro zaudējumu, un, ja nākamgad, kā to sola Veselības ministrija, tiks piešķirta nauda valsts galvoto kredītu dzēšanai, tad finansiālā situācija uzlabosies, norādīja Čakša. Savukārt Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs uzskata, ka šāda naudas piešķiršana nav taisnīga. Pašvaldību slimnīcas arī ņem kredītus gan Valsts kasē, gan komercbankās un saimnieko tā, lai tos spētu apmaksāt no saviem līdzekļiem, nevis valsts budžeta. Tas nav viegli, bet ir iespējams.

Muskovs pastāstīja, ka arī Vidzemes slimnīcā Valmierā ir problēmas ar valsts apmaksātajiem ārstniecības pakalpojumiem, jo slimnieku skaits palielinās un ir garas rindas gan uz kvotēto ārstēšanu par valsts naudu, gan arī maksas pakalpojumiem un arvien grūtāk esot nodrošināt augošās prasības pēc kvalitatīvas ārstēšanas. Vidzemes slimnīcā Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteiktās šā gada ambulatorās kvotas jau ir pārsniegtas par trīsdesmit procentiem, un ārstniecības iestāde ir spiesta samazināt speciālistu pieņemšanas laiku. Diagnostiskos izmeklējumus tur veic mazākā apjomā – iepriekš mēnesī, piemēram, uz datortomogrāfiju varēja pieņemt septiņus astoņus slimniekus, bet tagad ne vairāk kā trīs četrus.

Dobeles un apkārtnes slimnīcā no 1. oktobra pieejamība valsts apmaksātajām programmām tiks samazināta par 30 procentiem. Slimnīcas vadītājs Juris Bogužs informēja, ka slimnīca par 100 tūkstošiem eiro ir pārpildījusi valsts noteiktos ierobežojumus un līdz ar to vizīte pie acu ārsta, datortomofgrāfiskie izmeklējumi, rehabilitācija un citi ārstnieciskie pakalpojumi par valsts naudu būs mazāk pieejami kā līdz šim, arvien vairāk pacientiem būs jāmaksā no sava naudas maka.

Nedaudz mazāki zaudējumi nekā Stradiņiem ir Rīgas Austrumu slimnīcai – tie veido pusotru miljonu eiro. Kā pastāstīja finanšu direktors Kārlis Smilga, zaudējumu apmērs esot samazinājies divas reizes salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad ārstniecības tarifu sarukums atstājis vislielāko ietekmi. NVD līguma gada summa esot jau izstrādāta dienas stacionārā ginekoloģijā, neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšanā, valsts nauda ir iztērēta arī vizītēm pie ginekologa.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs norādījis, ka veselības aprūpe ir hroniski nefinansēta un tai katastrofāli trūkst naudas. Nākamgad nauda pacientu ārstēšanai būšot tādā pašā apmērā kā 2015. gadā un pacientiem situācija nepasliktināšoties. Tātad par ārstēšanos arvien vairāk būs jāmaksā no sava naudas maka.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Var tik pabrīnīties, ka Saeimas opozīcija nav ierosinājusi nodibināt Saeimas izmeklēšanas komisiju par šādu situāciju Latvijas veselības aprūpē, kas faktiski ir noziegums pret savu tautu un tie politiķi, kas vainojami ik gadu ap 1500 Latvijas iedzīvotāju novešanu nāvē,(sakat veselības darbinieku arodbiedrības paziņojumu), nepiešķirot veselības aprūpas pieejamībai nepieciešamos līdzekļus, ir uzskatāmi par noziedzniekiem un kā tādi ir sodāmi par bezdarbību , pildot savus valsts amata pienākumus. Diemžēl, pat profesors Danilāns šādu rīcību LA rīkotajos Grāmatu svētkos par veselības problēmām , to ir nasaucis tikai par CŪCĪBU. Diemžēl neviens mūsu žurnālist par to nerunā, pat TV 1:1 ar Straujumu tāds jautājums netika uzdots, un arī LR Krustpunktā sarunā ar ministru Beleviču par to konkrēti nekas netika runāts. Un ir jautājums: kāpēc tik daudz līdzdalībnieku šim noziegumam ir Latvijā? Kāpēc Nacionālās bibliotēkas restorāna nosaukuma tēma divas nedēļas bija aktuālākā tēma par ko runāt visām Latvijas avīzēm un internetam, bet šī problēma par priekšlaicīgo mirstību tūlīt tik izdēsta no aktuālās tēmas jau rītdien.

