Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. novembris, 2014
Drukāt

Straujuma neredz, no kurienes varētu ņemt naudu lielākām skolotāju algām (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) neredz, no kurienes varētu ņemt naudu pedagogu algu palielinājumam, lai gan saskata, ka problēmas ir pašā izglītības sistēmā, ko mainot papildu līdzekļus varētu iegūt.

Šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Straujuma atzina, ka lielākos robus finansējumā rada pati izglītības sistēma, ko nepieciešams ne tikai uzlabot, bet arī reformēt, kam piekrīt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

“Šoreiz es neredzu no kurienes varētu ņemt naudu pedagogu algu palielinājumam, lai gan man arī nav skaidrs, kā var būt, ka uz vienu skolēnu mēs tērējam vairāk nekā vidēji Eiropā, bet pedagogi saņem mazāk. Noteikti problēma ir pašas sistēmas iekšienēm, ko atzīst ne tikai jaunā ministre, bet arī arodbiedrības pārstāvji,” sacīja Straujuma.

Jau ziņots, ka ar valdības līdz šim piešķirtajiem trīs miljoniem eiro pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi varētu paaugstināt tikai par aptuveni vienu eiro, aprēķinājusi LIZDA.

LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs aģentūrai LETA sacīja, ka trīs miljoni eiro nenosedz pat vienu stundu no kopā vidēji 18 stundām nedēļā, ko patlaban valsts pedagogiem neapmaksā. Valsts vienam pedagogam joprojām paliekot parādā vidēji 341 eiro mēnesī.

“Ir beidzot jāapmaksā visi pedagoga veicamie pienākumi, un to var izdarīt, mainot finansēšanas modeli,” uzsver LIZDA pārstāvji. “Ikviena reforma kaut ko maksā. Ir vairāk nekā skaidrs, ka ar nepietiekamajiem trim miljoniem eiro jaunu pedagogu darba samaksas modeli nākamgad noteikti nevarēs ieviest, jo tas būtiski pasliktinātu pedagogu jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju,” norāda arodbiedrībā.

LIZDA pārstāvji piekrīt, ka varētu diskutēt par pakāpenisku jaunās sistēmas ieviešanu, bet vienlaikus norāda, ka arī tas prasa daudz lielākus finanšu resursus, nekā valdība patlaban atvēlējusi. Atalgojuma reformas sākumam papildus kā minimums nākamā gada budžetā esot nepieciešami 20 miljoni eiro.

“Šī situācija pierāda politiķu liekulību – vēl tikai pirms mēneša vēlēšanās bravurīgi dota “zaļā gaisma” algu modeļa reformai, skaidri zinot, ka tas prasīs konkrētu papildu finansējumu, tagad jau fiskālā telpa un citas aizbildināšanās. Tikai tukši vārdi, lai pēc vēlēšanām varētu turpināt “ierastās tradīcijas”, uzmetot gan izglītības darbiniekus, gan skolēnus, kuriem finansējuma trūkuma dēļ netiek nodrošinātas vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības iespējas,” pauž LIZDA biedri.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paudusi, ka, visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā nebūs iespējams.

Savukārt LIZDA vadība sākusi konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, aģentūru LETA iepriekš informēja arodbiedrībā. Šāds lēmums pieņemts, jo, pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no IZM prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ja ministru prezidentei nav skaidrs, kāpēc skolotāju algas nerullē kamēr skolēnam tērējam vairāk nekā Vācijā, tas nozīmē, ka no IZM pienāk švaka informācija (kas nepaskaidro ministru preizidentei kas un kā). Viņi nevar paņemt kādu ekonomikas studentu, kas paskaida kur cik naudiņas aiziet un uztaisa saprotamu pārskatu gudrajām kundzēm? Citādi te apburtais loks sanāk – ministrijas nemācēs skaitīt, bet skolu, kur iemācīties, ar nebūs.

  2. Vai kāds man var paskaidrot kāpēc katram deputātam vajaga palīgus un kur valstij tad rodas nauda un tās neskaitamās aģentūras un visādas komisijas…..

  3. Ja nemaldos 10 gados likvidētas ap 130 lauku skolām, bet ja uz vienu skolēnu joprojām tērējam vairāk naudas nekā vidēji Eiropā, tad problēma varētu būt skolotāju skaitā – acīmredzot viņu ir par daudz. Visi tikai klaigā, ka skolotāji pārstrādājušies, bet nopietnas analīzes ne ministrijā, ne valdībā, ne arodbiedrībā nav. Presē vai TV vismaz nekas nav dzirdēts. Tad savācaties kopā un izanalizējiet situāciju nevis par algām, bet izglītības sistēmā kopumā un tad pieņemiet lēmumus. Nevis kā tagad, Mikiško nokliedzas: Mums pienākas!” un visi uz pakaļkājām! Valsts jau nav slaucama govs, kur katrs, kam skaļāka balss, uzreiz tiek atalgots ar lielāku algu. Tā taču ir VISU nodokļu maksātāju nauda! Ar kādām tiesībām te kāds, arodbiedrības ieskaitot, drīkst izvirzīt ultimātus? Varbūt ka šodien kādā citā nozarē ir daudz lielākas vajadzības?

  4. Gadu no gada viena un tā pati atbilde – skolotājiem valsts budžetā naudas nav. Kauns! Pirms vēlēšanām sola – pēc vēlēšanām blefo. Ja Latvijas miljonāri savus makus pērn papildinājuši par 300 miljoniem, tad jāņem tiem nost. Skaidra bilde! Paradoksāla situācija: skolotājiem nevajag, bet miljonāriem – vajag!

    • Ak tu cilvēk! Kad tu sapratīsi, ka visiem jāsaņem atbilstošs atalgojums par savu darbu. Arī tevi būs apbižojis skolotājs. Skolotājs savā darbā strādājot nevar daudz ko atļauties. Samaziniet ierēdņu algas, noņemiet visus atvieglojumus. Ja liela alga, tad paši lai maksā. Diez vai tas skolotājs saņem atvieglojumus. Pats valsts iestādei- skolai pērk papīru, krāsu u.c.

  5. latvietis parastais Atbildēt

    pareizi ir skolotāju daudz, viņi iztiks, laimdota viena, viņai kautkā paaugstinās

  6. aha zinu kādas ir tās izglītības reformas… Pirms pāris gadiem apvienoja trīs “tūrisma” skolas Rīgā. Toreiz Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolai pievienoja Rīgas purvciema amatu skolu un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolu. Cik zinu kā amatu tā arī Marijas ielā esošajā skolā skolas vadībuu sastādīja direktors (rpas – direktore), divi vietnieki un pāris nodaļu vadītāji. Jaunizceptajā komglomerātā pēc apvienošanas bija 8 daļu vadītāji un 24 nodaļu vadītāji (!!!!) un (laikam) 4 direktora vienieki!!! Kas tā par reorganizāciju?! Skolotāji neko nesaņem, bet vadītāji vadītāja galā.

  7. Samazini skolu pārvaldes aparātu ( n. skaitu direktoru vietnieku ) un būs pirmie 10%. Ai kā negribās to redzēt, tāpat kā uzpūstās slimnīcu valdes…

  8. Vajadzētu VID ēku pārcelt brīvajās Valstij piederošās mājās un lielā nomas maksa pietiktu lai skolotājiem palielinātu algas.

    • Tieši tā, tērēt tadu nomas nauda VID ēkai ir valsts noziegums vai korupcija. Tai pašā laikā normālas mājas iet bojā.

Draugiem Facebook Twitter Google+