Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. februāris, 2014
Drukāt

Strādājošie kļūst turīgāki, pensionāri – trūcīgāki
 (19)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nabadzības riskam pakļauts teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jeb 19,4% no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas apkopoti par situāciju 2012. gadā. Visvairāk – par 3,8 procentpunktiem viena gada laikā – nabadzības risks pieaudzis tieši vecuma grupā no 65 gadiem – 2011. gadā nabadzība draudēja 13,9% vecākā gadagājuma cilvēku, bet 2012. gadā jau 17,7%. Vienīgi bezdarbnieki tuvinājušies nabadzībai straujāk nekā pensionāri.

Bēdīgā aina tieši pensionāru un bezdarbnieku vidū skaidrojama ar to, ka sociālā atbalsta apjoms nestrādājošiem cilvēkiem 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu gandrīz nav pieaudzis, liecina CSP dati. Pabalstu un cita atbalsta saņēmējiem ienākumi auguši tikai par 0,1%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, kamēr ienākumi no algotā darba ir pieauguši par 7,9% uz katru mājsaimniecības locekli.

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš teic, ka šie CSP atzinumi nesagādājot nekādu pārsteigumu, jo nemitīgi notiekot nejēdzības, kas iedragā Latvijas pensionāru iztikšanu. Viņaprāt, pensionāru ievēlētie deputāti pieņem lēmumus, kas pensionāru dzīves līmeni nevis uzlabojot, bet aizvien pasliktinot. Kā pēdējais piliens esot arī elektrības tirgus atvēršana, ko pensionāri uzskata par kārtējo veidu, kā iedragāt viņu jau tā knapos ienākumus un nopelnīt uz pensionāru rēķina. “Diemžēl situācija kļūst pietiekami draudoša, lai meklētu risinājumu,” stāsta A. Siliņš, norādot, ka par turpmāko rīcību pensionāri lems jau 17. februāra Pensionāru federācijas domes sēdē.

Labklājības ministrija (LM) regulāri izmanto CSP datus dažādās jomās. “Tie ir vieni no papildu rādītājiem, kas var pamatot problēmas, atspoguļot situāciju valstī, un ļauj mums salīdzināt to ar citām Eiropas Savienības valstīm,” klāsta LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla, uzsverot, ka arī šie dati nepaliks bez ievērības. Viņa atzīst, ka nabadzības problēma Latvijā ir aktuāla jau daudzus gadus. Pērn decembrī valdība apstiprinājusi LM sagatavoto ziņojumu “Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, kurā piedāvāti risinājumi. Valdība ministrijai noteikusi konkrētus uzdevumus: līdz 30. aprīlim jāiesniedz koncepcija par adekvātu un metodoloģiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni valstī un gada laikā pēc tā noteikšanas jāveic nepieciešamie grozījumi sociālās palīdzības sistēmā.

Lai risinātu pensijas vecuma cilvēku un bezdarbnieku nabadzības risku, līdz 2015. gada beigām LM valdībā jāiesniedz koncepcijas projekts par iespēju noteikt bāzes jeb sociālo pensiju un minimālo bezdarbnieka pabalsta apmēru, kā arī pārskatīt valsts sociālo pabalstu izdevumus vai to apmērus, lai piesaistītu to sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.

CSP Sociālās statistikas departamenta pārstāve Liene Āboliņa skaidro: “Nabadzības riska indekss tiek aprēķināts atkarībā no visu iedzīvotāju ienākumu apjoma. Ja cilvēkiem ienākumi pieaug, palielinās arī nabadzības sliekšņa vērtība. Tā kā pensionāriem ienākumi nepieaug tik strauji kā strādājošajiem, viņi nabadzības riskam potenciāli pakļauti lielākā mērā.” Respektīvi, tiešā veidā pensionāri nekļūstot trūcīgāki, bet citas sociālekonomiskās grupas kļūst turīgākas. Krīzes laikā situācija bijusi pretēja – daudzi cilvēki palika bez darba, algas samazinājās, bet pensionāri teorētiski kļuva mazāk pakļauti nabadzības riskam, jo pensijas nesaruka tik krasi.

Par materiālo nenodrošinātību un spēju atļauties konkrētas lietas precīzāk liecinot nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji. Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai Latvijā 2012. gadā pakļauti bijuši 35,2% jeb 703 000 no visiem iedzīvotājiem, kas ir par 
28 000 mazāk nekā gadu iepriekš. CSP norāda, ka samazinājumu ietekmējusi ekonomiskās situācijas uzlabošanās un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu pieaugums par 5,3%, kas savukārt veicinājusi dziļai materiālajai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaita sarukumu par 1,5 procentpunktiem. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, 2012. gadā pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 233 eiro jeb 164 latus mēnesī.