  2. Runājot par ambulatorisko izmeklējumu nepiejamību, nekad nepaceļas jautājums par to izmaksām. Tiešām – vai kāds uzdevis jautājumu , kādēļ att. rezonance maksā 100 eiro un ne 200 vai otrādi. Laikam izmaksu jautājums ir tāds pats noslēpums kā satversmes biroja pielaides valsts noslēpumiem. Bet ja nē – kādēļ neatšifrēt :ārstam tik un tik, amortizācija, telpu īre, elektrība, apkope u.t.t. Varbūt, ka slaavenais NEO var uzlauzt šo mediķu slēpto izmaksu noslēpumu kā to veica ar dažu algu sistēmām.

  3. lnkmj'[nknņljlnlbuj.bj

  4. Dace>Ilona Vīnberga Atbildēt

    Eiropas Savienības paraugvalsts Latvija ir vienīgā no visām 28 ES dalībvalstīm,kurā joprojām (atšķirībā,piemēram,no Igaunijas,Lietuvas un Grieķijas) nav ieviesta pat obligātā veselības apdrošināšana! Acīmredzot,Briselei īpaši nerūp arī Latvijā uzņemamo bēgļu veselības aprūpe!

  5. Vispirms taču ir jāsteidz pildīt Junkera bēgļu kvotas,par kurām ļoti precīzi ir pateikuši Višegradas bloka valstu premjeri un prezidenti.
    Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns: “Eiropas ideja,ka kāds atļauj savā valstī ierasties bēgļiem un tad tos izdala citām dalībvalstīm,ir ārprātīga un netaisna.”
    Rumānijas prezidents Klauss Johanniss: “Mēs uzskatām,ka tas nav risinājums un ir neadekvāti runāt par obligātām kvotām,kuras aprēķinātas pēc ārkārtīgi birokrātiskiem kritērijiem-es teiktu,gandrīz kā grāmatvedības uzdevumā,nekonsultējoties ar dalībvalstīm. Tās ir cilvēciskas būtnes,nevis priekšmeti,kas jāskaita.”
    Polijas premjerministre Eva Kopača:”Bēgļu kvotas tikai piesaistīs jaunus nelegālos migrantus.” Papildinot: “…kurus mums,iespējams, nāksies,ārstēt par baltu velti,uz mūsu iedzīvotāju arī kvotu rēķina-jau šoziem! Vismaz mūsu premjerministre par to ir pārliecināta!

  6. Un tā mēs lēnam izmirstam,valstij esam nevajadzōgi….

  7. bet kam tad man nodokli jamaksa , tapat viss par naudu , mila tauta , cik ilgi mes tos parazitus uzturesim

  8. Un šādā valstī grib lai laiž pasaulē bērnus????? bett nu jau vairs par to nerunā,tagad būs bēgļi ar visiem bērniem un tiem nauda būs un kvotas,KAS NOTIEK ????

  9. Valdībai jau nospļauties uz tautu,ka tik pašiem labi…

  10. Ziemeļu diagnostikas centrā uz magn.rez. izmeklējumu galvas asinsvadiem š.g. septembrī pieraksta uz nākošā gada aprīli. Inavliditātes apliecības pagarināšana un izmeklējumi bija jāveic par maksu. Mana pensija 68 eiro, iztēŗetie līdzekļi 219 eiro. Ik pēc 2 gadiem jāiet uz atkārtotu komisiju. Kur ir valsts palīdzība? Kur ir bezmaksas pakalpojumi? Tādu nav. Nez kā tad tiks galā ar mellajiem iebrucējiem, kuriem būs nepieciešama palīdzība? Šiem viss par velti, mums jāmaksā. Valsts izpratnē tas ir godīgi.

