LETA

Tiesībsargs: Situācija medicīnā ir traģiska, jāvērtē nepietiekamais finansējums 0

Drīzumā Tiesībsarga birojs veidos konsultatīvo padomi, kas vērtēs nepietiekamo finansējumu medicīnai, ceturtdien tiesībsargs Juris Jansons žurnālistiem sacīja pēc tikšanās ar reģionālo slimnīcu pārstāvjiem.

Reklāma
Reklāma

 

Krievi nāk virsū kā melna nakts.. Ukraiņi nosauc laiku, kad vairs nevarēs noturēt fronti – ne ieroču, ne spēka nav
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Kokteilis
Vārdu maģija: ko par tevi atklāj burtu skaits tavā vārdā
Lasīt citas ziņas

Tiesībsargs norādīja, ka pašlaik situācija medicīnā ir traģiska un jāveido konsultatīvā padome, kas izvērtēs likumā noteikto, par to, kāda medicīniskā aprūpe pienākas Latvijas iedzīvotājiem un vai tā tiek īstenota.

“Trauksmes signāli ir ļoti vērā ņemami. Situācija ir diezgan traģiska. Mēs veidosim konsultatīvo padomi, kurā tiks pieaicināti speciālisti un eksperti. Vērtēsim, kas ir noteikts likumos un kāda ir sociālā realitāte, ciešāku sadarbību veidosim arī ar Valsts kontroli, lai runātu par lietderības aspektiem. Ir tā, ka likums nosaka, kam ir jābūt nodrošinātam, man ir jānoskaidro, vai tam ir finansējums un vai tas tiek nodrošināts,” sacīja Jansons.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš uzskata, ka padomei jāsastāv no nozares pārstāvjiem, bet tajā neaicinās ne ierēdņus, ne politiķus.

“Kā pieredze rāda, tas, ko runā ministri, spēcīgi atšķiras no tā, ko runā nozares pārstāvji. Ministre saka, ka pietrūkst finansējuma, bet kopumā veselības aprūpē viss ir labi. Savukārt nozares pārstāvji saka, ka pietrūkst finansējuma, bet viss ir slikti, jo nevar nodrošināt pakalpojumus, kas ir nepieciešami. Diezin vai ministre var sniegt konkrētu atbildi, kas ir veselības aprūpes minimums,” teica tiesībsargs.

Jansons atzina, ka konsultatīvās padomes darbs prasīs zināmu laiku, bet pirmie secinājumi varētu būt līdz šā gada beigām.

Reģionālo slimnīcu pārstāvi jau iepriekš pauda, ka 2013.gads esot kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Vadītāji arī norādīja, ka iedzīvotāju maksātspēja ir zema, tāpat ārstiem trūkst motivācijas strādāt zemās algas dēļ.

Iedzīvotājiem slimības esot smagas un ielaistas, prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu, taču nekādus risinājumus situācijas uzlabošanai valsts patlaban nepiedāvā, uzsvēra ārstniecības iestāžu vadītāji.

Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs sacīja, ka reģionālo slimnīcu pārstāvji vērsušies pie tiesībsarga, jo uzskata, ka pacientiem nav jāmaksā par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas jānodrošina valstij.

“Mēs lūdzam tiesībsargu izvērtēt pašreizējo situāciju veselības aprūpē, ka valsts nespēj ar savām finansēm nodrošināt pašus nepieciešamākos veselības aprūpes pakalpojumus – neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuras apmērs ir lielāks, nekā valsts par to maksā. Jāizvērtē arī, vai pakalpojumu sniegšana, kas turpmāk slimnīcās būs par maksu, nav ļoti rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Mēs vēršamies pie tiesībsarga, lai situāciju darītu zināmu arī sabiedrībai un valdībai,” viņš teica.

Reklāma
Reklāma

Vēl slimnīcu biedrības vadītājs uzskata, ka viens no sāpīgākajiem jautājumiem valstī ir bērnu veselības aprūpe, tam piekrīt arī tiesībsargs.

“Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir mūsu bērni, kas valstī ir prioritāte. Bērns dzemdību nodaļās netiek uzskatīts par pacientu, tāda ir tikai viņa māte, jo valsts nemaksā par palīdzību,” teica Kalējs. Arī tiesībsargs sacīja, ka bērni Latvijā vienmēr bijuši prioritāri un viņam nav saprotams, kādēļ viņiem rindā pie speciālistiem jāgaida pat mēnešiem ilgi. “Mēs nevaram runāt par efektīvu veselības aprūpi,” vērtēja Jansons.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.