Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. februāris, 2014
Drukāt

Ūmeo mērs: šeit ir sabiedrības kustība

Publicitātes (Fredrik Larsson) fotoPublicitātes (Fredrik Larsson) foto

Šis gads kļūs par pagrieziena un atspēriena punktu pilsētas ilgtermiņa attīstībai – ar šādu ambiciozu solījumu pagājušajā nedēļas nogalē atklāta “Ūmeo 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas 
programma.

Atklāšanas ceremonijas galvenais notikums bija vērienīgs šovs uz upes ledus “Degošais sniegs”, kura laikā senās sāmu tautas gars simboliski īstenoja zviedru rakstnieces Sāras Lidmanes vīziju par sniega aizkurināšanu. Šī ideja sasaucas ar to, kā Ūmeo ilgus gadus par mērķi sev izvirzījusi tikt Eiropas kultūras galvaspilsētas godā vistālāk ziemeļos visā šīs tradīcijas pastāvēšanas vēsturē, lai pievērstu eiropiešu uzmanību ziemeļu puses kultūras savdabībai, pati kļūstot par tās “pavardu”. Īsi pēc šā notikuma sarunājos ar Ūmeo mēru Mariju Luīzi Ronnmarku par to, kā universitātes pilsēta Zviedrijas ziemeļu perifērijā izmanto Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu savu mērķu sasniegšanai.

Ieguldījumi atmaksājas


“Tā ir kustība, kas šeit aizsākusies pirms vairākiem gadu desmitiem, kad sapratām, ka visvairāk jāliek tieši uz kultūras kārts. Bez kultūras nav inovāciju, jo nav radošuma. Tā ļoti daudz nozīmē visplašākajā izpratnē, jo ietekmē daudzas un dažādas jomas. Bet kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu – tas mums atver logu uz visu pasauli,” skaidro pašvaldības vadītāja.

Viņa uzsver, ka Ūmeo jau pēdējos četrdesmit gadus politiskā līmenī virzījusi kultūru savu prioritāšu augšgalā un arī finansiāli ieguldījusi kultūrā vairāk nekā citas Zviedrijas pilsētas. Šādu izvēli viņa pamato ar uzskatu, ka dzīva un kvalitatīva kultūrvide padara pilsētu pievilcīgu kā dzīvošanai, tā investīcijām uzņēmējdarbībā, turklāt veicina veselīgu demokrātiju sabiedrībā. “Nu kad jau kādu laiku esam veidojuši savu darba kārtību, izvirzot kultūru priekšplānā, mēs varam redzēt rezultātus, kas izpaužas gan kā pozitīvas izaugsmes atmosfēra pilsētā, gan pavisam lietišķi – skaitļos. Mēs esam viena no trim visstraujāk augošajām pilsētām Eiropā, jo cilvēki vēlas šurp braukt un arī palikt. Šogad esam ieguldījuši papildus 12 miljonus eiro no pilsētas budžeta kultūrā, un es varu apgalvot, ka tas jau ir atmaksājies četrkārt.”

Tomēr viņa uzstāj, ka augt nav šādas politikas galvenais mērķis. Mērķis ir veidot sabiedrību, kura ir aktīva, iesaistās politikas veidošanā, tiecas brīvi domāt un būt radoša. Tāpēc Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas veidošanā “Ūmeo 2014” birojam jau no paša sākuma ticis dots uzdevums nevis radīt notikumus, bet gan panākt, ka pilsētas iedzīvotāji sadarbojas, īstenojot paši savas iniciatīvas un izveidojot kvalitatīvu kultūras piedāvājumu. “Mēs šā gada programmu esam veidojuši kā kopradīšanas projektu, iedzīvotājiem sadarbojoties ar māksliniekiem un vietējām radošajām personībām ar ārvalstu speciālistiem, citām valstīm, pārējo pasauli. Es uzskatu, ka Ūmeo ir radījusi labu piemēru, kā organizācijām strādāt kopā ar sabiedrību. Varas institūcijām visā Eiropā būtu vairāk jāsadarbojas ar cilvēkiem un māksliniekiem. Mēs esam ielikuši viņu rokās pilnīgu brīvību darīt ar Eiropas kultūras galvaspilsētas gada projektu, ko vien viņi vēlas. Ja vēlaties iesaistīties programmā, jūs esat aicināti to darīt un varat saņemt atbalstu.”

Ne visi apmierināti


Tomēr viņa nenoliedz, ka ne visa Ūmeo sabiedrība ir apmierināta ar to, kāda sanākusi šī programma. Pēc atklāšanas ceremonijas, kur vislielākā uzmanība veltīta sāmu kultūrai, ne reizi vien nācās dzirdēt, ka pilsētnieki nemaz neuzskata, ka viņiem būtu kāds sakars ar šejienes “iedzimtajiem”. Tā vietā viņi labprātāk būtu vēlējušies redzēt izceltas modernākas vietējās kultūras vērtības. M. L. Ronnmarka gan pauž cerību, ka, pateicoties lielajai sāmiem veltītajai uzmanībai, gada laikā šī attieksme vismaz nedaudz mainīsies: “Mēs esam daļa no Sāmu reģiona un mums jākļūst lepnākiem par to. Sabiedrības vairākumam jāmācās ieklausīties, jo šai senajai kultūrai ir ko mums teikt. Gandrīz šķiet, ka līdz šim mēs esam bijuši atvērti visiem, izņemot sāmus, kuri te ir bijuši pirmie.”

Daudzviet bija saklausāma arī kurnēšana, ka pasākumi nav bijuši gana pieejami visiem un lielais finansējums “izšauts gaisā” medijiem un viesiem par prieku. Turklāt arī “Ūmeo 2014” biroja vadītājs Fredriks Lindegrēns jau iepriekš atzinis, ka programmas veidotājiem vispār nav izdevies “aizsniegt” lielu daļu šejienes underground (pagrīdes) kultūras kustības, ar ko vietējie identificējas vislabprātāk. Lielās, straujās infrastruktūras pārmaiņas varētu to pat apdraudēt. Pilsētas galva par to gan neuztraucas: “Undergraund ir jābūt, un tas vienmēr arī būs. Es nedomāju, ka manos vai “Ūmeo 2014″ spēkos ir to mainīt. Cilvēki šeit nekad nepieņems norādījumus ne no manis, ne kāda cita. Ja kāda daļa sabiedrības iestājas pret notiekošo, tā nav problēma. Tā ir demokrātija. Ja kultūra ir asinis, kas plūst cauri pilsētai kā organismam, tad demokrātija ir tas skābeklis, ar ko šī asinsrite organismu apgādā. Klusējoša pilsēta nav dzīva pilsēta. Es lepojos, ka te cilvēki saka, ko vēlas.”

Pievienot komentāru

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+