CSP tikai tagad sabiedrībai darījusi zināmus datus par nabadzības risku 2012. gadā, jo pagājušā gada datu apsekošana un apstrādāšana var notikt tikai kārtējā gadā, kad jāveic ienākumu atskaites par pagājušo gadu. “Informāciju par 2013. gadu CSP sāks apsekot tikai šā gada martā, saņemot informāciju no respondentiem, reģistriem un citiem avotiem,” skaidro CSP pārstāve L. Āboliņa.

nabagtabs

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Jaunais finanšu ministrs varētu mums paskaidrot,kāpēc Spānijā un Itālijā,kopš PVN ieviešanas brīža,neraugoties uz ekonomisko krīzi un inflāciju,maize ir aplikta ar 4% PVN likmi,bet Latvijā ar 21%-tik pat augstu kā alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm?

  2. Jāsamazina ir 21% mākslīgais uzcenojums jau tā dārgajai pārtikai!

  3. Vēl smieklīgāk izklausās,piemēram “nacionalitāte” vārda “tautība” vietā! Un cik ilgi vēl remontēsim,nevis labosim apavus? Toties mājas gan mēs vairs neremontējam,bet “renovējam”!! Par “prezentēšanu”pat nerunājot!

  4. Cik ilgi vēl Latvijā tiks diskriminēti strādājošie pensionāri,ieturot no viņu algām ienākuma nodokli jau no pirmā lata?

  5. Ar eiro ieviešanu un algu dubultošanu valsts uzņēmumu valdēm vien nepietiek!

  6. Elektrības sadārdzināšanu ir obligāti jākompensē ar samazinātu PVN,vismaz ikdienā nepieciešamākajiem pārtikas produktiem,kā piemēram Grieķijā (0%) un Spānijā (4%)!!!!

  7. Kur ir atraitņu pensijas kā visās pārējās ES valstīs,Igauniju un Lietuvu ieskaitot?

  8. Latvijā turpina pelnīt pat uz mirušo pensionāru rēķina! Gan neizmaksājot visu uzkrāto pensijas kapitālu,gan apliekot apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumus ar pasaulē augstāko-21% PVN likmi,kas Lietuvā,Polijā,Šveicē,Itālijā,Spānijā,Melnkalnē,Kiprā,Anglijā,Īrijā,Dānijā,Zviedrijā,Norvēģijā,
    Gruzijā,Izraēlā,Ķīnā,Japānā,Filipīnās,Šrilankā,IndijāBangladešā,IndonēzijāAustrālijā,Zambijā,Kenijā,Namībijā,Zimbabvē,
    Brazīlijā,Kolumbijā,Venecuēlā,Gajānā u.t.t. ir 0%!!!

  9. Minimālā alga,kaut nepietiekami,ir palielināta jau vairākārt! Kāpēc netiek palielināta minimālā pensija,kura pat Lietuvā un Igaunijā ir vairākkārt lielāka! Pusmiljons pensionāru balsu jums vēlēšanās nav vajadzīgas?

  10. NESAPROTU ,KA vINKELE VEL NAV ATKAPUSIES NO SAVA AMATA ,KA VINA DRIKST TURPINAT STRADAT PEC TA ,KO VINA PATEICA PAR PENSIONARIEM ,BET TAGADEJIE PENSIONARI TACU BIJA TIE KAS RISKEJA AR SAVU DZIVI UN DZIVIBU UN GAJA UZ BARIKADEM UN IZCINIJA BRIVU LATVIJU ,NU LAIKS TO NOZELOT.DEPUTATI UNMINISTRI KAS SAVUS VECOS CILVEKUS MERDE UN SAVUS BERNUS NEMIL NAV PELNIJUSI SOS AMATUS ,LUK TAS PENSIONARIEM BUTU STINGRI JAIZVERTE ,JO LATVIJA JAU NAV CITU VELETAJU UN VELESANAS DRAUGI IR TUVU.

  11. Ar indeksācijas grašiem līdzi cenu pieaugumam netiksi….Elektrības cenas būs šausminošas.

  12. jau nekļūst trūcīgāki tādēļ,ka strādājošie pārticīgāki,brt gan tādēļ ,ka valdība rūpējas .lai viss,kas saistīts ar pensionāru izdzīvošanu nepārtraukti paliktu dārgāks-gan apkure,gan gāze,tagad arī elektrība,nemaz jau nerunājot par medicīnu un zālēm.Pie tam-cik atceros-visas tās pozicijas pat nav iekļautas tajā 1991.gada iztikas minimumā .Īpaši smieklīgi izklausās apgalvojums,ka pensionāru ienākumi nepieaugot tik strauji kā srtrādājošo.Par pietiekošu pieaugumu laikam tiek uzskatīts pieaugums par 5 latiem piecu gadu laikā.Tiešām jāatzīst-tas nav visai strauji,ja salīdzina pieaugumu Latvenergo vadošajiem un vēl tur kādiem ,kuriem tūkstošos mērāmas algas dubultoja.

