Tāllēcējām neticama neveiksme 0

Latvijas vieglatlētiem pasaules čempionātā telpās vēl nekad nav izgājis tik plāni kā šoreiz Turcijas pilsētā Stambulā, kur mūsu valsti pārstāvēja tikai Aiga Grabuste un Lauma Grīva, startējot tāllēkšanā. Sestdien kvalifikācijas sacensībās ne viena, ne otra nespēja atrast sev īsto ieskrējiena garumu, un pirmajos divos mēģinājumos abas pārkāpa atspēriena dēlīša robežai.

Reklāma
Reklāma

 

10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Pirmās pazīmes jau ir: Bijušais NATO komandieris brīdina par Kremļa iespējamiem uzbrukuma plāniem saistībā ar NATO mācībām Baltijas jūrā 3
Lasīt citas ziņas

Trešajā lēcienā Grabuste beidzot tika pie rezultāta, taču 6,08 m noderēja vien 18. vietai bez tiesībām startēt finālā. Viņa pārspēja tikai divas sāncenses, ieskaitot Grīvu, kura tukšā palika arī pēdējā mēģinājumā. Šoziem pašmāju sacensībās abas aizlēkušas attiecīgi 6,45 m un 6,35 m. Stambulā iekļūt finālā varēja ar 6,62 m.

Atlika vien vērot, kā pasaules čempionātā veicas mūsu labākajiem kaimiņiem. Lietuvieši bija sagatavojušies visai nopietni. Sonata Tamošaitīte izcīnīja ceturto vietu 60 m barjerskrējienā (8,03), devīto – Airina Palšīte augstlēkšanā (1,92 m) un Rītis Sakalausks 60 m skrējienā (6,69), kur Līnai Grinčikaitei 13. vieta (7,26). Bet Austra Skujīte, kuras vecmāmiņa ir latviete, uzkāpa goda pjedestālā, lai saņemtu bronzas medaļu pieccīņā. Viņas rezultāti 60 m/b (8,57), augstlēkšanā (1,90 m), lodes grūšanā (16,26 m), tāllēkšanā (6,24 m) un 800 m skrējienā (2:19,99) Austrai deva 4802 punktus, kas ir Lietuvas rekords. Zelta medaļu ieguva Natālija Dobrinska no Ukrainas ar pasaules rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 5000 punktu robežu (5013), sudrabs Džesikai Enisai ar Lielbritānijas rekordu (4965). Latvijas rekords pieccīņā kopš 2009. gada ir Aigas Grabustes īpašumā (4463).

CITI ŠOBRĪD LASA

Nākamajā vakarā pasaules rekords krita arī vīriešu daudzcīņā. Amerikānis Eštons Ītons septiņu disciplīnu summā savāca 6645 punktus, ievērojami apsteidzot visus sāncenšus, starp kuriem sākumā bija arī igaunis Miks Pahapills, taču izstājās 60 m barjerskrējienā un cīņu neturpināja. Tādējādi mūsu ziemeļu kaimiņu labākais sasniegums ir 12. vieta augstlēkšanā, ko ar 1,88 m ieguva Igaunijā naturalizētā krieviete Anna Iļjuščenko.

 

VIEGLATLĒTIKA

PASAULES 
ČEMPIONĀTS TELPĀS

Sievietes

400 m: S. Ričardsa-Rosa (ASV) 50,79. 1500 m: G. Dibaba (Etiopija) 4:05,78. 60 m/b: S. Pīrsone (Austrālija) 7,73. Augstlēkšana: Č. Lova (ASV) 1,98. Tāllēkšana: B. Rīze (ASV) 7,23, 18. A. Grabuste 6,08, L. Grīva bez rezultāta. Trīssolis: Ž. Aldama (Lielbritānija) 14,82. Lodes grūšana: V. Adamsa (Jaunzēlande) 20,54. Pieccīņa: N. Dobrinska (Ukraina) 5013 (pasaules rekords).

Vīrieši

60 m: Dž. Getlins (ASV) 6,46. 400 m: N. Breness (Kostarika) 45,11. 1500 m: A. Iguiders (Maroka) 3:45,21. 3000 m: B. Lagats (ASV) 7:41,44. Kārtslēkšana: R. Lavileņjē (Francija) 5,95. Tāllēkšana: M. Vinisiuss da Silva (Brazīlija) 8,23. Lodes grūšana: R. Vitings (ASV) 22,00. Septiņcīņa: E. Ītons (ASV) 6645 (pasaules rekords).

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.