Mobilā versija
+3.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
2. augusts, 2017
Drukāt

Savstarpējie aizdevumi apiet bankas (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Šobrīd Latvija ierindojas 1. vietā kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma savstarpējo aizdevumu platformās.

Par Latvijas finanšu tehnoloģiju jeb “FinTech”, konkrētāk, savstarpējo aizdevumu platformu veiksmes stāstiem “Mintos” un “Twino” vairs nevajadzētu brīnīties. Vien pāris gadu laikā caur abām kompānijām finansēti aizdevumi jau krietni virs 400 miljoniem eiro, padarot tos par vieniem no visstraujāk augošajiem savstarpējo aizdevumu platformu uzņēmumiem Eiropā. Tomēr Latvijā ir vēl virkne citu – 
mazāku.

 

1. vietā Eiropā

Kā rāda jaunākie Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas dati, pirmajā pusgadā caur Latvijas platformām investēts gandrīz četras reizes vairāk nekā šajā laika posmā pērn un par septiņiem miljoniem vairāk nekā visa 2016. gada laikā.

Svarīgi, ka finansēti dažādu veidu kredīti – gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan privātpersonām. Platformās izvietoti kredīti no vairāk nekā 10 dažādām valstīm, tostarp Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Dānijas, Polijas, Spānijas u. c. Nesen šim sarakstam pievienojusies arī Ķīna.

Asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš norāda, ka Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas turpina audzēt savus rādītājus, arvien vairāk nostiprinot pozīcijas Eiropas tirgū. “Lai gan vēl nav apkopoti dati par darbības rādītājiem citās Eiropas valstīs, prognozēju, ka šobrīd Latvija ierindojas 1. vietā kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma. Savukārt, vērtējot izaugsmes iespējas nākotnē, kritiski svarīgs būs nozares darbību regulējums, kuru šobrīd izstrādā Finanšu ministrija,” sacīja G. Āboltiņš, piebilstot, ka likumam ir jābūt konkurētspējīgam, lai platformas varētu attīstīties arī nākotnē. Kā “LA” atklāja FM pārstāvis Aleksis Jarockis, augustā likumprojektu plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. “Termiņš apstiprināšanai Ministru kabinetā ir plānots 2017. gada 31. oktobris – atbilstoši valdības rīcības plānā noteiktajam,” sacīja A. Jarockis, apstiprinot, ka aizķeršanās neesot.

Viens no “Capitalia” klientiem ir, piemēram, trifeļu ražotājs “Taste Caps!” Uzņēmuma īpašniece Ilze Garanča man sacīja, ka šāds aizdevums ir ar lielākiem procentiem (32%) nekā bankās, un arī izvērtējums ir gana rūpīgs – sava varēšana jāpierāda sava varēšana. Tomēr arī ieguvumi ir. “Viņi neprasa ķīlu, ko grib bankas. Tāpat arī aizdevumu var nokārtot pāris dienu laikā. Man pirms sezonas sākšanās vajag apgrozāmos līdzekļus, lai varētu laicīgi uzsākt ražošanu ziemas sezonai un to neviena banka nedod. Uzņēmumam šī ir iespēja strādāt,” norādīja I. Garanča.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Izlasīju virsrakstu un jau nodomāju, ka valdība nav apmierināta, ka Jānis aizdod Pēterim piečuku līdz algai, nesamaksājot par to nodokli. Neporjadok, tovarišči! Vajag, lai Jānis nomaksātu valstij nodokli pie aizdošanas, bet Pēteris pie parāda atdošanas.

Draugiem Facebook Twitter Google+