  13. Cik tas ir ttraki, ka cilvēks pat gramatiski pareizi nevar uzrakstīt komentāru. Vai tad tiešām nav mācījies apstākļa vārdu “ka” un “kad” lietošanu!? Tur jau pilnīgi teksta jēga zūd.Tas attiecas uz pirmo rakstītāju.

  14. protams kad pensionāri ir nabagi ….darba gadi ir nostrādāti daudz un saņem kad nevar galus savikt……kā nav kauna pateikt kad nauda nomainīta -kad pensijas ir lielākas ……padomājiet vienreiz arī par veciem CILVĒKIEM -mēs ari gribam ēst ……

  15. Uzrakstiest cik cilvek nomiruši badā.Skatoties ,kā izskatās viena daļa sabiedrības (biksēs ir tikai kauli)rodas aizdomas, ka cilvēki mirst no bada.

  16. Pastrādāju pāris mēnešus Latvijā un sapratu ka šeit nav ko darīt .Ģimeni ar tādiem ienākumiem neuzturēt.Vietējie uzņēmēji uzskata ka alga vispār nav jāmaksā,cilvēki strādā idejas vārdā. Ko tad brīnamies ka visi brauc prom.

  17. Mana mamma pensionāre nabagāka no tā, ka man, kā strādājošajam būs vairāk brīvu līdzekļu, nepaliks, tieši otrādi. Man protams žēl tos pensionārus, kuriem veselības problēmu dēļ nav bijis bērnu. Pārējiem, kuriem šņabis bija jādzer, vai kas cits maisīja, atvainojiet, bet man ir jānodrošina savu bērnu nākotne, lai vecumdienās nebūtu jāpiedzīvo jūsu liktenis.

  18. kā vispār cilvēkam aR 30 gadu darba stāžu,augstāko izglītību drīkst būt noteikta pensija iztikas minimumalīmenī vai mazāka un kā tā drīkst būt mazāka vai līdzīga kā palīgstrādniekam ,mazkvalificēto darba veicējam?????
    viņķele teikusi,ka strādāts citai valstij, bet tieši tad viņa un citi shēmotāji baudīja šos darba augļus,tika saglabātas gan kultūras ērtības,Kultūra,sports,māksla,celtnes,kuras tagad par 1Ls piesavinājās,sahēmoja tagadējie miljonāri, tās rūpnīcas,ko izputinājs,izputina,-tās izveidoja mūsu -tagadējo pensionāru izglītotie-gudrie-dabīgie senči,kurus nošāva,atņēma -kompartIjas elektorāts,kuru pēcnācēji arī tagad iR PIE SILES-ar nezkāpeēc deputāta algu 2000 euro,kaut nezina/vāji zina valsts valodu,kur nu vēl kādu svešvalodu. bet skolotājam jāzina vairākas,jāliek sertifikāti ikgadu,tarifikācijas.
    tieši skolotāja,pilota,medmāsas, bermnu dārza skolotājas ,mākslinieku,trennru algām jābū 2-5 X liekākām kā miniskriem,kuri iznīcinājusī izglĪtību/ssākot ar absurdu Piebalga vadībā,ko izveidoja stabiņisma stulbumu/.
    Nav Rīgas DomnIekiem jāšēž ostas brīvostas valdēs un jākrejo desmietiem tūkstoši Eiro/mēnesī,nav jāiemaksā Liepājas Metalurga izšiverētājiem no valsts kases 51milj ls/tagad 70milj euro!!!
    Naudai jābūrt tiem,kuri reāli strādā-strādājusī-nenodzīvotās-nesaņemtās dzīves miljons-negūtie ienākumi/ko zinām,ka visu algu neizmaksāja tolai/, bet trakāk ir vēl tagad-kad esam modernajā verdzībā/ko tik ļoti popularizēja vēstures doktors Radio 1- plkst 6 AM?. modernajā verdzībā skolotājiem/medmāšam uc neizmaksā nopelnīto/arī simtlatniekiem ne/,jo ir mistiskiem pabalstu dalītāji,kam vajag lielo stapnieka naudu-dala pabalstus;par elektrību, mitekli,pārcelšanās, bezmaksas transports,taloni, bērnu pabalstu ,mazturīgie,trūcīgie-visi tiem mākslīgi paverdzināti -un netiem maksāta NOPELNĪTĀ PENSIJA/TOS VAGONUS REPSIS NOSTŪMA AR ŠĶĒLI,8% VIETĀ VIEPUSĒJI valsts SĀKA MAKSĀT TIKAI 2% PENSIJU FONDĀ-PĀRĒJO IESKAITOT SEV!

Draugiem Facebook Twitter Google+