  11. Šī valdība naudu iedala kāpurnieku pirkšanai.Pret ko korot taisās,drošivien pret savu tautu.Tas,ka valstij nav naudas veselības aprūpei,ir genocīds pret Latvijas iedzīvotājiem.

  12. Prātiņ,nāc mājās! Atbildēt

    Un tad vēl mūsu partija un valdība grib neatpalikt no bagātā Luksemburgas onkuļa Junkera un saņemties vēl papildus pacientus-afrikāņus un arābus?

  13. žuli,ko tu te muldi par pārkrāsoto padomju režīmu.Tieši padomju režīma laikā medicīna bija pieejama par baltu velti un visiem.Tiesa,varbūt zemāks līmenis bija,bet tas arī saprotams, viss jau mainās un attīstās.Bet mūsu tagadējā valdība,protams pēc eiropas komandas, aktīvi strādā latviešu tautas iznīcināšanai.Tas tak pat aklajam skaidri redzams.Tik nožēlojama situācija Latvijā vēl nekad nav bijusi.

  14. Nopietni Latvija pastav ari tads variants ka arsteties par valsts naudu,intetresanti,kas butu jadara lai butu tads statuss ka arsteties par valsts naudu!kautka smiekligi lasit tadus rakstus….

  15. tagad taču topā BĒGĻI,BĒGĻI.BĒGĻI,,,

  16. Viss pareizi! Protams, tikai pēc valdošā pārkrāsotā padomju režīma mērauklas.
    Latviešu tautas veselība valdību interesētu tikai tad, ja šeit būtu nacionāla valsts.
    Pārkrāsoto, internacionālo padomju režīmu tautas veselība neinteresē. Tai ir citas prioritātes.
    Ja latvieši izmirs, vieta jau nepaliks tukša. Šeit ir mērenā klimata zona ko neapdraud nekādas lielas dabas stihijas. Tā, ka to, kas šeit dzīvos un valstij nodokļus maksās netrūks. Un nav taču atšķirības kādas ādas krāsas vai tautības nodokļu maksātājs to naudiņu maksā.
    Tā ir patiesība, kurai daudzi vēl joprojām nespēj noticēt.
    Par savu muļķību mums nākas visdārgāk maksāt.

    • Mums vienkārši trūkst tiesiskuma.Visus likumus brada ar birokrātijas zābakiem un izmanto to valkātaju vajadzībām,nevairoties no tiešiem pašu rakstītu likumu pārkāpumiem,jo mūsu birokrātija balstās nevis likumiem,bet ticību tam,kā šos likumus interprete citi birokrāti,ieredņi.

  17. Rakstā maigi teikts – trūkst.Nevis trūkst, bet kvotu nav vispār.Vismaz tā saka radioloģijas reģistratūrā.

  18. Jo ciniskāk tas ir tāpēc, ka tiem pašiem onkoloģiskajiem slimniekiem tiek maksātas VALSTS invaliditātes pensijas 60 eiro 3.grupai un nedaudz vairāk – 2 grupai, tiem, kuriem šīs pārbaudes visvairāk ir vajadzigas.
    Kauns mūsu pašu valstij..
    Un rūpe tik par ekonomiskajiem bēgļiem…
    Liels liels fuj..

  19. Klajš cinisms no valsts puses ir prasīt naudu (250 eiro Stradiņos) no onkoloģiskiem pacientiem par magnētisko rezonansi.Pacientu ceļš – sūdzēt valsti tiesā par palīdzības nesniegšanu smagiem pacientiem.Ne visi var maksāt tādu naudu.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+