Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

ST atsakās vērtēt Zatlera rīkojuma Nr.2 atbilstību Satversmei

zatlers

Satversmes tiesa (ST) atteikusies vērtēt Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera pērnā gada 28.maijā pieņemtā rīkojuma Nr.2, ar kuru rosināta Saeimas atlaišana, atbilstību Satversmei, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa.

LETA jau ziņoja, ka astoņas privātpersonas janvārī iesniedza sūdzību ST, lūdzot izvērtēt iepriekšminētā Zatlera rīkojuma atbilstību Satversmes 14. un 40.pantam, kas noteic Valsts prezidentam ierobežojumus termiņam rosināt Saeimas atsaukšanu un nosaka svinīgā solījuma tekstu, kas tiek dots Saeimas sēdē, prezidentam uzņemoties amata pienākumus. Pieteicēji uzskatīja, ka ar Zatlera pērnā gada maija rīkojumu aizskartas viņu pamattiesības, kas saistītas ar vienlīdzīguma principu likuma un tiesas priekšā, aģentūru LETA informēja sūdzības iesniedzēji.

Sūdzību ST bija iesnieguši Dmitrijs Čubukovs, Normunds Ozoliņš, Andžejs Zdanovičš, Tatjana Popova, Jevgenijs Okss, Guntra Vīksna, Kaspars Dimiters un Ļevs Libinsons.

Pauliņa papildināja, ka ST atteikusies pieteikumu pieņemt izskatīšanai, jo atzīts, ka tā iesniedzējiem šādu tiesību nav bijis.

ST konstatējusi, ka pieteikums iesniegts kā konstitucionālā sūdzība, ko likums ļauj iesniegt ikvienai personai, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

Tāpat ST likums noteic, ka tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu atsevišķi neminētu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta izdotu aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam, ir prezidentam, Saeimai, ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam un Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Tādējādi ST likumā izsmeļoši ir uzskaitīts to personu loks, kurām ir tiesības iesniegt ST pieteikumu par lietas ierosināšanu par prezidenta izdota akta, tostarp rīkojuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikuma autoriem šādu tiesību iesniegt sūdzību ST nav bijis.

Kā ziņots, sūdzības autori norādīja, ka 2011.gada 28.maijā Zatlers, pamatojoties uz Satversmes 48.pantu, ierosināja Saeimas atlaišanu, kaut arī viņa pilnvaras izbeidzas 2011.gada 7.jūlijā, proti, līdz viņa pilnvaru beigām bija palikušais laiks bija būtiski mazāks nekā pusgads.

Tāpēc konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Zatlers ir pārkāpis Satversmes 14.pantā aprakstīto ierobežojumu un kā sekas nav ievērojis savu svinīgu solījumu, kas ir aprakstīts Satversmes 40.pantā. Tāpat Zatlers nevarēja uzņemties Latvijas Republikas Satversmes 50.pantā paredzēto atbildību, jo viņa pilnvaru laiks bija jau beidzies līdz tautas nobalsošanai.

Tieši šādā veidā tikušas aizskartas sūdzības iesniedzēju pamattiesības.

Sūdzības autori norādīja, ka Satversme ir pamatlikums un tās priekšā visi Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji ir vienlīdzīgi. “Un tas, ka Latvijas Republikas Satversmi neievēroja Valsts prezidents, nevis parasts LR iedzīvotājs, nemaz nemaina lietas būtību, jo likuma priekšā visiem jābūt vienlīdzīgiem un visiem tas ir jāievēro,” uzskata sūdzības iesniedzēji.

Sūdzības autori norādīja, ka Valsts prezidenta pieņemtā rīkojuma atbilstību Satversmei var izvērtēt vienīgi ST.

Viņi arī norādīja uz Zatlera “mantkārīgu motīvu”, kas, pēc pieteikuma autoru domām, “piespieda viņu pārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 14.pantā aprakstītu ierobežojumu”.

Sūdzības autori lūdza ST atzīt Latvijas Valsts prezidenta 2011.gada 28.maijā pieņemtā rīkojuma Nr.2 neatbilstību Satversmes 14. un 40.pantam, kā arī atzīt to par spēkā neesošu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+