Sapņu zemēs: albumu apskats 0

Mūzikas namā “Daile” 2016. gadā notika virkne koncertu, kuros dziedātājs (un arī obojists) Daumants Kalniņš kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti klausītājiem cēla priekšā Imanta Kalniņa dziesmu programmu, kas nu ieraudzījusi dienasgaismu arī dubultdiska veidolā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Dziesmas, instrumentālas epizodes un Imkas ierunāto tekstu intermēdijas virknējas un mijas teju meditatīvā plūdumā, kura kontūras brīžam izrādās arī gana daudzveidīgas, pat ekspresīvas un drastiskas. Lakonisms ir šī ieraksta atslēgas vārds. Kameriskas un ļoti personiskas ir abu mākslinieku pašizpausmes. Balss un ģitāra. Oboja un ģitāra. Brīžam – divas balsis. Kopā – saskanīgs vokāli instrumentāls dubultduets mūzikā, kam pievienojas paša komponista tekstos ietvertie domugraudi un tekstuālas ekspresijas. Trāpīgs minimālisms, kur katrai detaļai ir sava dziļāka nozīme un jēga, kur katra mūzikas un teksta nianse kļūst par satura nesēju un tiešu trāpījumu sirdī. Albumā ietverts vesels laikmets, ko daudzi brieduma vecumu sasniegušie sauks par savējo. Taču nekādas nostalģijas. Tās vietā – Kalniņa mūzikas pirmatnējs spēks – Kalniņa–Zemīša versijā tā skan kā tikko dzimusi, lai arī no sarakstīšanas brīža jau pagājuši daudzi gadu desmiti un dziesmu sākotnējās versijas mūsu uztverē nostabilizējušās kā labākās. Mūzika kinofilmām “Sprīdītis”, “Pūt, vējiņi!”, “Ezera sonāte”, dziesma “Dziesma par četriem baltiem krekliem” no filmas “Elpojiet dziļi” (uz albuma vāciņa nepareizs dziesmas nosaukums!), “Bimini” un “Miedziņš”, brīnišķīgās mīlas balādes ar Viljama Šekspīra dzeju un franču “Quand je t’aime” (kā gan tomēr gribētos bukletā kādu tuvāku informāciju par šo tekstu!), fragments no oratorijas “Dzejnieks un nāra” un daudzi citi aizrit kā plūstoša upe ar daudziem krastiem – šķietami līdzīgiem, taču niansēs tik brīnumaini daudzšķautņainiem. Šīs nianses piešķir gan abu mūziķu neapšaubāmi talantīgais lasījums, gan paša komponista rokraksta individualitāte. Dzīles dvašo arī no dzejas pirmpamata – Māra Čaklā, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa un citu dzejnieku izcilajiem tekstiem.

Padomju gados noklusētā komponista Bruno Skultes (1905 – 1976) kormūziku ar Andreja Jansona ieinteresētu gādību izdevusi amerikāņu kompānija “Albany Records”, kuras diskogrāfijā šis nebūt nav pirmais latviešu mūzikas ieskaņojums. Bruno Skultem liktenis izvērtās citādi nekā brālim Ādolfam, kurš palika Latvijā. Bruno – daudzsološais komponists, diriģents un ērģelnieks, viena no lielākajām latviešu mūzikas cerībām Latvijā 30. gados, Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk dzīvoja Kanādā un ASV. Latviju viņš saglabāja atmiņā kā romantizētu, neaizsniedzamu sapņu zemi, kura uzplaukst viņa kompozīcijās un nesavtīgajā kalpošanā latviešu mūzikai diriģenta ampluā. Klausītāju uzmanībai tiek piedāvātas 16 Bruno Skultes kordziesmas – tautasdziesmu apdares, oriģināldarbi, sakrālās mūzikas sacerējumi dažādiem kora sastāviem. Albuma ieskaņojumā piedalījušies trīs kori (“Ave Sol”, “Fortius”, “Balta”), kuri tomēr parāda dažādu profesionālo varēšanu. Lai arī komponista rakstības stils nav viscaur vienlīdz pārliecinošs un oriģināls, albums sniedz plašu ieskatu komponista devumā.