Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. oktobris, 2013
Drukāt

Turēsim svētu savu brīvo Latviju


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Sestdien gaiši svētki bija gan tiem, kas sanākuši pie Brīvības pieminekļa, lai noskatītos Latvijas Tautas frontes 25. gadadienai veltīto koncertu, gan daudziem tūkstošiem to cilvēku, kas savos TV ekrānos vēroja koncerta tiešraidi, ekumeniskā dievkalpojuma pārraidi no Rīgas Doma un vakarā filmu “Atmodas antoloģija”. Arī Daiņa Īvāna grāmatas “Garaspēka zemes atgūšana” prezentācijā Rīgas Kongresu namā un Tautas frontes muzeja ekspozīcijas “Atmoda – LTF – neatkarība” prezentācijā cilvēkos bija jaušams prieks par emocionāli aizkustinošajiem tikšanās brīžiem, sastopot savus bijušos cīņu biedrus no Tautas frontes laikiem. Skatoties dokumentālo filmu “Atmodas antoloģija”, sajūta bija, gluži kā pārlapojot ģimenes fotoalbumu un attēlos ieraugot sevi 25 gadus senā pagātnē – jaunus, spēkpilnus, drosmīgu domu iedvesmotus un neatlaidīgus toreizējā mērķa – Latvijas brīvības atgūšanas īstenošanā.

Pirms un pēc 25 gadiem


Nav iespējams un nav arī nozīmes atcerēties ikdienišķo – ko vilkām mugurā vai uz kuru veikalu gājām un ko pirkām – un vēl citas tādas lietas, kas notikušas pirms ceturtdaļgadsimta, – tā uzrunas ievadā dievkalpojumā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags. Taču tiem, kas piedzīvoja atmodu, Tautas frontes dibināšanu un tās darbus, 25 gadus seni notikumi ir neizdzēšami ierakstīti atmiņā. “Tas bija Dieva dots laiks un izdevība, un cilvēki, un cilvēku kopības apziņa vienam mērķim – brīvībai, Latvijai, savai valstij. Tas bija Dieva darbs, un mūsu kopīgs darbs, un Tautas fronte bija kā šis Mozus, kā šis Dieva sūtnis, sūtīts tautu izvest no verdzības zemes,” salīdzināja arhibīskaps. Kā atgādinājums mums visiem bija citāts no apustuļa Pāvila sacītā: “Mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr.” J. Vanags aicināja domu eksperimentā iztēloties, ko par šodienu spriedīsim pēc 25 gadiem un kas tad būs jau izgaisis no atmiņas un kas, gluži pretēji, ierakstīts vēsturē zelta burtiem. Viņš vēlēja, lai Dievs dod, ka nākotnē nepieminam ikdienišķās grūtības un vilšanās, jo laiki jau būs mainījušies un dzīvot kļuvis vieglāk un labāk. Bet skanēja arī brīdinājums: “Lai Dievs žēlīgi pasargā no ļaunākā scenārija, ka mums nav spilgti jo spilgti jāatceras – jā, pirms 25 gadiem latviešiem bija sava valsts; jā, pirms 25 gadiem vēl bija tāda vērā ņemama latviešu nācija; pirms 25 gadiem bija iespēja kaut ko izveidot – valsti, kurā harmoniski kopā dzīvo latvieši un nelatvieši ap valsts pamatos ieliktām kopīgām vērtībām.”

Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats citēja fragmentu no savulaik Latvijas Tautas frontes kongresā teiktās runas par iedzīvotāju konsolidācijas nepieciešamību un runāja par kristīgo vērtību nepieciešamību skolā šodien.

Garaspēka zeme


“Divdesmit pieciem gadiem paejot, beidzot ir mierīgi, vairāk vai mazāk ar mūsu parlamentāro valsts pārvaldi viss ir kārtībā,” – tā piektdien Saeimā Latvijas Tautas frontes 25. gadadienai veltītā konferencē sacīja LTF pirmais priekšsēdētājs un atmodas laika līderis Dainis Īvāns.

“Mēs esam ielikuši pamatus šai valstij, kuras drošības garantijas ir daudz augstākas, nekā tās bija pirms Otrā pasaules kara. Mēs ar to varam lepoties. Var vilties visā, bet nevar vilties atmodā. Mēs esam Dieva izredzēta zeme un Dieva izredzēta tauta, tāpat kā mūsu brāļi lietuvieši un igauņi.”

