Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. marts, 2016
Drukāt

Ruža: “Trikātas KS” parādi zemniekiem, visticamāk, jānoraksta (7)

Foto - LETAFoto - LETA

"Trikātas" zīmola īpašnieka SIA "Latvijas piens" vadība noraida satraukumu, ka varētu būt izmaiņas saistībā ar šo preču zīmi.

Maksātnespējīgais kooperatīvs “Trikāta KS” faktiski ir bankrotējis un tā parādi zemniekiem nepilnu trīs miljonu eiro apmērā, visticamāk, ir jānoraksta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža, kura vadītais uzņēmums iegādājies “Trikāta KS” piederošās rūpnīcas “Latvijas Piena” daļas un kļuvis par šīs rūpnīcas vairākuma akcionāru.

Rūpnīcai “Latvijas Piens” vairs nedraud maksātnespēja un ar tās ņemtā, valsts galvotā kredīta atmaksu problēmu nebūšot. Ar kredītu izsniegušo banku esot izveidots kredīta atmaksas grafiks, kas tikšot pildīts. “Valsts galvojums ir pilnīgā drošībā,” sacīja Ruža.

Ruža “Latvijas Piena” nākotnes perspektīvas vērtē optimistiski. Sākotnēji gan lielas izvēles neesot un būs rūpnīcas pamatdarbība turpinās būt industriālo piena produktu ražošana. Taču nākotnē saskaņā ar investīciju plānu rūpnīcas darbību ir plānots paplašināt un sakārtot, lai tā strādātu ar lielākas pievienotās vērtības produktiem. “Mēs ejam uz attīstību,” sacīja Ruža.

Pēc “Latraps” vadītāja teiktā, lai arī patlaban šajā nozarē situācija globāli ir sarežģīta, Latvija ar katru gadu būs arvien lielāka piena produktu eksportētāja. Kā atzina uzņēmējs, piena cenas patlaban ir zemas un varētu vēl kristies, taču rūpnīcai valsts papildu palīdzība nav nepieciešama.

Ruža nesaskata problēmu, ka piena pārstrādes uzņēmumu pārņēmuši līdz šim graudkopībā strādājuši zemnieki, norādot, ka “Latvijas Pienu” turpinās vadīt līdzšinējā vadības komanda, ar kuru uzņēmumam “Latraps” bijusi sadarbība arī līdz šim. “Bizness ir bizness,” sacīja Ruža. Viņš pozitīvi novērtēja, ka rūpnīca paliek Latvijas zemnieku īpašumā un ar to, ka “Latvijas Piena” vadībai esot jauna motivācija strādāt.

Tas, vai visi rūpnīcas darbinieki saglabās darbu, esot rūpnīcas vadības ziņā.

Kā ziņots, “Latraps”, iegādājoties “Trikāta KS” piederošos 53,66% “Latvijas Piena” kapitāldaļu, kļuvis par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu. Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem pieder atlikušās daļas – piensaimnieku kooperatīvam “Dzēse” 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS – 5,88% kapitāldaļu.

Trešdien noslēgts līgums par “Trikātas” īpašumā esošo SIA “Latvijas Piens” kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam “Latraps” par 512 000 eiro.

“Trikātas KS” piederošo 53,66% kapitāldaļu piespiedu pārdošanas vērtība tika noteikta 27 403 eiro, lai gan paketes nominālvērtība ir 2 740 300 eiro. Salīdzinoši zemo cenu administratore skaidroja ar faktu, ka “Latvijas Piena” investoram būs jārēķinās ar apmēram trīs miljonu eiro lielo parādu piena piegādātājiem.

“Trikāta KS” kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmusi maksājumus no “Latvijas Piena”, kas kooperatīvam ir parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiek uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, bet gan virzīta bankrota procedūra.

Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā “Latvijas Piena” rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – aptuveni 4,26 miljoni eiro. “Latvijas Piens” arī ir saņēmis valsts garantēto atbalstu – 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu – 5 027 473 eiro – 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cena. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā – 17%.

“Latvijas Piena” dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse”, kā arī “Piena partneri KS”, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā “Piena partneri KS” izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī “Latrapam”, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī kooperatīvs VAKS, investējot 300 000 eiro.

“Latvijas Piena” apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Duklavu atpakal uz alus bruzi bet parejos laikam cietuma

  2. Gribētos ticēt, ka Latraps izvilks “Latvijas pienu” no bedres. Bet nu viegli nebūs. Lielas investīcijas vajadzēs, kuras nemaz tik ātri atpakaļ nenāks.

  3. Īsti nav skaidrs, kādēļ 3 miljoni zemniekiem jānoraksta zaudējumos (varbūt bija domāta nauda, ko zemnieki ieguldīja kapitāldaļās, nevis piena nauda), jo kooperatīvs bija parādā zemniekiem, bet Latvijas piens ir parādā kooperatīvam. Bez tam, rakstā ir minēts, ka ir nopirktas kapitāldaļas un arī saistības.

  4. Žēl kad atkal zemnieki apzagti.visatļautība nebeidzās pret nabadzīgāko ļaužu daļu kad kāds miljonārs zaudēs kaut ko.

  5. Kārtējā afēra ar Ružu priekšgalā, teica administrātore ka Trikātas daļu summa tik zema ,jo jārēķinās ar 3 miljonu parādu zemniekiem- Ruža pasaka ka neko nezinot, nebūas labs bizness kungiem!

  6. Zagļu banda triumfē! 3 miljoni ķešā- ar mahinācijām nozagti!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+