Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. marts, 2016
Drukāt

Veselības ministrija spiesta piekāpties rezidentiem (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Kaut gan Veselības ministrija uzskata, ka ārstu pieejamības jautājums reģionos ir jārisina, prioritāri dodot iespēju mācīties par valsts naudu rezidentūrā tiem topošajiem ārstiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai reģiona ārstniecības iestādi, tomēr valdība šo prasību mazliet mīkstināja.

Proritāte ir nomainīta ar priekšrocību finansējuma saņemšanā, ja pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti. Šis nosacījums stāsies spēkā, sākot ar 2016./2017. mācību gadu. Ministru kabinets ņēma vērā Latvijas Studentu apvienības viedokli, arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Tieslietu ministrijas redzējumu, kā arī Augstākās izglītības padomes viedokli. Pašvaldību vadītāji un Latvijas Darba devēju konfederācija gan piekrita Veselības ministrijai, ka topošajam ārstam, kuram ir līgums ar pašvaldību vai reģiona ārstniecības iestādi par to, ka ārsts pēc rezidentūras pabeigšanas trīs gadus strādās ārpus Rīgas, ir jādod zaļā gaisma rezidenta vietai par valsts naudu bez kādiem papildu nosacījumiem. Pašvaldību vadītāji pat zvanījuši gan Ministru prezidentam, gan veselības ministram un lūguši īstenot viņu priekšlikumu.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs: “Tomēr bijām spiesti nonākt pie kompromisa, ka vienādu sekmju gadījumā līgums nekļūst par prioritāti – tas ir tikai finansēšanas nosacījums. Ministrijas nolūks ir ņemt vērā sabiedrības intereses un risināt ar nodokļu maksātāju naudas palīdzību ārstu pieejamības jautājumu reģionos. Kā norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, Rīgā ir vairāk nekā simts ģimenes ārstu, kas gaida rindā uz prakses vietu, Babītē tādu ir trīsdesmit, bet, piemēram, Alūksnes un Gulbenes novadā nav neviena. Tie ārsti, kas gadiem ilgi stāv rindā, zaudē kvalifikāciju, un valsts nauda ir izmesta. Katrā no pieciem reģioniem vismaz 14 ģimenes ārsti ir vecumā virs 70 gadiem, bet ģimenes ārstu vidējais vecums ir 56, 57 gadi, tāpēc mums jārīkojas strauji.”

Medicīnas studentu asociācijas pārstāvis Artūrs Šilovs uzskata, ka valdības pieņemtais tiesību akts nerisina jau sasāpējušās pro­blēmas, bet jādomā, kā novērst cēloņus. Lai jaunais ģimenes ārsts izveidotu savu praksi, viņam ir nepieciešams kredīts – vismaz 15 tūkstoši eiro. Tāpēc ārsti gaida rindā Rīgā, jo cer, ka kāds no ārstiem aizies pensijā un atdos savu praksi. “Ir ne mazums piemēru, kad ārsts ir paņēmis kredītu, viņam ir ģimene, divi mazi bērni, darbs, kas patīk, bet viņam pēc savu prakses izdevumu segšanas uz rokas paliek tikai 300 eiro mēnesī. No šīs summas jāmaksā kredīts un arī jādzīvo. Bet pie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem var tikt tikai tad, kad jau ir izveidota ārsta prakse. Tāpēc jau nebrauc uz tiem reģioniem un gaida savu vietu Rīgā,” secina A. Šilovs, kurš ir 3. kursa medicīnas students. Viņš pastāstīja, ka medicīnas studenti un viņus pārstāvošās organizācijas ir regulāri paudušas nepieciešamību izveidot tā saukto informatīvo platformu, kas sasaistītu reģionus ar studentiem. “Esam aicinājuši reģionālo slimnīcu pārstāvjus, arī Slimnīcu biedrību un Pašvaldību savienību sēsties pie sarunu galda, lai visi iesaistītos šā jautājuma risināšanā. Tagad izskatās, ka mēs nevēlamies strādāt reģionos, bet ir jāsaprot tie iemesli, kāpēc jaunie ārsti paliek Rīgā. Arī Stradiņa slimnīcā un Rīgas Austrumu slimnīcā, kā arī Dzemdību namā ir katastrofāls ārstu trūkums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests turas uz rezidentiem. Kopīgās sarunās mums jāpanāk, lai studenti pilnībā būtu informēti par to, kas viņus gaida laukos,” sacīja A. Šilovs.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Vētra sacīja, ka Ministru kabinetam neviens likums neuzliek par pienākumu, ne arī pilnvaro izstrādāt rezidentu uzņemšanas kritērijus. Valdības pieņemtās izmaiņas esot tikai vadlīnijas, pēc kurām būs jāvadās uzņemšanas komisijai. “Rezidentūra ir studiju programma un piederīga augstākās izglītības sektoram. Augstākās izglītības jautājumus nevar atrisināt ar ārstniecības likumu. Tagad iznāk tā, ka dažus punktus nosaka Ministru kabinets, daudzi citi punkti paliek līgumos ar pašvaldībām. Jāņem vērā, ka augstskolu izglītība nevar atrisināt nevienu tautsaimniecības problēmu, augstākā izglītība ir tikai cilvēkresursu jautājums,” atzina J. Vētra.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis secināja, ka Veselības ministrijas mērķis ir atbalstāms, bet risinājuma ceļš esot samocīts. Šadurskis uzskata, ka jāslēdz trīspusējs līgums starp studējošo pusi, augstskolu, pašvaldību vai ārstniecības iestādi. Viņaprāt, rezidentūrā ir jābūt noteiktam brīvo vietu skaitam un tā sauktajām saistītajām vietām, ko piešķir tiem topošajiem ārstiem, kuriem ir līgums, kas apliecina – jaunais ārsts vismaz trīs gadus strādās ārpus Rīgas. “Es ļoti ceru, ka neformālās sarunās ar Belēviča kungu agri vai vēlu nonāksim pie šā risinājuma,” sacīja Šadurskis.