Par brālību, solidaritāti, ideāliem un drosmi Dainis Īvāns runāja arī sestdien Kongresu namā, iepazīstinot ar grāmatu “Garaspēka zemes atgūšana”. To viņš veidojis kā teiksmainu, nedaudz mitoloģizētu stāstu, un tas ir tulkots arī angliski. Taču līdz grāmatas īstajai svinīgai atvēršanai vēl jāpagaida. Tā notiks 22. oktobrī Benjamiņa namā, kad apritēs 25 gadi, kad tur uz savu pirmo sēdi sanāca LTF dome.

LTF 25 gadu jubilejas pasākumus sestdien rīkoja biedrības “Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome” ar LR Ministru kabineta, Kultūras ministrijas, LELB, Nacionālā Kino centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas televīzijas, Rīgas domes, SIA “Rīgas nami” un “Latvijas Pasta” atbalstu.”

Kongresu namā pirms filmas “Atmodas antoloģija” pirmizrādes klātesošos uzrunāja Ministru prezidents Valdis Dombrov-skis, atgādinot par Latvijas Tautas frontes nozīmi to vērtību izcīnīšanā, kas tik pašsaprotamas mums liekas šodien – nācija, brīvība, tiesiskums, Eiropa. Toreiz pastāvēja represiju sistēma, kuru balstīja okupācijas karaspēks, tāpēc cīņā par brīvību 1991. gada barikāžu dienās bija arī upuri. Kongresa namā ar klusuma brīdi pieminējām Gvido Zvaigzni, Andri Slapiņu, Vladimiru Gomonoviču, Sergeju Konoņenko, Ediju Riekstiņu, Robertu Mūrnieku un Ilgvaru Grieziņu.

Stingrs pamats


Ar kādām domām cilvēki sanākuši uz koncertu pie Brīvības pieminekļa? 


Alsungas folkloras ansambļa “Mazie suiti” dalībnieki dzimuši brīvā Latvijā, un, kā saka Anta Puķīte, “par atmodu zinām tikai no skolā mācītā”. “Tad atbrīvojāmies no PSRS,” piebilst Katrīna Ķikure. Jēkabpilietis Artūrs Pumpišs spriež, ka ikdienā jauniešiem dzīve brīvā valstī ir pašsaprotama, viņi nedomā par to, ka bija laiks, kad cilvēki nevarēja brīvi ceļot uz ārzemēm vai veikalā nopirkt jaunākos rokmūzikas ierakstus.

“Barikāžu laiks izcēla cilvēkos viņu labākās īpašības,” secinājusi Maiga Treija. Viņa atceras arī to gara pacēlumu, kas valdīja dziesmotās revolūcijas laikā Mežaparkā. Viņas dzīvesbiedrs Visvaldis Treijs domīgi bilst, ka dažbrīd sirdī rūgtums par to, ka šodien Latvijā trūkst darba vietu, piemēram, mazmeita strādājot Anglijā. “Bet visam pāri tomēr tas, ka, paldies Dievam, esam brīvā valstī, un tas ir pats labākais,” spriež Visvaldis.

Aina Baliņina atceras gan 1990. gada 4. maiju Daugavmalā, gan 1991. gada barikādes, kad vārījusi tēju un gatavojusi sviestmaizes barikāžu dalībniekiem, gan 1991. gada 21. augustu pie Augstākās Padomes.

No Lēdurgas atbraukušās folkloras kopas “Putni” dalībniecei Ilzei Kļaviņai 1991. gada janvāris ir neaizmirstams tādēļ, ka toreiz viņai Siguldas slimnīcā piedzima meitiņa Lita, bet dzīvesbiedrs bijis Rīgā uz barikādēm. Sestdien piedalīties koncertā Ilze ieradusies kopā nu jau ar Litas divarpus gadus veco dēliņu Adrianu. “Ātri rit brīvās Latvijas laiks, jo mēs esam noteicēji pār šo laiku un pār šo zemi. Ātri mainās paaudze pēc paaudzes,” pie pieminekļa sacīja Dainis Īvāns. Viņš atgādināja, ka tiem jaunajiem, kas šodien dzied dziesmas pie brīvās valsts pieminekļa, ir stingrs pamats. Tā ir Latvijas Tautas frontes iesāktā cīņa, kura vainagojās ar vienu vienīgu panākumu – brīvās Latvijas atgūšanu. “Turēsim to svētu!” vēlēja LTF pirmais priekšsēdētājs.

Valsts prezidents Andris Bērziņš uzrunā pie Brīvības pieminekļa uzsvēra, ka Latvijas nākotnes atslēga ir atbildība par savu valsti un izglītība.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+