Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. novembris, 2015
Drukāt

Verpakovskis: Knapi noturējos, lai neapraudātos

foto: Juris Kalniņšfoto: Juris Kalniņš

Latvijas futbola čempionāta pēdējā kārtā siltākā atmosfēra valdīja vēju pilsētā, kur čempionvienību FK “Liepāja” sveikt ar izcīnīto titulu bija ieradušies vairāk kā 3000 skatītāju, bet Māris Verpakovskis sirsnīgu aplausu pavadībā noslēdza spilgto karjeru.
Liepājnieki, kas titulu bija nodrošinājuši jau pirms trim nedēļām, ar 1:0 pieveica BFC “Daugavpils”. Pirmajā puslaikā viesu aizsardzība bija gandrīz perfekta, bet drīz pēc pārtraukuma laukumā nāca kluba prezidents Māris Verpakovskis un spēle kļuva jautrāka, ātri vien sezonas labākais bombardieris Dāvis Ikaunieks atklāja rezultātu. Māris pēdējās nedēļās esot trenējies ļoti aktīvi, viena iespēja gūt vārtus bija izcila, tomēr sitiens nesanāca.
Verpakovskis no Latvijas izlases atvadījās jau pērnajā pavasarī, šosezon bija izgājis laukumā tikai vienā kausa spēlē, bet oficiāli buči uz nagliņas tiek kārti tagad – vietā, kur reiz sāka, Liepājā, mājās, pie savējiem.
Māris: “Jau biju samierinājies ar futbolista karjeras beigām, bet, kad dēlu ieraudzīju laukuma malā un viņš rādīja, ka jāiet uz maiņu – tas bija juteklisks moments, knapi noturējos, lai neapraudātos. Paldies līdzjutējiem, kas atbalstīja visas spēles garumā. Bija ļoti patīkami.”
Nav sajūta, ka viss tikai vakar, aizvakar sākās?
Karjera pagāja ļoti ātri. Līdz 21 gadam, kad vecie teica, ka karjera paies ļoti ātri un katra sezona ir jāizmanto, pie sevis domāju – ko jūs te stāstāt, man viss vēl priekšā. Taču ar katru gadu laiks skrēja arvien ātrāk. Tagad jau ir beigas.
Esi lepns par savu karjeru?
Es varu būt lepns par paveikto, būs ko pastāstīt dēlam. Jebkuram Latvijas futbolistam novēlu tādu karjeru, lai gan, protams, var sasniegt vēl vairāk.
Kad pēdējo reizi ar šampanieti laistījies?
Tieši par to pirmīt domāju. Laikam tad, kad ar Kijevas “Dinamo” uzvarēju Ukrainas čempionātā – pirms gadiem deviņiem.
Vari salīdzināt sajūtas – kļūt par čempionu kā prezidentam un kā spēlētājam?
Kā prezidentam emocijas ir divkārt, trīskārš lielākas. Piedalies visā procesā, ir jādomā par visu – treniņapstākļiem, sastāvu, kā tikt uz spēli, utt. Līdz ar to esi atbildīgs daudz vairāk par rezultātu.
Spēlētājiem tagad sākas atvaļinājums, bet tev viens no grūtākajiem periodiem?
Tieši tā, pēdējās nedēļās jau strādājam, domājam par nākamo gadu – sastāvs, treniņnometnes, budžets, ekipējums. Darba pietiek. Sastāvs ļoti daudz nemainīsies, centīsimies saglabāt komandas kodolu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+