Ministru kabineta noteikumi paredz: rezidentam, kuram ir līgums ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi par trim darba gadiem, kas tur jānostrādā, bet kurš šo līgumu nepilda, jāatmaksā par rezidentūru samaksātā valsts budžeta nauda. Šajā tiesību aktā noteikts arī tas, ka VM katru gadu līdz 1. aprīlim apstiprinās rezidentu vietu skaitu pa specialitātēm, savukārt augstskolām būs jāizveido vienota uzņemšanas komisija, kas katru gadu līdz 8. jūlijam organizēs pretendentu pieteikšanos rezidentūras programmās.

 

Uzziņa

Ik gadu Rīgas Stradiņa universitātē uzņem ap 230–250 studentu, bet Latvijas Universitātē ap 50 medicīnas studentu, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem. Valsts par katru no tiem samaksā 5142 eiro gadā. Viens pamatstudijas beidzis ārsts valstij izmaksā 30 857 eiro.

Viena rezidenta mācības valstij izmaksā 1278,32 eiro mēnesī, rezidentūras studijas ilgst piecus vai sešus gadus. Tātad kopējās valsts izmaksas par vienu rezidentu svārstās no 76 700 līdz 92 040 eiro.

Avots: Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. arī celtnieki u.c. mācās par budžeta līdzekļiem un aizbrauc strādāt uz ārzemēm. kā tad no tiem kaut ko izspiedīs?

  2. “ārstu pieejamības jautājums” – kārtējais Gimalaju lācis!
    Kā ārstiem var “pieiet” un kāds īsti ir tas jautājums?

  3. Tipiski latviski: ierēdņi strādā savā, nevis tautas labā. Tie nav ārsti, kas tīko vieglu dzīvi, varbūt labi, ka tādi nebrauc uz laukiem

    • Un Tu anonīmais J tā un sapņo pēc grūtas dzīves! Pats esi tipiskais latvietis, galvenais, ka pašam labi, bet labs ārst tavās acīs tas, kas strādā par velti, pārguris un nelaimīgs.

    • Es tādiem cilvēkiem, kas vēl citiem sliktu, bet paši grib sev labu, savu laiku ziedot arī negribētu. Un vārds ziedot ir īstais vārds, jo medicīnā ne sūda nemaksā, pretēji tendenciozajiem komentāriem par aploksnēm/mašīnām utt.

  4. Kurš bija tas idijots, kurš likvidēja iepriekšējos laikos par nodokļu maksātāju naudu izstudēto ārstu, tagad rezidentu sadali, atbilstoši valsts vajadzībām? Tagad, kuram nav slinkums jāj nodokļu maksātājus- sākot ar augšām līdz nīkulīgam ārstelim, kurš knapi izvilcies cauri augstskolai uz 4 -5 ballēm(10 baļļu sistēmā), bet kas par ambīcijām lai būtu nodokļu maksātāju apmaksāts rezidents un vēl dod darbu Rīgā un tieši par ģimenes ārstu! Ģimenes ārsti lielākoties pat nepaskatoties uz pacientu, raksta tik recepšu kalnus, lai iet tik uz aptieku…

  5. Stradiņa slimnīcā un Rīgas Austrumu slimnīcā, kā arī Dzemdību namā ir katastrofāls ārstu trūkums.
    Bet.
    Rīgā ir vairāk nekā 100 ģimenes ārstu, kas gaida rindā uz prakses vietu,
    Babītē – 30.
    Vai tie GADIEM gaidītāji ir tik NE-PROFESIONĀLI, ka nespētu strādāt slimnīcā Rīgā?

    • Nejauciet! Ģimenes ārsti ir primārās veselībes aprūpes speciālisti! Slimnīcas nav poliklīnikas. Slimnīcās ir terciālā aprūpe, nepiecuešama cita sertifikācija.

  6. Valdība ir gļēva. Visām studijām jābūt par maksu! Pēc diploma – 3 -i 5 gadus nostrādā valsts vai pašvaldību institūcijā – kredīts dzēsts, nostrādā 5-7 gadus Latvijas privātstruktūrā – kredīts dzēsts! Tik vienkārši!

    • Jums !00 % piekrītu, jābeidz “auklēties” uz tautas rēķina!!!
      Zināms laiks jāatstrādā savā valstī, kurā ieguvis izglītību!
      Vecos – 80-gadīgos ārstus bez žēlastības pensijā!!!
      Arī vecos ģim. dakterus! Nevar būt tā, ka šie vecie nosaka noteikumus, jābeidz auklēties arī šajā jautājumā!
      Tad visiem būs vieta zem saules.

      • Visu cieņu 70 – 80+ gadīgajiem ārstiem par ieguldījumu veselības stiprināšanā, bet ir laiks turpināt jaunajiem speciālistiem. Parasti nākas novērot – ne lāgā redz, ne dzird, bet atsēž.

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+